Īsa atpūta Ukrainā: Ļviva - lētāk un pārsteidzošāk nekā Rietumeiropā  (76)

Ja šie iemesli jūs ieinteresējuši, vērts uzzināt ko vairāk par pašu pilsētu. Tā dibināta jau 1240. gadā, un tās vecpilsēta iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā. Ļviva ir īstena universitātes pilsēta, ar ko arī Latvijai ir seni sakari – gan studentu, gan kultūras apmaiņā, gan, protams, ceļošanas ziņā. Tā kā no Polijas to šķir vien 70 kilometri, bet vēsturiski Ļvivā valdījuši gan Austroungārijas, gan Polijas un Krievijas spēki, tad pilsētā atrodamas visdažādākās ietekmes no visiem. Vai zinājāt, ka vāciski to sauc par Lembergu?

Interesanti, ka pie pilsētas rātsnama, kā seno laiku liecība, atrodams arī krietnais kareivis Šveiks uz velosipēda, jo, kā paskaidroja mūsu gide, viņš taču arī karoja Austroungārijas armijā, un kāpēc lai nebūtu bijis Ļvivā? Savukārt tieši iepretim rātsnamam redzama ēka ar venēciešu lauvas attēlu uz fasādes – tur, pašā pilsētas tirdzniecības centra vidū, reiz atradies varenās itāļu pilsētas Venēcijas konsulāts. Jāpiebilst, ka lauva šeit ļoti iederas, jo arī Ļvivas simbols ir lauva, un šie dzīvnieki pilsētā atrodami ik uz stūra (vai pat jumta).

Protams, paliekošas un košas pēdas pilsētvidē atstājuši arī daudzie ebreji, armēņi, rumāņi un citu tautību ļaudis, kas šeit vēsturiski mituši. Visu šo tautību vārdā nosauktas arī ielas Ļvivas vecpilsētā. Tāpat arhitektūrā redzama dažādā ietekme.

Ja laiks atļauj, Ļvivu vērts sākt baudīt nesteidzīgi, pasēžot kādā no daudzajām tematiskajām kafejnīciņām un krodziņiem, kas izkrāsotas košās krāsās. Viena šāda kafejnīca, piemēram, iekārtota par godu pasaku tematikai un pulksten 21.23 tajā atdzīvojas pūķis, kas spļauj uguni un sāk braukt rotaļu vilcieniņi. Savukārt tieši pretī rātsnama ieejai ir krodziņš, kas veltīts ukraiņu pretošanās armijai (līdzīgai kā mūsu meža brāļi pēc Otrā pasaules kara). Tas iekārtots kā bunkurs, bet pie durvīm visus sagaida sargs, kurš prasa paroli. Tad esot jāatbild "Slava Ukrainai, slava varoņiem!" un tapsiet ielaists. Šādu kafejnīcu un krodziņu Ļvivā ir vesela ķēde, un paši vietējie tās ļoti iecienījuši.

To, ka šajā pilsētā dzīves baudīšanai ir ļoti senas tradīcijas, parāda arī dažādās pilsētas vietās atrodamās aptuveni pusmetru lielās uzdzīvotāja (droši vien studenta) statujiņas, uz kurām ir arī skaitlis "1715" par godu vietējās alusdarītavas dibināšanai. Katru gadu pavasarī šim mazajam tēlam par godu pilsētā tiek svinēti arī svētki ar alus baudīšanu un mūziku.

Vēl viena interesanta vieta Ļvivā ir vecākā aptieka, kurā apskatāms farmācijai un medicīnai veltīts muzejs. Turklāt ieeja pirmajā telpā, kur arī pašlaik darbojas aptieka, ir bez maksas. Tur var apskatīt arī senāko operāciju eļļas lampu, kas izgudrota tieši Ļvivā (tās izgudrotājiem arī ir interesants muzejs turpat netālu), kā arī dažādas senas zāļu pudelītes, kases aparātus un citus eksponātus.

Iespējams, iespaidīgākās un aizkustinošākās vietas Ļvivā ir daudzās baznīcas, jo vēsturiski šis bijis reliģisks reģions.

Pilsētā ir gan baznīca, kuras kupola spicē redzams pasaulē vienīgais Jēzus, kas sēž pie krusta un pārdomā visas cilvēku ciešanas un priekus, gan tāda, kas atradusies blakus ebreju sinagogai, tāpēc uz kaimiņu pusi fasādē attēlota tikai Vecā Derība, jo tā pieņemama arī ebrejiem un abas reliģijas sadzīvojušas draudzīgi.

Tāpat iespaidīga ir Jezuītu baznīca, kur padomju laikā iekārtota bibliotēka, bet tagad ir garnizona dievnams, no kura izvada frontē Austrumukrainā kritušos. Savukārt, iespējams, iespaidīgākais ir pilsētas vecākais dievnams – Armēņu baznīca. Jau tas vien, ka tā saglabājusies neskarta no 13. gadsimta šķiet neparasti, ņemot vērā daudzās jukas, kas pilsētai gājušas pāri, bet liktenis tai bijis labvēlīgs. Padomju laikos tur atradusies noliktava. Bet, ne jau parasta noliktava – gleznu glabātava, kas palīdzējis saglabāt arī vēsturisko ēku. Tās brīnumu iespējams atklāt, tikai ieejot iekšā.

Baznīca apgleznota spilgtām krāsām, kas nemaz nav raksturīgi armēņu dievnamiem. Izrādās, to pēc progresīva priestera uzaicinājuma paveicis talantīgais ebreju izcelsmes mākslinieks Jans Henriks de Rozens (Jan Henryk de Rosen) no Polijas. Viņš divās dimensijās spējis attēlot gan laiku, gan telpu, gan arī ļoti neparastus tēlus, piemēram, smaidošu Jēzu pie krusta vai domīgu Ponciju Pilātu turpat blakus, kam ir paša mākslinieka vaibsti, vai arī mācītāju, kas viņu uzaicinājis, dažādā vecumā un izskatā. Gleznas uz sienām burtiski iesūc skatītāju un gribas baznīcā pakavēties ilgāk, lai sajūta nezustu.

Vēl kāds neparasts stāsts saistās ar Ļvivu un psihiatriju. Proti, šeit dzimis austriešu rakstnieks Leopolds fon Zahers-Mazohs, kurš savos literārajos darbos pirmais aprakstījis baudu, kas gūta no sāpēm. Šo parādību pētījis psihiatrs Rihards fon Krafts-Ebings, kas, lai arī pret Mazoha gribu, to nodēvējis tieši viņa vārdā. Tad nu tie, kas atbraukuši uz Ļvivu, pārsimts metru attālumā no rātsnama var atrast arī šī austrieša bronzas skulptūru, kuras kabatā tūristi mēdz ielikt monētas.

Savukārt blakus šai skulptūrai ir šokolādes manufaktūra, kur var gan vērot, kā jaunie meistari izgatavo brīnumainas un saldas skulptūras, gan paši nobaudīt visdažādākos kārumus.

Ieteikums! Tiem, kas pirmo reizi apmeklē Ļvivu, vērts sarunāt gidu, kas izvadā pa senajām ieliņām un izstāsta neskaitāmās leģendas, kas saistītas ar šo vietu. Tas nemaksās dārgi, bet būs to vērts!

Latvijas goda konsulāts Ļvivā

Adrese: Ļviva, Čornovola prospekts, 57 , 79058, Ukraine
Tālrunis: +3800504302337