Ukrainā biju bijusi vien reizi, pirms dažiem gadiem Krimā, un man ļoti patika. Tāpēc, kad saņēmu uzaicinājumu no Ļvivas apgabala Tūrisma departamenta apciemot šo reģionu, ko dēvē par Ukrainas sirdi, piekritu nešauboties – senā pilsēta, brīnišķīgie Karpati, gardie ēdieni un kolorītie kūrorti, turklāt viss tik neticami lēti. Kāpēc gan ne?
Kā vēlāk pastāstīja mūsu ceļojuma saimnieki, izrādās, neviens no uzaicinātajiem latviešiem nav uzdevis jautājumu: "Vai pie jums ir droši?", kas viņus ļoti priecējis, jo parasti šis esot visu ceļotāju pirmais jautājums. Un, atbilde ir – jā, Ļvivā un Rietumukrainā vispār ir droši, bet kara un šausmu ēna tomēr ik pa laikam jūtama – tā ir cilvēku domās un sirdīs. Visa ceļojuma laikā satikām gan bēgļus no Krimas un Donbasa, kas nav vēlējušies tur palikt un tagad strādā augstos amatos brīvajā Ukrainas daļā, gan ikdienišķās sarunās uzpeldēja atmiņu ainas par Maidanu un jauniešu dalību tajā, dzirdējām arī sarunas par tuviniekiem, kas tieši pašlaik aizstāv Ukrainu, bet uz ielām varēja redzēt teltis, kurās brīvprātīgie aicina ziedot valsts aizstāvjiem karadarbības zonā. Jā, Ukrainas rietumos ir mierīgi, bet karš savā ziņā arī tur ir realitāte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
