Vēju un dzintara pilsēta. Maršruti un objekti, ko apskatīt Liepājā

Rūpniecība, Liepājas osta, dzelzceļa pārvadājumi, lidosta ir Liepājas redzamā industriālā daļa, bet tai līdzās pastāv daudzveidīga arhitektūra un emocijām bagātas kultūras un sporta tradīcijas. Ikvienā gadalaikā pilsēta piedāvā kādu pārsteigumu – no mūzikas festivāliem vasarā līdz pat ziemas rallijam.

Liepāju var iepazīt, izstaigājot vai izbraukājot tūrisma maršrutus zinošu gidu pavadībā, kā arī pašu spēkiem – sekojot notīm pilsētā.

Lai saņemtu ieteikumus Liepājas apskatei, kā arī iegādātos suvenīrus vai iznomātu velosipēdu, vērts apmeklēt Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroju. Tas atrodas pilsētas sirdī – Rožu laukumā.

Rožu laukums 5/6, Liepāja
+371 63480808, +371 29402111
info@liepaja.travel
www.liepaja.travel
twitter.com/LiepajaTravel
facebook.com/LiepajaTravel

Ideālas brīvdienas pie jūras nav jāmeklē tālās zemēs. Liepājas pilsētā pludmale ar, iespējams, baltākajām un maigākajām smiltīm pasaulē, stiepjas astoņu kilometru garumā un turpinās arī aiz pilsētas robežām.

Romantiski noskaņotos iepriecinās skaistie Liepājas saulrieti. Pludmalē iekārtoti arī vairāki volejbola un futbola laukumi. Arī šogad pludmales komfortu un tīrību apliecina Zilā karoga zīme, ģērbšanās kabīnes, soliņi un atvērtajā glābšanas teritorijā ierīkotās dušas.

Nereti spēcīgais vējš un jūras straumes Liepājas pludmalē izskalo dzintaru. Leģenda vēsta, ka Dievs sākotnēji radījis divas saules, bet vēlāk nolēmis, ka pietiks ar vienu. Otru sauli Dievs iemetis jūrā, kur tā sašķīdusi sīkos gabalos. Šodien saules akmens – dzintara – gabaliņi tiek izskaloti Liepājas pludmalē. Tos var zvejot pieredzējušas dzintara ķērējas vadībā, bet tikpat labi var vienkārši iegādāties un nēsāt kā rotu vai talismanu. Dzintars gan nomierina, gan sniedz neizsīkstošu enerģiju.

Pieredzējuši "kājotāji" iesaka doties pārgājienā gar jūru, lai izbaudītu brīvības sajūtu, jo pārgājieni ir sava veida izdzīvošana, tas ir veids kā atbrīvot prātu no ikdienas spriedzes, pārslēgt savu domāšanu tuvāk dabai un atbrīvoties no visa tā, kas mūs piesārņo.

Trīs kilometrus garais Jūrmalas parks ir Liepājas lepnums. To sāka veidot 19. gadsimta beigās. Parks aizņem 70 hektārus, un tas šobrīd ir viens no lielākajiem stādītajiem parkiem Latvijā, kurā apskatāmas gan vietējās, gan svešzemju kokaugu sugas.

Parkā atrodas Latvijas lielākās bungas – viens no vides dizaina objektiem, piemineklis bojā gājušajiem zvejniekiem un jūrniekiem, jūgendstila strūklaka, Gulbīšu dīķis, kā arī bijusī Liepājas Peldu iestāde. Ģimenes ar bērniem iepriecinās izklaides bērnu rotaļu laukumā, bet aktīvos jauniešus – atpūta vienā no modernākajiem Latvijas skeitparkiem. Parka teritorijā atrodas arī stadions "Daugava", tenisa korti un minigolfa laukums.

