Šogad atklās divus šmakovkas muzejus. Kādi jauni tūrisma objekti apskatāmi viesmīlīgajā Latgalē?  (1)

Šoreiz lūdzām vietējo informācijas centru darbiniekus ieteikt, ko jaunu un interesantu apskatīt viņu pārstāvētajā novadā vai pilsētā. Izrādās - ko redzēt ir ļoti daudz! Latgalei ir plašs piedāvājums gan gardēžiem, gan aktīvās atpūtas cienītājiem un kultūras baudītājiem.

2016. gada tūrisma sezonas sensācija Daugavpilī noteikti būs jaunais Šmakovkas muzejs (attēlā), kuru atklās jau pavisam drīz – pavasarī. Jaunais muzejs atradīsies Daugavpils Vienības namā un tas noteikti būs pasaulē lielākais un modernākais šmakovkas muzejs. Muzeja apmeklētājus gaida mūsdienīgs un atraktīvs stāstu par Latgalē senāko, daudzu gadsimtu ritējumā izkopto alkoholisko dzērienu - šmakovku, kas ir neatņemama kulinārā mantojuma sastāvdaļa.

Ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību muzejā interaktīvi varēs izzināt šmakovkas tapšanas procesu un uzšķirt Daugavpils un Latgales kultūrvēstures lappuses. Muzejā varēs aplūkot autentiskas un iespaidīgas ražošanas iekārtas. Apmeklētājiem būs pieejami audiogidi, ekskursijas un degustācijas, kā arī suvenīri.

Aprīlī, kad Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs svinēs savu trešo dzimšanas dienu, apmeklētājiem jau būs pieejama jauna Rotko oriģināldarbu kolekcija.

Tā ir vieta, kur bērniem taustāmā un uzskatāmā veidā paveras noslēpumainā zinātnes pasaule. Šajā centrā uzstādīti eksponāti, kas liek uz lietām paskatīties no cita, neierasta skatu punkta. Mazajiem apmeklētājiem tiek piedāvātas aizraujošas un izglītojošas nodarbības, neparasti eksperimenti, ekskursijas un izklaidējoši izzinošas svētku ballītes. Objekts darbu sāka pagājušā gada jūlijā, un pērn tajā paviesojušies vairāk nekā 8000 zinātkāru apmeklētāju. Vairāk lasiet šeit.

Biedrība "Atmiņu lāde" Daugavpils cietoksnī, Nikolaja vārtu sānu telpās, ierīkojusi vēsturisko tērpu ekspozīciju. Divās telpās var apskatīt 19. gadsimta sākuma tērpus ar atbilstošiem aksesuāriem. Ieejot jaunajā ekspozīcijā, apmeklētāji var iejusties Napoleona laika atmosfērā. Te interesantus sagaida stāstijums latviešu, krievu vai angļu valodā (pēc izvēles) par to, kā radās šī ideja, un ieskats tā laika modes vēsturē. Fonā pieklusināti skan Johana Štrausa mūzika. Vairāk lasiet šeit.

Dabas parka "Daugavas loki" teritorijā, Naujenes pagastā, atjaunots Vasargelišķu skatu tornis (20 m), no kura visā krāšņumā atkal redzams Rozališķu loks, kas attēlots uz 10 latu naudas zīmes. Vairāk lasiet šeit.

Savukārt Daugavas otrajā krastā, Vecsalienas pagasta Lazdukalnos, tagad slienas jaunais - Lazdukalnu skatu tornis (20 m), no kura aplūkojamas Daugavas ielejas ainavas.

Daugavas lokos – Slutišķos apmeklētājus gaida jaunā Slutišķu vecticībnieku lauku sēta, kurā ir divas lieliskas un izzinošas ekspozīcijas - ko veido divas ekspozīcijas: "Vecticībnieku dzīvojamā māja" un "Zirgvilkmes darbarīki Daugavpils novadā". Vairāk lasiet šeit.

