Vai ēdot nelielos, sāļos pistāciju riekstiņus, kurus ieskauj ciešas čaumalas, esat aizdomājušies, no kurienes rieksti cēlušies? Izrādās, rieksti nāk no košiem pistācijas (Pistacia vera) koka auglīšiem, kas nogatavojas vairāku mēnešu garumā. Izturīgie koki, kuru saknes sniedzas zemē vairāku metru dziļumā, ir iecienīti daudzās siltajās pasaules vietās, kur plaši tiek kultivēti, lai ar gardajiem riekstiem apgādātu visu pasauli.
Pistācija ir ļoti sens augs, kas cilvēkiem pazīstams jau vairākus gadu tūkstošus. Par tā izcelsmes teritoriju uzskata Tuvos Austrumus, bet ceļošanas rezultātā pistācijas izplatījušās tālāk uz Ķīnas un Vidusjūras teritorijām, kā arī Ziemeļameriku. Teju pusi no pasaulē pieejamajām pistācijām eksportē Irāna. Starp lielākajām audzētājvalstīm ir ASV, Turcija, Ķīna un Sīrija, norāda ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. Pēc statistikas datiem, Irāna vien 2013. gadā saražojusi 478 tonnas pistāciju. Bet, tā kā pistācijas mīl siltumu un sauli, tās tiek audzētas arī Vidusjūras valstīs.
Pistāciju koki ir visai nelieli – tie sasniedz četru līdzdesmit metru augstumu, bet augļus koki spēj ražot, vien sākot ar piekto augšanas gadu, reizēm pat jāgaida ilgāk un ražu iespējams novākt vien sestajā vai septītajā gadā. Pistāciju auglis ir kaulenis, kas var būt krēmkrāsas, tumši sarkans vai tumši violets.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