Esot Liepājā, pilnīgi obligāts pasākums ir mola apskate. Dienvidu mola garums ir vairāk nekā 700 metri. Tā ir jauka vieta, kur vērot saulrietus un pastaigāties, kā arī atrast savu zelta zivtiņu, jo uz mola izvietots mākslinieces Ivonnas Kalitas radītais darbs "Zelta bute".

Dzintarzemē Liepājā ar zeltaino saules akmeni lepojas un to apbrīno. Nekur citur pilsētnieku laiku neskaita dzintara pulkstenis, bet Liepājā tas lepni izslējies promenādē līdzās lielākiem un mazākiem kuģiem. Dzintara pulkstenis veidots no apmēram 50 litriem dzintara gabaliņu, ko saziedojuši liepājnieki 2003. gadā notikušajā akcijā "Atstāj savu dzintaru Liepājas laikā!". Dzintara pulkstenis simboliski skaita Liepājas pilsētā labi pavadīto laiku.

Savukārt Latvijā garākās dzintara krelles, kas ir 123 metrus garas un 19,5 kilogramus smagas, atrodamas Dārza ielas radošā kvartāla Amatnieku namā. Tur ikviens var aplūkot dzintara apstrādi lietišķās mākslas studijās vai pat pamēģināt līdzdarboties. Te var vērot, kā meistara rokās dzintars sāk mirdzēt un kļūst par rotaslietu, uzzināt par dzintara izcelsmi, nokrāsām un ieraudzīt, ko dzintars sevī paslēpis...

Un kāpēc gan nesteidzīgai pastaigai neizvēlēties Dzintara ielu un tās apkārtni, kur skatu priecē vēsturiskā lepno vasarnīcu rajona arhitektūra? Vēsturiskā koka apbūve, ko lielākoties veido dzīvojamās ēkas, ir viens no pilsētas lielākajiem lepnumiem. Savukārt jūgendstils Liepājas arhitektūrā ir atturīgs un lakonisks. Tas harmoniski iekļaujas pilsētas apbūvē.

Taču Liepājā lielākais un gaidītākais dzintars ir jaunā koncertzāle "Lielais dzintars", kas kultūras baudītājus priecē ar augstvērtīgiem pašmāju un ārvalstu mākslinieku priekšnesumiem. Laikmetīgās arhitektūras ēka dzintara toņos ir jaunā koncertzāle. Grupām tur piedāvā iepazīt koncertzāli gida pavadībā. Koncertzāle ir mājvieta Liepājas Simfoniskajam orķestrim un E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolai.

Kultūras dzīve Liepājā neliks vilties nevienam, un ko piemērotu atradīs ikviens mūzikas, mākslas un teātra cienītājs. Liepājas muzeja apmeklētāji novērtēs gan ēkas arhitektūru, gan ekspozīciju, mākslas izstādes un kultūras pasākumus. Daudzveidīgajā un mākslinieciski bagātajā Liepājas teātra izrāžu repertuārā ir gan klasiskas vērtības, gan netradicionāli žanri.

Klasiskās mūzikas cienītājiem ir iespēja novērtēt augsto izpildījuma kvalitāti Liepājas Simfoniskā orķestra koncertos koncertzālē "Lielais Dzintars". Roka un popmūzikas pielūdzējiem savs mūzikas ritms ir baudāms "Fontaine Festival" un pludmales festivālā "Summer Sound". Lielāki vai mazāki pasākumi Liepājā sastopami teju katru nedēļas nogali, bet klasiskās un laikmetīgās mākslas darbi apskatāmi ne tikai izstāžu galerijās un Liepājas muzejā, bet arī pilsētvidē un radošajās telpās.

Lai redzētu, kādi pasākumi notiek Liepājā, ieskatieties kalendars.liepaja.lv

Liepājas muzejs ir viens no lielākajiem pašvaldības muzejiem Latvijā, kas ne tikai veic kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, iepazīstina ar Liepājas vēsturi, bet arī regulāri rīko gan pašmāju, gan ārvalstu mākslinieku mākslas darbu izstādes.

