Sapņu zeme Jaunzēlande – cilvēku un dabas radīti brīnumi hobitu salās  (1)

Moeraki laukakmeņi (Moeraki Boulders) ir pilnīgi apaļi akmens veidojumi, kas apskatāmi Koekohes pludmalē. Vietējās cilts Ngāi Tahu ļaudis tic, ka tie ir pārakmeņojušies augļi vai zušu grozi, kas izkrituši no senču laivām, raksta Placestoseeinyourlifetime.com. Šī ir viena no iecienītākajām apskates vietām Jaunzēlandes Dienvidu salā.

Zinātnieki gan izpētījuši, ka ar senos laikos kuģojušiem aborigēniem šiem akmeņiem diez vai ir kāds sakars – tie veidojušies terciārajā periodā, bet krasta erozijas dēļ atdalījušies no zemūdens klintīm un okeāna viļņi tos apstrādājuši, radot neparasti sfērisko formu. Šis process ik dienas turpinās joprojām. Moeraki laukakmeņi esot izveidojušies apmēram pirms 60 miljoniem gadu.

Daži no akmeņiem trieciena un citu mehānisku bojājumu rezultātā ieplaisājuši. Tā kā tie ir tik milzīgi, tūristi labprāt fotografējas, iekāpjot plaisās. Daudzi no tiem sver vairākas tonnas un sasniedz pat trīs metrus diametrā.

Īpaši romantiski šī vieta izskatās saulrietā.

Laukakmeņi atrodas pa vidu starp Moerkaias and Hampdenas pilsētām, Koekohe pludmalēm Jaunzēlandes Dienvidu salā, Otago piekrastē.

Šampanieša baseins ir karstais avots, kas atrodas Vaiotapu (Waiotapu) jeb Svēto ūdeņu termālajā rezervātā Jaunzēlandes Ziemeļu salā. Savu eleganto nosaukumu tas ieguvis, pateicoties nepārtrauktajai ogļskābās gāzes izdalīšanai, kas rada burbulīšus, gluži tāpat kā glāzē ieliets aristokrātiskais dzēriens.

Savukārt košās krāsas ezerā radušās no bagātīgā minerālu un dažādu silikātu klāsta, kuros veidojas ļoti daudzveidīga mikroorganismu pasaule.

Karstie avoti radušies aptuveni pirms 900 gadiem, geizera izvirdumu laikā – karstais ūdens izplūdis no milzīga krātera, kura diametrs ir 65 metri, bet dziļums ap 62 metriem, teikts Amusingplanet.com.

Dažādu krāsu ūdens sastopams vairākos ezeros, kas šeit izveidojušies. Populārs apskates objekts ir arī zaļais baseins, ko dēvē par Velna vannu. Tāpat no Šampanieša baseina izplūstošais ūdens baro vēl vienu nelielu ezeriņu, ko dēvē par Mākslinieka paleti un tas ir dzeltens. Savukārt nogulsnes no izgarojušā ūdens arī tuvumā esošās klinšainās terases iekrāsojušas dažādās krāsās.

Jaunzēlandē, Danīdinas (Dunedin) pilsētas dzīvojamajā rajonā, ir iela, ko mēdz dēvēt arī par slīpāko ielu pasaulē, un tas varētu atbilst patiesībai, jo, šķiet, ja tā būtu vēl stāvāka, tā jau būtu siena. Piemērojoties apstākļiem, arī mājas Boldvina ielā (Boldwin street) celtas atbilstošos leņķos.

Ielu tik nejēdzīgi izprojektējuši angļu arhitekti, kas plānojuši pilsētu, esot Londonā, vienkārši savelkot līnijas un nerēķinoties ar reālajiem apstākļiem – proti, kalna nogāzi. Šīs "plānošanas" dēļ pilsētā ir vēl vairākas ielas, kas ir ļoti stāvas un slīpas, tomēr pats uzskatāmākais plānotāju kļūdas upuris ir tieši Boldvina iela, kura ierakstīta arī Ginesa Pasaules rekordu grāmatā kā pasaules stāvākā iela. Tā kalnā ved, veidojot 35 procentu kāpumu.

Katru gadu šajā ielā notiek vairāki labdarības un joku pasākumi, piemēram, skrējiens, lai popularizētu sportisku dzīvesveidu vai kūku ripināšanas sacensības lejā pa kalnu. Jāsaka, ka pat pārsimts metru pieveikšana augšup daudziem ir liels pārbaudījums, bet vai ikviens tūrists, kas ierodas pilsētā, cenšas to tomēr izmēģināt.

Esot bijuši mēģinājumi pārspēt Boldvina ielas slīpuma rekordu, jo pasaulē netrūkst kalnainu vietu ar stāvām ieliņām, bet pagaidām nevienai citai vietai šīs Jaunzēlandes ielas rekordu pārspēt nav izdevies, tādēļ to apmeklēt un iemūžināt jautrās bildēs iecienījuši arī tūristi.