Dodies uz laimīgo zemi! Idejas ceļojumiem uz pasaules laimīgākajām valstīm

Diemžēl Latvija šajā sarakstā ierindojas 68.vietā, liecina trešdien publiskotais ANO ziņojums "World Happiness Report". Savukārt sestā laimīgākā valsts pasaulē pērn bijusi Kanāda, kam seko Nīderlande, Jaunzēlande, Austrālija un Zviedrija.

Šis ir jau ceturtais ANO publicētais iedzīvotāju laimes indekss dažādās valstīs. Tajā 156 valstis vērtētas pēc iedzīvotāju laimes izjūtas un personīgās izpratnes par to, vai viņiem klājas labi.
Dānija, kas iepriekš pirmo vietu ieņēmusi jau divas reizes, šogad atgriezusies līderes godā, jo pērn to bija izkonkurējusi Šveice.

Piedāvājam idejas ceļojumiem, ko apskatīt, ciemojoties pasaules laimīgākajās valstīs.

Iespējams, Dānijas galvaspilsēta Kopenhāgena nav tik skaista kā Zviedrijas lepnums Stokholma, ko ceļotāji no Latvijas jau iepazinuši, tomēr Kopenhāgena tai varētu būt laba alternatīva. Arī Mazās nāriņas pilsēta ir interesanta, sena un tradīcijām bagāta, turklāt ik gadu tur notiek arvien vairāk festivālu un dažādu pasākumu, kas piesaista arvien vairāk ceļotāju. Lieliski piemēri ir Tivoli festivāls un Kopenhāgenas Modes nedēļa, kas ir lielākie šāda veida pasākumi Skandināvijā.

Turklāt šajā ziemeļnieciskajā galvaspilsētā ir ļoti daudz izklaižu bērniem un ģimenēm, kas nav mazsvarīgi, ja runājam par vasaras vai svētku brīvdienām.

• pilsētas simbols ir Mazās Nāriņas skulptūra ostā, bez tās Kopenhāgena nebūtu Kopenhāgena;

• tūkstošiem riteņbraucēju pilsētas ielās – tik daudz un tik draudzīgus satiksmes dalībniekus reti kur atrast (velosipēdus, īpaši City bikes, viegli iznomāt un pamēģināt šos priekus arī pašiem);

• slavenā Strēgetas gājēju zona pilsētas centrā;

• hipiju rajons Kristiānija, pilsēta pilsētā – citu tādu neatrast nekur citur pasaulē;

• Eiropā senākās izklaides vietas Tivoli parka atrakcijas un vecākais karuselis, kas joprojām darbojas (kopš 1843. gada!);

• neparasta pilsētas jauno rajonu arhitektūra;

• iespēja pavizināties ar laivu pa "ziemeļu Venēcijas" kanāliem, apskatīt pilsētu no ūdens puses;

• iespēja pabarot gulbjus, pīles un citus ūdensputnus vecpilsētas mākslīgajos ezeros;

• nogaršot dāņu slaveno alu "Carlsberg" un apskatīt šī alus darītavu;

• Kopenhāgenas zooloģiskais dārzs ir apskates vērts, pat ja esat jau redzējuši daudzus Eiropas zoodārzus;

• karaliskās gvardes goda sardzes maiņa pie Amalienborgas pils.

Vēsturiskas pilis, viena no tām slavenā Kronborga jeb Hamleta pils, kas slavenajā Šekspīra lugā tiek saukta par Elsinoru, zaļi un neskarti meži, kā arī baltu smilšu pludmales pie zilās Baltijas jūras – to visu var apskatīt Ziemeļzēlandē. Šis salas reģions atrodas pavisam tuvu Kopenhāgenai. Helsingēra (Helsingør), Horsholma (Hørsholm), Hilleroda, Birkeroda (Birkerød) un Faruma ir piecas lielākās ziemeļu Zēlandes pilsētas, katra ar savu vēsturisko šarmu un apskates objektiem.

Vairāk par skaistajām salām lasiet šeit.

