Saules pielietā Itālija. Vietas, ko apskatīt ārpus lielpilsētām

Lūk, dažas vietas, kas varbūt nav pašas populārākās, ja runa par Itāliju, bet kurās slēpjas neapšaubāms šarms un itāliska garša - tās atrodas ārpus lielpilsētām, tāpēc spējušas saglabāt un izcelt itālisko vienkāršību un sirsnību.

Saturnijas (Saturnia) karstie avoti atrodas vienā no Itālijas gleznainākajiem reģioniem – Toskānā. Tie ir dabīgi termālie avoti, kas jau kopš antīkajiem laikiem izmantoti gan atpūtai, gan veselības atgūšanai. Arī mūsdienās šī ir iecienīta relaksācijas vieta kā ziemā, tā karstā vasarā.

Leģenda vēsta, ka avoti radušies, kad Jupiters dusmās šķīlis zibeni, gribēdams trāpīt Saturnam. Nošāvis gan garām, bet šo dusmu rezultātā radies brīnumskaists avots, kas pa kaskādēm tek, veidojot dabīgu SPA. Nosaukums, protams, radies par godu laimīgi neskartajam Saturnam.

Ūdens šajos avotos vienmēr ir patīkami silts – ap 37,5 grādiem pēc Celsija. Tas ir bagāts ar dažādiem ārstnieciskiem minerāliem. Šos avotus bija iecienījuši jau etruski un vēlāk arī termu "fani" romieši.

Kolonata ir kalnu ciems un daļa no piekrastes pilsētas Kararras (Carrara) – jaukas, nelielas Toskānas pilsētiņas ar smilšainu pludmali, palmām un Itālijai tik raksturīgajām apaļajām priedēm un cipresēm gar ceļu malām, rimtu nesteidzību un saules pielietām šaurām ieliņām vecpilsētā. Tomēr unikālu to padara tieši apkaime – to ieskauj milzu kalni, kuros iegūst labāko Itālijas marmoru. Pa gabalu lūkojoties, šķiet, ka kalnu nogāzes klāj sniegs.

Uz Kolonatu var nokļūt pa šauru, līkumotu celiņu. Tomēr pūles ir tā vērtas, jo augšā sagaida vientulīgi majestātisks kalnu ciems ar marmora plāksnēm it visur, kur raugies, plašumu pie kājām un ļoti maz tūristiem.

No šejienes marmora tapusi gan slavenā Dāvida statuja, gan Pizas baltie torņi un neskaitāmu baznīcu kolonas un altāri.

Pusotras stundas brauciena attālumā no Sicīlijas lielākās pilsētas Palermo Tirēnu jūrā atrodas septiņas lielākas un vairākas mazākas salas – Lipāru jeb Eolu arhipelāgs.

Stromboli iesauka ir Vidusjūras bāka, jo šī sala ir vieta Stromboli vulkānam, kas nepārtraukti izvirst pēdējos 2000 gadus. Stromboli ir Eiropā aktīvākā vulkāniskā zona, un īpašs ievērības cienīgs apskates objekts ir tā saucamā Uguns Straume – lavas upe, kas savieno Stromboli vulkāna virsotni ar Vidusjūru 900 metrus zemāk.

Vulkano salas nosaukums saka priekšā, ka arī šeit ir seismiski aktīva vulkāniskas izcelsmes zeme. Vulkanello pussala (ko vērtas laikā jūra nošķir no Vulkano) ir radās 183. gadā pirms Kristus sprādziena rezultātā. Šodien te apskatāmi gan fumaroli (dusmīgi burbuļojoši, pēc sēra dvakojoši minivulkāniņi), gan iespējams atpūsties karstajos avotos un dabiskās siltās dubļu vannās salas piekrastē, kuru ūdenim ir dziednieciskas īpašības.

Savukārt Lipari sala, kas aizdevusi arhipelāgam tā nosaukumu, ir lielākā un dzīvīgākā sala. Lipari pilsētiņas centrā slejas stalti 16. gadsimtā mūrēti nocietinājumi, kuros paslēpusies gan Normaņu laikā būvēta katedrāle, gan arheoloģijas muzejs (salā apskatāma arī sengrieķu akropole, kas visai labi saglabājusies).

Bet Alikudi salā laiks šķiet apstājies, jo tajā nav ceļu un nedzirdēt auto troksni. Smagākas mantas, tieši tāpat kā pirms simtiem gadu, pārvadāt palīdz ēzelīši, un dzīvīgākā salas vieta ir nelielā ostiņa, kur rindojas krāsainas zvejas laivas.

Vairāk par šo arhipelāgu lasiet šeit.

Aptuveni pirms 35 – 37 tūkstošiem gadu vulkāna izvirdums pārsteidza Vidusjūras piekrasti, izveidojot tagadējās Sorento pilsētas apkaimē esošās dziļas aizas un kalnus. Gadu gaitā ūdens, plūstot no kalniem, izgrauzis ejas cauri vulkāniskajiem iežiem uz jūru. Šādi radusies arī brīnišķīgā Dzirnavu ieleja Sorento, Itālijā.