Savukārt Raiņa mājā Berķenelē atklāta jauna ekspozīcija "Bērnistaba", kas izveidota sadarbībā ar mākslinieci Kristiānu Dimiteri, un interaktīvi palīdz iepazīt Raiņa bērnības laika dzīves vidi un zināšanu apgūšanas procesu.

2015. gadā baznīcā pabeigti vērienīgi restaurācijas darbi. 12 gadu laikā ir restaurēts baznīcas centrālais altāris, altārglezna "Svētais Ludvigs dodas krusta karā", kā arī Filipo Kastaldi 18. gadsimta 60. gados gleznotā altāra freska.Krāslavas katoļu baznīca ir spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs. Tagadējā baznīca būvēta no 1755. līdz 1767. gadam pēc itāliešu arhitekta Antonio Parako projekta. Sevišķi jāizceļ Sv. Donata mocekļu relikvijas, kas piesaista lielu skaitu ticīgo, tādējādi padarot Krāslavu par otro lielāko svētceļotāju vietu Latgalē pēc Aglonas. No 1757. - 1844. gadam pie baznīcas darbojās garīgais seminārs – pirmā augstākā mācību iestāde Latvijā.

No maija līdz septembrim dievnams atvērts no pulksten 6.30 līdz 18.30. Apmeklējumam citā laikā jāpiesakās iepriekš.

Interesanti, ka baznīca ceļotājiem piedāvā arī mirkli apstāties un izbaudīt dvēselisku mirkli īpašā ērģeļmūzikas koncertā, kur tiek atskaņoti Baha, Hendeļa, Šostakoviča un Šūmaņa skaņdarbi. Tālrunis koncerta pieteikšanai: 28846157.

Tālrunis: 656 22201, 656 23939, Baznīcas iela 2a, Krāslava, tic@kraslava.lv, www.visitkraslava.com

Savukārt zemnieku saimniecība "Kurmīši" piedāvā ekskursijas pa saimniecību dabas parkā "Daugavas loki", kur audzē dažādu sugu ārstniecības augus. Iespējama arī ārstniecības tēju degustācija un var iegādāties dažādus veselīgus labumus, kā arī izgatavot savu sveci no vaska. 2015. gadā z/s "Kurmīši" saņēma goda zīmi "Latviskais mantojums".

Īpašais piedāvājums: "Saber savu tēju" – atbilstoši savas dzimšanas dienas datumam vai kādam citam nozīmīgam notikumam – pēc cipariem var sabērt īpašu, tikai savu tēju. Šim piedāvājumam jāpiesakās iepriekš.

Tālrunis: 26538824, 29106312, Rakuti, Ūdrīšu pagasts, kurmisi@inbox.lv, www.kurmisi.lv.

Atpūtas un sporta frontes "Starp debesīm un zemi", piecu kilometru attālumā no Krāslavas, saimnieki piedāvā militāri sportisku spēli Airsoft. Tas ir komandu sporta veids jeb militāras simulācijas spēle. Tās pamatā lieto kaujas ieroču kopijas, kas šauj ar 6 milimetru plastmasas lodītēm.

Jaunums, kas nesen ieviests šajā atpūtas parkā, ir iespējam spēlēt jautru komandas spēli futgolfu. Spēles gaitā nepieciešams trāpīt bumbu bedrītēs ar kāju palīdzību un pēc iespējas mazāk spērieniem. Futgolfam nav nepieciešamas specifiskas iemaņas un tas neprasa augstu fizisko sagatavotību, katrs spēlētājs pats izvēlas savu spēles ātrumu. Šī spēle palīdzēs rast jaunas izjūtas, vienkārši atpūsties no mācībām, darba. Spēle piemērota gan junioriem, gan seniroriem, sola saimnieki.

