Pirms 250 gadiem, 18. gadsimta beigās, Konstancija Hilzena pie Balvu ezera izveidoja pusmuižu. Pēc tam Hilzeni Balvos uzcēluši koka baznīcu. Līdz ar pusmuižas izveidošanu un katoļu baznīcas uzcelšanu Balvi sāka veidoties kā apdzīvota vieta, tomēr sākotnēji uz muižas vārtiem bijis uzraksts, kas vēstījis par aizliegumu ienākt suņiem un zemniekiem.
Gāja gadi un muižas īpašnieki mainījās. 1878. gadā Ludzas apriņķa muižnieku sarakstā kā Balvu muižas īpašnieks minēts Otto d. Tranzē-Rozenieks, kurš pievērsies saimnieciskās dzīves attīstībai Balvos. Uzceltas vairākas saimniecības ēkas – klēts, pienotava un citas. Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas materiāliem par Ludzas apriņķa Balvu muižu teikts, ka tur bijušas veselas desmit dzīvojamās ēkas. Savukārt Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas materiāli, ka 1921. gadā Balvu muižā ir ne tikai ierasti dzirdētās saimniecības ēkas, bet arī tādas modernas būves kā riņķa kūts, amatniecības māja, motora māja, ledus pagrabs, ledus pagrabs ar šķūni un pieninīca.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