Apmeklētājiem ir iespēja iepazīt muzeju gida pavadībā, skolēnu grupām arī piedalīties muzeja pedagoģijas nodarbībās. Muzejā darbojas Kurzemes tautas tērpu informācijas centrs, kas sniedz konsultācijas par tautas tērpu valkāšanas tradīcijām un izgatavošanu.

Liepājas teātris ir vecākais valsts latviešu profesionālais teātris, kas piedāvā teātra izrādes, tērpu nomu, kā arī izīrē telpas pasākumiem. Grupām iespējama ekskursija Liepājas teātra aizkulisēs.

Piemiņas un satikšanās vieta "Spoku koks" atrodas netālu no ieejas koncertdārzā "Pūt, vējiņi!". Tas ir iespaidīgs, sešus metrus augsts koks, kas veidots no četriem tūkstošiem metāla stienīšu un tiek izgaismots. Tuvu koka saknēm slīpētā metālā ir iegravēti aizsaulē aizgājušo "Līvu" vārdi, bruģī var saskatīt "Līvu" labāko dziesmu nosaukumus, bet koka zaros ir paslēpti piecu mūzikas instrumentu apveidi. Turpat var pasēdēt uz soliņiem ģitāras grifa formā un, nospiežot pogu, atskaņot leģendārās grupas "Līvi" dziesmas.

Liepājas himnas "Pilsētā, kurā piedzimst vējš" tēlu skulptūras – ieinteresēta vārna, laivinieks, tas kurš arī zārcinieks, dzintara latvieša krogus ainiņa, telefonists stabā un pie zemes pieplacis cilvēku mežs – apskatāmas visa Kūrmājas prospekta garumā.

Šī ir vieta, ko varētu dēvēt par Latvijas Losandželosu vai Slavas aleju – te katrs var samērot savu plaukstu ar Latvijas mūziķu plaukstu atlējumiem bronzā.

Pastaiga pa maršrutu "Liepāja - kā pa notīm" ir vienkāršākais veids, kā apskatīt ievērojamākos tūrisma objektus pilsētas centrā.

Pilsētas apskati var sākt pie tūrisma informācijas biroja vai jebkurā citā vietā pilsētā, kur ieraugāt notis uz ielas. Kāpēc notis? Tāpēc, ka Liepāju mēdz dēvēt par Latvijas mūzikas, kultūras un festivālu galvaspilsētu. Liepājā ir divi pastaigu maršruti ar notīm – 3,7 kilometrus vai 5,8 kilometrus gari.

"Kursas putni", pirmkārt, ir liepājnieki. Tā ir radoša atmosfēra un kultūras dopings - koncerti un dziesmu vakari, kino, izstādes un tikšanās ar personībām. Vieta ar Liepājas garšu.

Kafejnīca "Kursas putni" atrodas Fr. Brīvzemnieka ielā 28, starp Pasta un Jūras ielām.

Baznīcu torņi padara Liepājas panorāmu dinamiskāku. Jau vēsturiski Liepāja ir veidojusies par pilsētu, kur dzīvo dažādu kultūru, etnisko un reliģisko kopienu pārstāvji. Konfesiju daudzveidība ļauj iepazīt tām raksturīgos atšķirīgos dievnamu arhitektoniskos un interjera risinājumus.

Sv. Jāzepa katoļu katedrāles tornī ierīkota mākslas galerija, īsts šedevrs ir Sv. Annas luterāņu baznīcas baroka stila altāris, bet Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāles spožo kupolu torņus notur arku velves.

Pilsētas ievērojamākais dievnams – Liepājas Sv. Trīsvienības luterāņu katedrāle – lepojas ar pasaulē lielākajām nepārbūvētajām mehāniskajām ērģelēm.

