Radžu strautā atrasts dabas retums – ūdensrijēji

Ķeguma novada Birzgales pagastā starp Zizāniem un Radzēm tek Radžu strauts, kur apmēram puskilometru garā posmā atrodas vismaz pieci ūdensrijēji – vietas, kur straume pazūd pazemē, lai pēc gabaliņa atkal izplūstu virszemē, un tad atkal pazustu. Šos ūdensrijējus uzgāja Daugaviešu apgaitas mežzine Ilona Medne, pārbaudīdama iestigoto kailcirti.

Lai nepieļautu meža nociršanu pie tik reta un skaista dabas objekta, viņa lūdza ūdensrijējiem noteikt dabas pieminekļa statusu.

"Radžu ūdensrijēji un sausgultne no zinātniskā viedokļa ir ļoti interesanta, perspektīva teritorija. Turpmākie zinātniskie pētījumi būtu svarīgi Latvijas nedaudzo pazūdošo straumju (upīšu un strautu) izpētei un arī karsta un iekšējās erozijas procesu darbības izvērtēšanai un precizēšanai," pamatojot Radžu ūdensrijēju iekļaušanu aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā, secina Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Aivars Markots. Ģeologs norāda, ka meža izciršana var "ilglaicīgi degradēt teritorijas ainaviskās vērtības".

Ja Radžu ūdensrijējiem piešķirs ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa statusu, strauta apkārtnē nedrīkstēs kokus cirst kailcirtē, bet galvenā cirte būs atļauta izlases veidā. "Dabas pieminekļiem nav pats stingrākais aizsardzības režīms. Ģeoloģiskā dabas pieminekļa teritorijā var droši ganīt govis, pļaut sienu, tas nav dabas rezervāts. Arī mežu nav aizliegts cirst, taču nedrīkst atstāt tukšu vietu," skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Dainis Ozols. Pirms būvniecības dabas pieminekļa teritorijā zemes īpašniekam jāsaņem saskaņojums arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Jāsaskaņo arī publiski pasākumi un nometnes, kur piedalās vairāk nekā 60 cilvēki.

Kā ainaviski vērtīgs dabas veidojums Radžu strauts ar saviem ūdensrijējiem varētu nākotnē piesaistīt dabas tūristu uzmanību. Līdzīgi objekti Latvijā ir tikai dažās vietās Daugavas krastos, Gaujienas, Ieriķu un Līgatnes apkārtnē.

Taču pagaidām mūsu valstī nav tiesiski noregulētas tūristu un dabas pieminekļu īpašnieku attiecības. Daudzi dabas pieminekļi atrodas kāda privātā īpašumā un pēc būtības privāt­īpašumā bez atļaujas ieiet aizliegts. Bieži vien tūristi nerespektē privātīpašuma tiesības, vēl vairāk, nereti atstāj dabas pieminekļa apkārtnē atkritumus, kā arī bojā to un tāpēc agrāk vai vēlāk izraisās konflikti.

Šī situācija Latvijā tiek risināta dažādi, pašvaldības mēģina vienoties ar dabas pieminekļu īpašniekiem, lai cilvēki var apskatīt akmeņus, avotus, alas, klintis u. c. Teorētiski katram dabas piemineklim ir jāizstrādā dabas aizsardzības plāns, kur tad vajadzētu paredzēt un saskaņot ar īpašnieku skatu platformas, takas, informatīvus uzrakstus u. tml. objektus.

Šobrīd Radžu strauta teritorijā nav izvietotas nekādas informatīvas norādes par dabas vērtībām un ģeoloģisko uzbūvi. Nav ierīkotas arī takas. Meži Radžu strauta apkārtnē pieder vairākiem īpašniekiem, pārsvarā firmām.

"Ekskursija pa Radžu strautu būtu jāsāk no Bauskas ceļa (puskilometru no Jaunjelgavas apļa, tūlīt, kā pārbraukts strauts, ir meža celiņš, kurā var atstāt mašīnu). Sekojot strautam, drīz nonāksiet pie vietas, kur ūdens pazūd zem zemes. Ja ir mazūdens periods, tad uzreiz pazūd viss strauta ūdens, bet, ja ūdens ir vairāk, nekā pirmais ūdensrijējs var "norīt", tad drusciņ tālāk ar to tiek galā nākamais rijējs. Seko posms bez ūdens – sausgultne, tad – fontānveidīgs avots. Pēc metriem 80 ūdens atkal tiek "aprīts", bet tālāk gultne ir sausa līdz Jaunjelgavas šosejai (izņemot palu periodu), kā arī vēl tālāk līdz Daugavai," stāsta mežzine Ilona Medne.

Viņa arī atklāj, ka ērtāka piebraukšana dabas piemineklim ir no Jaunjelgavas šosejas puses: apmēram 300 m no Jaunjelgavas apļa ir ar barjeru norobežots ceļa posms pāri Radžu strautam; arī te ir meža celiņš, kur iebraukt mašīnu. Aizsargājamā dabas pieminekļa paredzamā platība ir 9,27 ha.

Aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko pieminekļu sarakstā šobrīd iekļauts 221 objekts – 88 iežu atsegumi jeb klintis, 34 dižakmeņi, 32 alas, 29 ģeomorfoloģiskie objekti, 21 avots, astoņi kvartāra un holocēna veidojumi, septiņi ūdenskritumi, viena devona bruņu zivju iegula un viens cilvēku rakts alu labirints.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ir saņemti ierosinājumi 47 ģeoloģisko un ģeo­morfoloģisko dabas pieminekļu robežu izmaiņām un divu jaunu ģeomorfoloģisko pieminekļu izveidei (šo statusu plānots atjaunot Abavas rumbai).

Tā kā dabas pieminekļu robežas ir noteiktas pēc pagājušā gadsimta kartēm, bieži vien bez uzmērīšanas dabā daudzos gadījumos tās ir neprecīzas, ir gadījumi, kad ģeoloģiskie veidojumi, kuru aizsardzībai teritorijas ir izveidotas, atrodas daļēji vai pilnībā ārpus šīm teritorijām, skaidro D. Ozols. Piemēram, Govs ala Salacas krastā faktiski atrodas ārpus aizsargājamā dabas pieminekļa teritorijas, tajā ietverti tikai sīki smilšakmens atsegumi krasta nogāzē. Savukārt Burtnieka smilšakmens atsegumi, pazeminoties ezera līmenim, daļēji aizauguši ar krūmiem un kokiem un tagad daļā dabas pieminekļa teritorijas vairs neatrodas nozīmīgi ģeoloģiski veidojumi.

Jaunjelgavas novada Sērenes pagasta Korkuļu senlejā 650 metrus garā posmā atrodas vismaz 10 ūdensrijēji. Arī šim ģeoloģiskajam veidojumam piešķirts aizsargāta daba pieminekļa statuss. No tā paredzēts izslēgt Korkuļu senlejas neizteiksmīgo austrumu galu, kurā neatrodas ūdensrijēji un nav novērojami atsegumi, savukārt dabas piemineklis tiks paplašināts rietumu virzienā, kur atrodas lielākā daļa ūdensrijēju un visas lielākās pazemes ūdeņu izplūdes vietas. Korkuļu ūdensrijēju dabas pieminekļa teritorijas platība pēc robežu izmaiņām dubultosies – līdzšinējā 10,31 ha vietā būs 22,41 ha.

Grozījumi Aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko pieminekļu sarakstā jau trešo mēnesi tiek saskaņoti starp ministrijām, valdībā tos plānots apstiprināt drīzumā. Plānotās dabas pieminekļu robežu izmaiņas skar 223 zemes īpašniekus.