Lietuvas neatkarības un lepnuma objekti, ko apskatīt nākamajā ceļojumā

Par pasākumiem, kas, atzīmējot gadadienu, paredzēti Viļņā, lasiet šeit.

Trīs krustu kalnā, kuru agrāk mēdza saukt par Pliko kalnu, kādreiz atradusies pils, kuru 1390. gadā krustneši nodedzinājuši.

Leģenda vēsta, ka par piemiņu franciskāņiem, uz kalna uzbūvēti trīs koka krusti. Savukārt 1916. gadā uz kalna uzbūvēti trīs masīvi krusti no betona, kurus piecdesmitajos gados padomju vara iznīcināja.

Taču šie krusti, kas gozējas kalnā virsotnē šodien, ir atjaunoti 1989. gadā, simbolizējot tautas centienus atgūt brīvību.

Baltos krustus ir iespējams manīt gandrīz no jebkuras vietas Viļņas centrā. Taču, lai aplūkotu tos tuvāk, ir vērts mērot garo ceļu augstajā kalnā, dodoties pa stāvajām kāpnēm. Arī šis kalns piedāvā lielisku panorāmas skatu uz pilsētu.

Turpat pie katedrāles slejas Ģedimina tornis. To fotogrāfijās, videofragmentos TV, šķiet, redzējis ir katrs. Tornis ir 20 metrus augsts un slejas 50 metru augstā pakalnā un tāpat kā Brīvības piemineklis Latvijā, tas ir ar plīvojošu dzelteni zaļi sarkano karogu, un ir Lietuvas simbols.
Pats Ģedimins bija Lietuvas dižkungaitis, Ģedimina dinastijas aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē un tieši viņa valdīšanas laikā 1323. gadā Viļņa kļuva par Lietuvas galvaspilsētu.

Apmeklētāji šo pils torni ir iecienījuši, jo no tā paveras brīnišķīgs skats uz Viļņas vecpilsētu un tās centru. Tornī varēs skatīt rekonstruētos maketus, ieročus un citus vēsturiskos materiālus.

Tornī iespējams uzkāpt un apskatīt vēsturisko ekspozīciju. Darba laiks: No aprīļa līdz septembrim tornis atvērts katru dienu no pulksten 10 līdz 19; ziemas sezonā – no oktobra līdz martam – katru dienu no pulksten 10 līdz 17. Ieeja: 4 eiro pieaugušajiem, 2 eiro skolēniem, studentiem un pensionāriem

12 kilometrus uz ziemeļiem no Šauļiem atrodas slavenais Krustu kalns (Kryžių kalnas) – daudzu kristiešu iecienīta svētceļojumu vieta.

Krustu skaits šeit 1900. gadā, kad krusti oficiāli tika skaitīti pirmo reizi, bijis tikai 130. Šobrīd to skaits tiek lēsts krietni virs 200 tūkstošiem, taču saskaitīt tos ir ārkārtīgi grūti, jo uz daudziem lielajiem krustiem ir sakārti vairāki desmiti mazāku krustiņu.

Neilgi pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas entuziastu pulciņš no Šauļiem centās krustus saskaitīt. Pēc viņu aprēķiniem sanāca, ka tobrīd uz kalna bija 14 387 lielie krusti (1112 augtāki par trim metriem, no kuriem 130 augstāki par četriem metriem), kā arī aptuveni 41 000 mazo krustiņu.

Krustu kalna izcelsme. Šobrīd vairs neviens nezina, kā kalns radies un kad tika uzlikts pirmais krusts. Minējumu ir daudz, turklāt tie saistīti ne tikai ar kristietību, bet arī ar pagānismu. Vēstures hronikās kalns pirmo reizi pieminēts 1850. gadā, un tiek uzskatīts, ka pats pirmais krusts uzlikts 1831. gadā.

Padomju buldozeri. Tā kā opijs tautai ir kaitīgs, padomju varai nepavisam nepatika katoļu krusti, tāpēc 1961. gadā ar buldozeriem un uguni tika iznīcināti 1500 krusti. Tas pats regulāri tika darīts arī septiņdesmitajos, mēģinot kalnu arī appludināt, taču pēc visiem šiem grautiņiem krustu kļuva aizvien vairāk un vairāk.

Labākā reklāmas akcija. 1993. gada 7. septembrī Krustu kalnā viesojās Romas pāvests Jānis Pāvils II un atstāja tur savu krustu. Labāka sabiedrisko attiecību un reklāmas akcija nav iedomājama, un kopš tā laika kalna apmeklētāju skaits no visas pasaules aizvien palielinās.

Kalns bez apsardzes. Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas pie Krustu kalna tika nozīmēta apsardzes vienība, taču 1995. gada 26. septembrī kāds psihiski nelīdzsvarots Šauļu iedzīvotājs tur nošāva policijas darbinieku, tāpēc apsardze drīz vien tika atcelta.

Krustu materiāli. Krustu kalnā apskatāmi gan rūpīgi gatavoti krusti no koka, marmora un metāla, bet redzams, ka cilvēki reizēm improvizējuši uz vietas vai gribējuši būt oriģināli – kalnā ir krusti no zariņiem, motociklu detaļām, zīmuļiem un pat košļājamajām gumijām.