Vecās dzirnavas izveidotas vietā, kur divi šādi kalnu strauti – Casarlano-Cesarano un Svētā Antonio strauts – satiekas, veidojot nelielu upītes paplašinājumu Villa La Rupe ciema pakājē. Tas varētu būt noticis ap 900. gadu, raksta The National Geographic. Pašlaik tur apskatāmas vien dzirnavu drupas, tomēr tajās milti malti līdz pat 20. gadsimta sākumam. Tāpat tur bijis arī gateris, kur ražoti augstas kvalitātes kokmateriāli, kas nonākuši vai visās labākajās Sorento galdniecības un pēcāk mēbeļu veikalos. Gatera dēļ šo vietu mēdz dēvēt arī par Vecajām Zāģa dzirnavām. Kā pēdējā šajā vietā uzcelta veļas mazgātava.

Tomēr pilsētai vajadzējis attīstīties, un celtniecība Tasso laukumā 1866. gadā palielinājusi šīs vietas izolāciju no jūras puses, tāpēc jau pēc dažiem gadiem šī vieta tikusi pamesta likteņa varā. Tomēr mitrums un cilvēku darbība radīja īpašus apstākļus un mikroklimatu tam, lai ielejā lielā daudzumā sāktu augt "Phillitus Vulgaris" – tas ir rets paparžu paveids, kas pārņēmis drupas, pārklājot tās ar biezu, zaļu segu.

Vairāk lasiet šeit.

Neticami skaistā Sočas upe vijas caur Slovēniju un Itāliju, sākoties dziļā un gleznainā Slovēnijas Alpu ielejā. Spilgtā tirkīza krāsas upe ir 138 kilometrus gara, no kuriem 96 kilometri plūst cauri Slovēnijas rietumiem un 42 – cauri Itālijas ziemeļaustrumiem.

Upes vidējais platums ir 20 metri, un tās dziļums svārstās no viena līdz pusotram metram. Soča ir viena no retajām upēm, kas saglabā savu unikālo krāsu visas tās garumā.

Kalnu upe atrodas vienā no visskaistākajām Eiropas ielejām – Trentā. Upe vij savu ceļu caur Slovēnijas Alpu ziemeļrietumu daļu un nolaižas lejup gar kalnu pļavām, stāvām aizām un augstiem kalniem, savienojoties ar Adrijas jūru netālu no Itālijas pilsētas Montfalkones (Monfalcone).

Vairāk lasiet šeit.

Tropeja ir Kalabrijas piekrastes pērle vai arī sprādze uz Itālijas zābaka purngala – šo krastu mēdz dēvēt arī par Dievu krastu jeb "Costa degli Dei", un tā ir viena no labākajām vietām, kur Eiropā pavadīt vasaru.

Tropeja ir Itālijas dienvidu pilsēta ar tādai piederīgo nesteidzīgo dzīves baudītāju atmosfēru, skaistām pludmalēm, dramatiskām klintīm un daudz, daudz saules. Tā ir šī krasta populārākā un visapmeklētākā pilsēta. Tajā netrūkst interesantu atpūtas piedāvājumu, un tur var ieplājot garākas brīvdienas, bet vietējais dzelzceļš un kuģīšu satiksme ļauj, apmetoties šajā pilsētā, ērti apskatīt arī tuvējo apkaimi.

Pilsētas sirds – vecpilsēta – atrodas kalnā un to no vienas puses ieskauj mūris un nocietinājumi, bet no otras jūra un klints stāvā siena. Klints pakājē ir skaista, baltām smiltīm klāta pludmale, no kuras vislabāk aplūkot citadeli uz klintīm. Vēl labāks skats uz pilsētas klasisko ainavu - stāvo klints sienu, uz kuras satupušas mājiņas – paveras no klinšainā paugura iepretim pludmalei un pilsētai. Tā ir neliela saliņa, kur atrodas Svētās Marijas klosteris ar skaistu dārzu tieši virs jūras.

Gardas ezers ir pašu itāliešu viena no iecienītākajām brīvdienu pavadīšanas vietām, un tur visa apkaime iekārtota dzīves baudīšanai un ērtai atpūtai. Ūdens vasarā parasti ir aptuveni 28 grādus pēc Celsija skalas silts un kristāldzidrs.

Piekrasti ērti apceļot gan ar privātu auto (jārēķinās ar maksas stāvvietām), gan sabiedrisko autobusu, gan daudzviet ar vilcienu – no piekrastes lielākās pilsētas Pisikēras (Peschiera del Garda) līdz Veronai ar vilcienu var nokļūt 10 minūšu laikā, bet stundas laikā arī līdz Milānai. No Milānas Bergamo lidostas, kurp var aizlidot arī no Rīgas, līdz ezeram var nokļūt, braucot ar autobusu līdz Brešai, un tālāk pārsēžoties Veronas autobusā vai vilcienā.

Gardas ezera krastā ir dažādi apskates objekti – piemēram, Sirmiones pils, Gabriela D'Annuncio nams ar neparasto dārzu, lielākais Itālijas ūdens atrakciju parks Gardaland, kam kaimiņos ir arī milzu akvārijs SeaLife un atrakciju parks, kas veltīts kinofilmām. Tāpat pie ezera atrodas Baldo kalns, kas ir vairāk nekā 2000 metru augsts un tajā var uzbraukt ar modernu vagoniņu.

No Pisikēras dzelzceļa stacijas uz Gardalandi kursē bezmaksas autobuss. Netālu ir arī skaistais Sigurta parks – brīnišķīgs dārzs, kuru var gan izstaigāt, gan izbraukāt ar mazajām golfa laukuma mašīnītēm.