Pēc aktīvas atpūtas, spēlējot airsoft, piedāvā teltsvietas, ugunskura vietu, pludmales volejbola laukumu, melno (dūmu) pirti un peldēšanos dīķī. Iepriekš pieteikties!
Tālrunis: 29168156, 29992941, Ūdrīšu pagasts, po.domin@inbox.lv

Šī ir vēl viena jauna aktīvās atpūtas vieta Krāslavā - iespēja uzspēlēt peintbolu ar draugiem, radiem, kolēģiem, skolas biedriem, konkurentiem un visiem pārējiem. Spēle notiek zem jumta, tāpēc var spēlēt jebkuros laika apstākļos.

Tālrunis: 20014272, 22365745, Aglonas iela 17, Krāslava, harolds.kavinskis@inbox.lv

Zirgu sēta "Klajumi" piedāvā jāšanu un braucienus pajūgā. Sevišķi labi izdodas ziemīgs pikniks ar desiņu cepšanu uz ugunskura dabas parkā "Daugavas loki". "Dibenbraukšana" no Bangu kalna. Veselīga pirtiņa un z/s "Kurmīši" zāļu tējas ar medu. Jaunums ir izbrauciens greznā karietē, kurā iejūgti divi skaisti, lieli zirgi. Kariete ir pilnīgi jauna, itāļu ādas bordo krāsas salons un samta jumta iekšpuses apdare. Tā varētu noderēt kā pārsteigums kāzās, kāzu gadadienās, jubilejās un tamlīdzīgai svinēšanai ar fotografēšanos. Karietes nomas cena ir 70 eiro.

2016. gada 11. jūnijā pulksten 15.00 zirgu sēta "Klajumi" aicina uz zirgu un dabas izrādi "Kumeļu rotaļas".

Programmā: zirgi, suņi, truši. Priekšnesumi. Rotaļas. Tirgošanās. Lauku virtuve. Noslēgumā – zaļumballīte.

Tālruni: 29472638, Kaplava, ilze.stabulniece@inbox.lv, www.klajumi.lv.

Riebiņu novadā tapis interesants tūrisma objekts – šeit ceļotājiem iespējams apskatīt padomju laika automašīnu, sadzīves priekšmetu un armijas piederumu kolekciju.

Vecās automašīnas un citus interesantus priekšmetus var apskatīt Kalna ielā, Silajāņos, Riebiņu novadā.

Iepriekš gan nepieciešams pieteikties.

Tālrunis: 27792924; bolsakovsviktors@inbox.lv

Visā Latvijā jau slavens kļuvis veikals Preiļos, kur uzraksti lasāmi latgaliski, iespējams iegādāties vietējos labumus, kā arī aprunāties latgaliešu mēlē. Latgalisko sajūtu, garšu un identitātes meklējumos jādodas uz tirdzniecības centru "Ūga".

Adrese: Preiļi, Rīgas iela 4d

Preiļos ir vēl viena neparasta bodīte - miesnieku veikals "Sātys", kur var iegādāties vietējo mājražotāju darinātus labumus - gan dažādus kūpinājumus, desas un svaigas gaļas produkciju, gan tagad arī garšvielas un eļļas, kas radītas Latvijā. Tālrunis: 25151505

Gardēžu pieturas punkts, kas pēdējā laikā guvis plašu atsaucību Preiļos, ir arī vasaras terases kafejnīca "Pampūkas". Tās "meistarstiķis" ir 100% dabīgs, mājās ražots Preiļu "Čedaras" siera saldējumu un "pampūkas". Tā darbojas no maija līdz septembrim.

Adrese: Daugavpils iela 53A (Preiļu pludmales teritorija), Preiļi

Tālrunis: 25867735; www.pampukas.lv

Ko vēl apskatīt Preiļu un Riebiņu novadā?

Malnavas maiznīca "Dzīles" aizvadītajā gadā ir saņēmusi kultūras zīmi "Latviskais mantojums", kas tiek pasniegta tiem Latvijas tūrisma uzņēmējiem, kas saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, demonstrējot to tūrismā. Saimniece Aina cep maizi gan tradicionālajā lauku krāsnī pēc sentēvu receptēm, gan prot izveidot jaunu un mūsdienīgu garšu buķeti Latgales maizei.