Katedrāles pamatakmens likts 1742. gadā. Dievnama iekšējā un ārējā arhitektūra veidota vēlīnā baroka stilā ar klasicisma iezīmēm, bet interjeru raksturo rokoko stila greznība un piesātinātība. Katedrāles īpašā vērtība ir ērģeles, kuras ar vairāk nekā 7000 stabulēm ir lielākās mehāniskās nepārbūvētās ērģeles pasaulē. Vasarā katedrālē regulāri notiek ērģeļmūzikas koncerti, bet par tradīciju ir kļuvis starptautiskais Ērģeļmūzikas festivāls, kas notiek ik gadu septembrī.

Katedrālē ir uzstādīta piemiņas plāksne somu jēgeriem, kas 1918. gadā šeit zvērēja uzticību Somijas likumīgajai valdībai.

Kokgriezēja Nikolasa Sefrensa 1697. gadā darinātais altāris ir 9,7 m augsts un 5,8 metrus plats. Šis baroka laika šedevrs ir viens no Austrumeiropas tā laika izcilākajiem mākslas darbiem. Sv. Annas baznīca var lepoties arī ar savām ērģelēm, kuras tika būvētas pēc ievērojamā latviešu komponista Alfrēda Kalniņa skices un ir trešās lielākās ērģeles Latvijā aiz Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles un Rīgas Doma baznīcas ērģelēm.

Sv. Annas baznīca ir senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīcas ēka un tornis ir vairākkārt pārbūvēti. Pēdējā pārbūve notika 19. gadsimtā, un tās autors ir Liepājas visu laiku ievērojamākais arhitekts Pauls Makss Berči.

Katedrāle ir Karostas vizuālā un garīgā dominante. Baznīca projektēta un celta atbilstoši 17. gadsimta Krievijas pareizticīgo baznīcu stilam ar centrālo un četriem sānu kupoliem, kas simbolizē Dieva dēlu Kristu ar četriem apustuļiem.

Pirmais dievkalpojums un baznīcas iesvētīšana notika 1903. gadā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, daudzus katedrāles priekšmetus evakuēja uz Krieviju, arī zvanus un ikonas. 20. gadsimta 30. gados dievnamu piemēroja Liepājas garnizona luterāņu draudzes vajadzībām. Izveidojot Liepājas Karostu kā slepenu, slēgtu teritoriju, PSRS okupācijas armijas karaspēks pēc Otrā pasaules kara šeit iekārtoja sporta zāli, matrožu un zaldātu kinoteātri un t.s. "sarkano stūrīti". 1991. gada septembrī militārie spēki atstāja katedrāli un jau decembrī atgūtajā katedrālē notika pirmais dievkalpojums.

Karosta – lielākā vēsturiskā militārā teritorija Baltijā – aizņem aptuveni trešdaļu Liepājas teritorijas tās ziemeļu daļā. Tā ir daļa no Liepājas, bet reizē – pasaule pati par sevi. Karosta ir valdzinoša savā skarbumā, brīnumaina, paradoksāla un unikāla vieta ne tikai Latvijas, bet arī pasaules vēsturē un arhitektūrā. Karosta būvēta 19. un 20. gadsimta mijā kā Krievijas impērijas militārā bāze, un šodien te pilsētvidē savdabīgi savijas cariskās Krievijas militārā elegance un padomju militārisma robustums.

Karosta var patikt, var arī nepatikt, bet noteikti neatstāj vienaldzīgu.

Ziemeļu forti ir Liepājas cietokšņa sastāvdaļa. Cietoksnis tika būvēts, lai pasargātu Liepājas jūras kara bāzi no iespējamā ienaidnieka uzbrukuma. Nocietinājumu sistēma apjoza visu pilsētu. 1908. gada novembrī, mazāk nekā 10 gadus pēc tā uzbūvēšanas, Liepājas cietoksni likvidēja, jo atzina, ka tā celtniecība bijusi stratēģiska kļūda. Daļu lielgabalu demontēja un aizveda uz Kauņas cietoksni Lietuvā, daļu pārkausēja. Artilērijas baterijas, pazemes būves un pulvera noliktavas mēģināja spridzināt, taču tas nedeva gaidīto rezultātu un tā cariskās Krievijas tā laika jaunākā un modernākā cietokšņa paliekas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Ziemeļu fortus ar pazemes labirintiem iespējams apskatīt gida vadībā.