Alpi un Materhorns, Ženēva un tās brīnumainais ezers, Bernes valdzinājums un Cīrihes stabilitāte – tās ir tikai dažas no mūžīgā miera un arī bagātību zemes Šveices pērlēm. Kā precīzs pulkstenis, tur viss darbojas lieliski un tieši cilvēku labā – nav brīnums, ka šīs zemes iedzīvotāji ir laimīgi.

Ja tas viss šķiet pārāk vienmuļi un zināmi, iespējams, interesantāka būs spoku apsēstā Montebello (Monte Bello) pils Šveices dienvidos, netālu no Itālijas. Leģenda vēsta, ka senos laikos vienam no pils saimniekam piedzimusi meita Gvendalīna, kas bijusi albīna: marmorbalta āda, balti mati, baltas skropstas un uzacis, caurspīdīgas acis. Tie bija nežēlīgās inkvizīcijas laiki, kad reliģiozie fanātiķi albīnus dēvēja par paša "nelabā sēklu" un dedzināja sārtā. Vecāki nolēmuši bērna matus nokrāsot ar zāļu novārījumu. Daudz nav bijis līdzēts, jo mati ieguvuši viegli zilganu nokrāsu, un tāpēc meiteni iesauca par Azurīnu (gaišzilo meitenīti).

Gaiši zilie mati tikai vēl vairāk pastiprinājuši iespaidu, ka bērns nav no šīs pasaules. Tāpēc tas ieslēgts pilī un turēts apsardzes uzraudzībā. Leģenda vēsta, ka reiz bērns spēlējies uz kāpnēm ar bumbiņu. Tā ripojusi un ieripojusi pagrabā. Bērns devies tai pakaļ. Drīz pēc tam atskanējis troksnis, kliedziens un viss, bērns bija pazudis. Neesot atradusies pat bumbiņa. Kopš tā laika ik pēc pieciem gadiem (tieši tik bija bērnam pazušanas brīdī) pilī atskan pa kāpnēm ripojošas bumbas troksnis un saucieni pēc mammas. Daudz ticis spriests, kas patiesībā notika ar meiteni.

Versijas ir divas. Pirmā: ar meiteni izrēķinājies viņas tēvs, jo bailes no apvainojumiem draudzībā ar nelabo bijušas pārāk lielas. Otra: bērns krītot lauzis kaklu, bet viņas apsargi nobijušies no soda, aprakuši bērnu netālu no pils un izdomājuši leģendu.

Katru ziemu šī viesnīca dzimst no sniega. Iglu ciemā jeb Iglu-Dorf pieejamas gan istabiņas sniega celtnēs, gan romantiski apartamenti un pat burbuļvannas zem klajas debess, ko ieskauj sniegoti kalni. Viesnīcu ik gadu būvē no jauna un šajā būvniecībā tiek izmantotas aptuveni 3000 tonnas sniega no sešām dažādām vietām Alpos un Pirenejos.

Iglas atrodas brīnišķīgā vieta Bernes augstienē, ko ieskauj aptuveni 2700 metrus augsti kalni. Namu sienas klāj pasaulslavenu mākslinieku darbi, bet sveču gaismas ledus un sniega numuriņus padara īpaši romantiskus.

Viesnīca darbojas no Ziemassvētkiem līdz pat aprīlim. Katrā viesnīcas "ciemā" tiek izmitināti 38 viesi, ko izgulda siltos guļammaisos un biezās aitādās. Šādi varot labi un ērti gulēt pat tad, ja ārā ir mīnus 40 grādi pēc Celsija.

Vienas standarta iglas cena ir 119 eiro par nakti.

Brīnišķīgie ūdenskritumi. Islandes ūdenskritumi izskatās gluži kā no Džona Ronalda Rūela Tolkīna slavenā darba "Gredzenu pavēlnieks". Tomēr tie ir pavisam īsti. Gan Majestātiskais Skogafoss, gan Tjofafoss – kā no bilžu grāmatas – un Dettifoss, kas ir spēcīgākais ūdenskritums Eiropā, vai Svartifoss – ūdenskritums, kas iedvesmo, būs apskates vērti. Īpaši interesants ir arī Hraunfosaras, kas tek pār lavu. Vairāk par ūdenskritumiem Islandē lasiet šeit.