Maiznīcas "Dzīles" pagalmā vasaras sezonās notiek mājamatnieku tirgi (Latgales tematiskais ciems - Tirgus ciems) un vēlās brokastis, kur klausoties lauku muzikantus var baudīt gardu ēdienu, gatavotu no vietējiem produktiem. Savukārt ziemas sezonā saimniece Aina rīko suprātkas, kad ļaudis pulcējas apgūt kādu amatu vai prasmi, sarunāties un pavadīt laiku kopīgi, kā to darīja senie latvieši.

Dabas parks "Numernes valnis" un skatu tornis. Dabas parks ir veidots Natura 2000 teritorijā, lai saglabātu Latvijā un Eiropā retus un aizsargājamus meža un purva biotopus, apdraudētas augu un dzīvnieku sugas gleznainā ainavā. Šajā gadā sākta sadarbība ar dabas aizsardzības pārvaldi, un notiks sezonāli aktīvās atpūtas pasākumi - pirmais no tādiem tiek rīkots 20. februārī, kad kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistu varēs doties ziemīgā pārgājienā ar mērķi iepazīt mežu ziemā.

Latgales tematiskais ciems - Muzikantu ciems savukārt aicina grupas uz skanīgu pēcpusdienu Salnavas muižas parkā, kuras gaitā var iemācīties meistarot mūzikas instrumentus, apgūt vēl nezinātu instrumentu spēli, kā arī vienoties kopīgā dziesmā un dejā ar kādu no daudzajiem Salnavas muzikālajiem kolektīviem.

Šī gada vasaras sākumā savas durvis vērs vaļā arī Latgales šmakovkas dedzinātava, kura atrodas Malnavas muižas vēsturiskajā teritorijā un ēkā ar savu stāstu - bijušajā Malnavas pienotavā. Apmeklētājiem tiks piedāvāta iespēja vērot šmakovkas tapšanas procesu un izzināt šī dzēriena vēsturi.

Kārsavas novadā no 18. jūnija piemājas saimniecībā "Kalniņi" būs iespēja baudīt bišu relaksāciju tik populārajās Latvijā bišu mājās. Savukārt 29. maijā fonds 1836 sadarbībā ar Kārsavas novada pašvaldību organizēs brīvdabas koncertu, kura mērķis ir stāstīt par ceļu gar Latvijas robežu "Aplido, apceļo, apmīļo Latviju!", uzstāsies mākslinieki no Imanta Ziedoņa fonda "Viegli" un fonda 1836 muzikālie draugi. Vairāk par maršrutu gar Latvijas robežu lasiet šeit.

Ziemeļlatgales iepazīšanai tapis arī jauns velomaršruts "Rypoj vasals!", ko oficiāli atklās tikai šopavasar. Vairāk lasiet šeit.

Pērnā gada jūlijā tika atklāts tematisks parks, kura ideja balstīta uz Baltinavas teātra "Palādas" izrādēm "Ontans i Anne". Parks tapis pateicoties biedrības "Jaunieši Baltinavai" iniciatīvai, realizējot projektu "Tev, man un visiem mums - lai top Baltinavā". Biedrības jaunieši vēlējās sakopt sava dzimtā novada kultūrvēsturiskās vietas, kurām senču atmiņās ir liela vērtība. Viena no šādām vietām bija Baltinavas Vecais parks, kas gadu gaitā bija zaudējis savu agrāko spožumu, slēpjot to aiz aizaugušiem upes krastiem.

Pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda sniegtajam atbalstam, biedrībai "Jaunieši Baltinavai" bija iespēja īstenot savas ieceres. Parkā izveidots bruģa celiņš un pazīstamās izrādes "Ontona i Annes" personāžu silueti, pie kuriem var nofotografēties, iejūtoties lugas varoņu tēlos. Uzbūvēta lapene, kas ir lieliska atpūtas vieta parka apmeklētājiem, uzstādītas šūpoles un foto rāmis dabā, kas ļauj iemūžināt sevi, ģimeni un draugus lieliskas fotogrāfijas, kā arī izgatavoti soli un ugunskura vieta patīkamas atmosfēras radīšanai.