Liepājas Karostas garnizona cietums kopš tā uzcelšanas kalpojis par flotes matrožu un apakšvirsnieku īslaicīga disciplinārsoda vietu. Kā virssardzes ēka tā kalpojusi gan padomju armijas, gan Latvijas armijas jūras spēkiem. Pēdējie ieslodzītie atstājuši savas piezīmes uz cietuma kameras sienām 1997. gadā.

Karostas cietumā var doties ekskursijā gida pavadībā, izbaudīt realitātes izrādi "Aiz restēm", bet asāku izjūtu cienītāji – nakšņot cietuma kamerā.

Karostas cietumā atrodas Karostas apmeklētāju centrs, kur saņemt izsmeļošu informāciju par Karostu un Liepāju, iegādāties suvenīrus, pieteikt gida pakalpojumus pa Karostu un Liepāju, izīrēt velosipēdus, kā arī noskatīties īsfilmu "Karosta", fotografēties dažādu laiku militāros tērpos un ieturēt maltīti padomju laika bufetē.

Šī hidrotehniskā būve ir Liepājas Jūras cietokšņa un Kara ostas kompleksa ļoti svarīga sastāvdaļa. Mola kopgarums ir 1800 metri, platums – 7,35 metri. Šī ir liepājnieku iecienīta vieta, kur vērot saulrietus, bet vētras laikā, kad jūra bango ar pilnu spēku, šeit var gūt neaizmirstamus iespaidus.

Viens no visvecākajiem Liepājas un Latvijas metālkonstrukciju tiltiem, tehnikas piemineklis. Tilts, iespējams, projektēts pēc franču inženiera Aleksandra Gustava Eifeļa skices. Tas veidots no divām identiskām izgriežamām fermām, kuras tiek pagrieztas par 90 grādiem katra uz savu pusi.

Manēžai sākotnēji bijis viegls, kniedētu metāla konstrukciju un skārda ieseguma jumts. Lai milzīgo telpu izgaismotu, tai savulaik projektēti arkveida logi un jumta pārsegumā iemontētas stikla kārniņu joslas.

Līdz Pirmajam pasaules karam manēža izmantota matrožu fizkultūras – ģimnastikas – nodarbībām. Telpā, kur varēja ietilpt vairāk kā 4000 cilvēku, tika rīkotas arī oficiālas pieņemšanas un goda maltītes garnizona matrožiem. Gan laika zobs, gan dažādas varas nav saudzējušas ēku. Lai gan no manēžas ir saglabājušās tikai sienas, ir jūtams tās agrākais iespaidīgums.

Memoriāls ir veltīts Otrā pasaules kara laikā nogalināto Liepājas ebreju piemiņai un veidots kā simboliska Menora – septiņu žuburu svečturis. Tā kontūras, kas labi saskatāmas no putna lidojuma, izgatavotas no Kurzemē savāktiem laukakmeņiem un granīta bluķiem. Bluķos iekalti uzraksti ivritā.

Dzīve pie jūras nav iedomājama bez gardām zivīm gan svētku, gan ikdienas galdā. Kaltētas, apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāji – lībieši un kurši – uzturā lietojuši jau kopš 13. gadsimta. Šodien pilsētas viesi Liepājas restorānos un kafejnīcās var nobaudīt vietējo ēdienu "Liepājas menciņi" – pēc senas Dienvidkurzemes receptes podiņā pagatavoti kartupeļi, kūpināta menca un sīpoli. Lai uzzinātu, kurā restorānā un kafejnīcā var nobaudīt "Liepājas menciņus", ieskatieties Liepājas tūrisma mājaslapā, sadaļā "Ēst un uzdzīvot".