Jāpiebilst, ka netālu ir vēl viena vēsturiski nozīmīga vieta - Saules kaujas, kas notika 1236. gadā, piemiņas vieta - arī šī vēsturiskā vieta, kur baltu ciltis sakāva krustnešu karaspēku lupatās, ir ļoti nozīmīga Lietuvas patriotisma un nacionālās pašapziņas celšanai. Šogad Šauļos svinēs kaujas 780. gadadienu.

Ko vēl apskatīt Šauļos un to apkaimē, lasiet šeit.

Ne visi zina, ka tad, kad 1918. gada februārī tika proklamēta Lietuva, tā tika pasludināta par atjaunotu karalisti, bet tikai vēlāk, pēc brīvības cīņām, kad 1919. gada Lietuvas padome pārcēlās uz Kauņu, 4. aprīlī pieņemta otrā Lietuvas Satversme, kas paredzēja karalisti pārveidot par prezidentālu republiku. To vadīja Antans Smetona. Bet galvaspilsēta bija Kauņa, jo Viļņa līdz pat 1939. gadam bija Polijas sastāvā.

Pirmās republikas laikā pilsēta strauji attīstījās, izveidota arī Laisves aleja, kas tagad ir gājēju bulvāris un Eiropas lielākā teritorija, kurā nedrīkst smēķēt. Pilsētā vērts redzēt slavenā mākslinieka Čurļoņa muzeju, Kauņas pili, uzbraukt kalnā ar funikulieri un apskatīt dažādās baznīcas.

Vairāk par Kauņu lasiet šeit.

Viļņas Universitāte ir vecākā universitātes ēka visā Austrumeiropā, tā dibināta 1579. gadā, un ir lietuviešu izglītības kalve jau gadsimtiem. Savas ilgās pastāvēšanas laikā, universitāte spējusi apvienot vairākus arhitektūras stilus – gotikas, renesanses, baroka un klasicisma.

Jāpiemin, ka universitātē darbojās bibliotēka, kas izveidota 1570. gadā, tajā glabājas vairāk nekā pieci miljoni drukātie izdevumi un vairāki manuskripti. Arī pati bibliotēka ir iespaidīga – ar kokgrebumu galdiem, apgleznotiem griestiem un seniem izdevumiem. Universitātē ir arī iespaidīga veca kosmosa un zvaigžņu izpētes ierīču kolekcija.

Tai ir 13 iekšējie pagalmi (iekšpagalmi un nelieli balkoniņi Viļņas arhitektūrā ir ļoti raksturīgi), arkādes un galerijas. Pagalmi nodēvēti slavenu universitātes audzēkņu un profesoru vārdos. Bet tieši blakus universitātei ir prezidenta pils. Tā ir slēgta, bet caur žogu apskatāms skaisti iekoptais pils iekšpagalms.

Baltā katedrāle ir visnozīmīgākā svētvieta visas Lietuvas katoļiem. Tajā vai pie tās notiek visi lielākie kristīgie, tautas un valsts svētki. Arī 16. februārī par godu valsts neatkarības atjaunošanai šeit notiks centrālie svētku pasākumi, tostarp gājiens un koncerts "Svinēsim brīvību".

Katedrāles kapenēs apglabātas ievērojamas Lietuvas Dižkunigaitijas personas – augstmaņi, bīskapi un kunigaiši, bet zem Sv. Kazimira kapelas esošajā Karaliskajā mauzolejā atdusas Lietuvas Dižkunigaitis un Polijas karalis Aleksandrs. Viņš ir vienīgais Polijas un Lietuvas valdnieks, kas apbedīts Viļņā.

Katedrāles pagrabos saglabājušies 13. – 15. gadsimta svētnīcu mūri un senākā Lietuvas freska, kas gleznota 14. gadsimtā.

Laukumā katedrāles priekšā atradās arī 1991. gada padomju tanku un omoniešu uzbrukumos nogalināto zārki, kad tauta no 14 Viļņas televīzijas torņa aizstāvjiem.

Savukārt laukumā aiz katedrāles var redzēt iespaidīgu bronzas pieminekli par godu varenajam lietuviešu valdniekam Ģedeminam (attēlā ar vēsturisko karogu fonā).

Šajos kapos (Rasų kapines) ir nozīmīgākā apbedījumu vieta Lietuvā un tur apglabāti daudzi ievērojami Lietuvas cilvēki. Šeit atdusas, piemēram, lietuviešu slavenais mākslinieks Mikalojs Konstantīns Čurļonis, komponists un aktieris Boriss Dauguvietis, rakstnieks Pēteris Cvirka un arī daudzi politiski un kultūras darbinieki. Tomēr tos dēvē arī par poļu kapiem, jo kādreiz tur parasti apglabāti tieši poļi. Te, piemēram, apglabāta bijušā Polijas līdera Juzefa Pilsudska māte Marija un blakus viņai arī Pilsudska sirds.

Kopš 1967. gada kapsēta ir slēgta un apbedījumus šeit veic tikai izņēmuma gadījumos.

Proklamēšanas dienai par godu Lietuvas valsts vadītāji Viļņas Rasu kapsētā godinās Neatkarības akta parakstītāju piemiņu.