Jaunā ekspozīcija izvirzīta "Eiropas muzeju gada balvai 2015".

Retro motociklu kolekcija "Rūsa vējā" Balvu novada Tilžā – atraktīva un saistoša privātkolekcija, kurā ir aptuveni 100 dažāda vecuma spēkrati. Liela daļa no tiem – darba kārtībā.

Interesentiem ir iespēja ar šiem motocikiem doties tuvākos vai tālākos izbraucienos. "Rūsa vējā" aktīvi piedalās dažādos pasākumos – novadu un pilsētu svētkos, tirdziņos, tematiskajos pasākumos, kāzās, jubilejās u.c. Vairāk www.rusaveja.lv

Seno darbarīku, sadzīves priekšmetu un tehnikas brīvdabas privātkolekcijas ekspozīcijā izvietoti jauni eksponāti, šobrīd kolekcijā vienkopus ir vairāk nekā 5000 dažādu kultūrvēsturisku priekšmetu. Saipetnieki atrodas pie Lazdukalna.

Adrese: "Saipetnieki", Lazdukalna pagasts, Rugāju novads, tālrunis: 26519360

Lauku sēta "Baķi" ir jauna apskates saimniecība Rugāju novadā. Apskatīt tuvumā aitu ganāmpulku, jēriņus, trušu saimniecību īpaši interesanti būs ģimenēm ar bērniem. Saimnieki piedāvā piknika iespējas. iepriekš sarunājot, iespējams pasūtīt jēra gaļas šašliku.

Adrese: "Baķi", Rugāju pagasts, Rugāju novads, tālrunis: 22 315 544

Rūķīšu ciems ir paslēpies Latgales vienā no burvīgākajiem novadiem. Tas ir pavisam neparasts ciems, kur baudīt lauku burvību.

Rūķīšu ciemā apmeklētājiem piedāvā naktsmītnes divās guļbaļķu mājās, svinību telpas lieliem un maziem pasākumiem. Var baudīt pirtspriekus divās dažādās pirtīs. Tūristu īpaši iecienīta esot melnā dūmu pirts ar ozola kublu brīvā dabā, bet ziemā piedāvā veldzējošas peldes āliņģī, bet agri no rīta vēl var paspēt uz copi. Iespējams sarunāt arī īstas lauku pusdienas.

Rūķīšu ciemā ir vieta piknikam, telšu vietas, smilšu volejbola laukums un rotaļu laukums bērniem. Īpašs piedāvājums - iespēja nobaudīt paša Saimniekrūķa ugunskurā vārītu zivju zupu.

Lūznavas muiža atrodas Latgalē, netālu no Rēzeknes. 2015. gadā pēc vērienīgas atjaunošanas tā atkal atklāta un ir viena no Latgales jūgendstila pērlēm. Turklāt muiža atrodas Rāznas nacionālajā parkā, kas to padara vēl īpašāku. Pašlaik muiža jau aktīvi darbojas, piedāvājot ne tikai ekskursijas un apskates iespējas tūristiem, bet arī plašu kultūras programmu.

Lūznavas muižas celtniecība uzsākta 1905. gadā, bet tā pabeigta 1911. gadā. Muižas īpašnieki bija Lietuvā dzimušie poļu izcelsmes Kerbedzu dzimtas pārstāvji. 20. gadsimta sākumā tā bija slavena kā mākslinieku, mūziķu un literātu pulcēšanās vieta, Kerbedzu īpašumos viesojies arī ievērojamais lietuviešu gleznotājs un mūziķis Mikolajus Konstantins Čurļonis.

Vairāk par muižu lasiet šeit.