Īpaša vieta pilsētā ir Pētertirgus. Liepājnieki te iegriežas teju ik dienu. Pētertirgus vilina ne vien ar zivīm, bet arī ar vietējiem sezonas dārzeņiem, augļiem un ogām, citiem lauku labumiem un meža veltēm. Tas ir garšu un krāsu sajaukums ar mīlestību pret visu gastronomisko, skaisto, košo un smaržīgo. Vai zinājāt, ka Liepājas Pētertirgus paviljons ir atzīts par vienu no skaistākajiem Eiropā?

Kā medus un liepziedu smarža saulrietā. Kā veldzējoša jūra, kas izskalo spožus dzintara graudus... Kokteilis ir īsts gardēžu dzēriens, ko var baudīt Liepājas kafejnīcās, restorānos un bāros, kā arī vasaras kafejnīcās pludmalē.

Ikvienam, kuram laba atpūta saistās ar aktīvu izkustēšanos, Liepāja ir īstā vieta brīvdienām. Atklātās jūras vējš un viļņi Liepājai ļauj būt par sērfotāju un kaitbordistu paradīzi. Liepājas pludmalē ir atvēlēta zona, kur ļauties šiem vaļaspriekiem.

Dienās, kad vējš ir pierimis, aktīvākie atpūtnieki var veikot vai irties ar SUP dēļiem Beberliņu ūdens tilpnē, vizināties ar katamarāniem Tirdzniecības kanālā un Liepājas ezerā, vai ar kuģīti doties braucienā pa ostas akvatoriju.

Izīrējot laivu, var doties mierīgā makšķerēšanas izbraucienā Liepājas ezerā, laivot Cietokšņa kanālā vai pa kādu no Liepājas apkārtnes upēm.

Velomīļiem patiks veloceliņi, kas stiepjas cauri visai pilsētai. Jūrmalas parkā, netālu no skeitparka, ir mājvieta minigolfam un starptautiskajiem standartiem atbilstošiem atklātajiem tenisa kortiem.

Ja priekšroku dod nevis sportiskām aktivitātēm, bet līdzi jušanai, tad Liepāja piedāvā arī plašu sporta notikumu klāstu, sākot no iespējas piedalīties Liepājas pusmaratonā līdz pat Eiropas rallija čempionātam, kas notiek katru gadu februārī. Liepājā ir arī savas profesionālās futbola un hokeja komandas, motokrosa, vindsērfinga un tenisa čempioni, kas atzinību guvuši arī ārpus Latvijas robežām.

Jebkurā gadalaikā vasarīgas atpūtas sajūtas var baudīt Liepājas Olimpiskā centra SPA kompleksā.

Lai atrastu sīkāku informāciju par aktīvās atpūtas iespējam Liepājā, ieskatieties Liepājas tūrisma mājas lapā, sadaļā "Aktīvā atpūta"

Liepāju var iepazīt, izstaigājot vai izbraukājot tūrisma maršrutus pašu spēkiem vai zinošu gidu pavadībā. Jau minēts, ka viens no populārākajiem pilsētas iepazīšanas maršrutiem ir "Kā pa notīm", tomēr tas nav vienīgais.

Liepāja lepojas ar izciliem jūgendstila arhitektūras paraugiem. Galvenokārt ar nacionālā romantisma un stateniskā jūgendstila ēkām, kas harmoniski iekļaujas pilsētas apbūvē. Līdz mūsdienām saglabājušas gan dzīvojamās mājas un savrupnami, teātris, skolas, tirgus paviljons un biroju ēkas. Visvairāk jūgendstila ēku apskatāmas Graudu ielā, kā arī Dzintaru un Liepu ielā un citviet pilsētā. Daudzos namos ir saglabāti interjeri, grezniem kokgriezumiem rotātas trepes un apgleznotas trepju telpas.

Nozīmīgus vaibstus pilsētas arhitektūrā atstājis Pauls Makss Berči, kurš 19. gadsimta nogalē ieņēma Liepājas galvenā arhitekta posteni. Berči projektētie nami Liepājā pārstāv eklektismu, ko iedvesmojuši gotikas, renesanses un klasicisma paraugi, bet apdarē dominē sarkanais ķieģelis, kas mijas ar gaiša apmetuma joslām.

Vairākas P.M.Berči projektēto namu fasādes rotā plāksnītes ar arhitekta parakstu.

Liepāja ir velosipēdistiem draudzīga pilsēta. Pilsētas vēsturiskajā centrā ir uzstādītas vienota dizaina velonovietnes, ar ko liepājnieki lepojas un par ko priecājas arī pilsētas viesi. Liepājā kopumā izbūvēti veloceliņi vairāk nekā 40 kilometru garumā. Pilsētā iznomājami gan standarta – pilsētas un MTB velosipēdi, gan elektrovelosipēdi.

Lai braucot ar velosipēdu pilsētas apskate būtu ērtāka, ir izstrādāti vairāki maršruti – "Vecliepāja", "Noķer vēju jūrmalā!", "Karostas valdzinošais skarbums vai skarbais valdzinājums", kā arī maršruts putnu vērotājiem. Īpaši laba vieta vērošanai ir Liepājas ezers, kur ir arī skaists skatu tornis.

Liepāja ir lieliska vieta ilgākai atpūtai: te pievilcīgu vietu atradīs gan pieticīgi studenti, gan ģimenes ar bērniem, gan arī īpaši prasīgi klienti. Viesnīcas un viesu nami ar īpašu dizainu un radošu atmosfēru būs īstā vieta mākslinieciski noskaņotiem pilsētas viesiem.

Komforta mīļotāji novērtēs viesnīcas piecu zvaigžņu kvalitātes līmeņa apliecinājumu. Sporta komandām un budžeta ceļotājiem piemērotajās viesnīcās iespējams novērtēt pilsētas infrastruktūras sakārtotību. Savukārt atvaļinājuma pavadīšana omulīgos apartamentos ikvienam ļaus sajusties kā mājās.

Lai atrastu īsto vietu, kur ieturēt maltīti, ieskatieties Liepājas tūrisma mājaslapā, sadaļā
"Nakšņot"

Rīga-Liepāja, šoseja A9, attālums 220 km
Klaipēda-Liepāja, šoseja A11, attālums 100 km

No dzelzceļa stacijas Rīga:
Piektdienās pulksten 18.25 Rīga-Liepāja
No Dzelzceļa stacijas Liepājā:
Svētdienās pulksten 17.30 Liepāja-Rīga
Pārbaudiet kustības sarakstu pirms izbraukšanas:
www.pv.lv, www.1188.lv

No autoostas Rīga un Lidostas Rīga
No Ventspils, Kuldīgas, Talsiem, Klaipēdas un Palangas
Pārbaudiet kustības sarakstu pirms izbraukšanas:
www.lap.lv , www.1188.lv , www.liepajasture.lv , www.ecolines.lv

Autoosta Liepājā, Stacijas laukums, +371 63422754

No Trāvemindes (Travemünde, Lübeck) Vācijā, 20 – 24stundas
No Nīneshamnas (Nynäshamn) Zviedrijā, 12 stundas
Prāmju termināls Liepājā, Brīvostas iela 46, Liepāja
+371 63622999, www.stenaline.lv

Vienotā biļete autobusam, tramvajam un mikroautobusam 0,70 eiro (pērkot kioskā) un 0,80 eiro (pērkot pie transportlīdzekļa vadītāja).
Iepriekšpārdošanā pieejama dienas biļete un 10 biļešu komplekts.
Maršruti un kustības saraksts www.liepajastransports.lv