Ledus alas. Islandes Vatnajēkidla ledāja skaistumu – ledus alu labirintus un ūdenskritumus apbrīno gan tūristi, gan fotogrāfi. "Vatnajēkidla ledājs ir mainīgs, tajā ir sarežģīti alu labirinti, kas saglabājas tikai dažas nedēļas, lai pēc tam atkal piedzīvotu metamorfozes. Fotogrāfam šo dabas parādību izdevies iemūžināt visā tās daudzveidībā un krāšņumā. Attēli ir tik "dzīvi" kā nekad agrāk, un es ceru, ka fotogrāfijas pamudinās daudzus cilvēkus atbraukt pie mums un pārliecināties par to," par skaisto alu labirintu un foto projektu, kur tas attēlots, saka Islandes vecākās kalnu pavadoņu kompānijas "Local Guide" pārstāve Helēna Marija. Vairāk par to lasiet šeit.

Zilās lagūnas ģeotermālais spa. Ja esi nosalis un noguris, šī ir īstā vieta, kurp doties. Šim spa piešķirts arī zilais karogs – peldvietu kvalitātes zīme. Lagūnas ūdens palīdzot atgūt veselību, jo tas plūst no divu kilometru dziļuma, tā temperatūra ir 37 – 39 grādi pēc Celsija un tas ir bagāts ar sēru (tādēļ gan šo vietu ieskauj dīvains aromāts, kas liks saraukties smalkākiem deguniem), silīcija dioksīdu un citiem minerāliem, bet balto mālu un aļģu dēļ tas ir pienainā krāsā. Baseins ir milzīgs – aprēķināts, ka tajā ir aptuveni seši miljoni litru ūdens. Jāpiebilst, ka šis esot populārākais apskates un atpūtas objekts Islandē. Vairāk par to lasiet šeit.

Norvēģija jau vairākkārt atzīta par pasaules demokrātiskāko valsti. Tās godīgums un skaistums ir plaši izslavēts, bet kruīzs Norvēģijas fjordos ierindots visdažādākajos labāko ceļojumu sarakstos, kas noteikti reizi dzīvē jāizmēģina. Tie, kas braukuši kruīzā pa Norvēģijas fjordiem, parasti atzīst, ka bijis grūti aiziet gulēt, jo žēl aizvērt acis un beigt baudīt satriecošo skatu aiz loga. Kruīzus pa šo reģionu piedāvā daudzas kompānijas, un tie sākas gan Dānijā, gan pašā Norvēģijā un citur.

Tomēr, arī nedodoties lielā ceļojumā ar kuģi, vērts apsvērt iespēju vismaz dienu baudīt skaistos skatus, braucot ar kuģīti pa fjordiem. Valsts tūrisma portāls, piemēram, piedāvā doties braucienā ar nelielu kuģīti un apskatīt Hardangerfjordu, ko sauc arī par fjordu karalieni. Kuģu piestātni un Bergenas un Vosas pilsētas savieno autobusu maršruts, bet tālāk ar kuģi jau iespējams apbraukāt vairākas nelielas ostas pilsētas.

Norvēģija ir viens no makšķernieku iecienītākajiem galamērķiem pasaulē, jo tās iekšzemes un īpaši jūras ūdeņos čum un mudž lielas un mazas zivis. Tur iespējama visdažādāko veidu makšķerēšana. Viss, kas nepieciešams relaksējošai atpūtai pie ūdens, ir makšķerēšanas piederumi un noīrēts namiņš vai teltis un nometnes vieta, kur lomu pagatavot un pārnakšņot, jo zivis parūpēsies par izklaidi un vakariņām.

Norvēģijā iespējams doties safari arī ar sniega močiem, suņu pajūgā un kvadracikliem, kas piešķir īpašu azartu un adrenalīna devu. Interesanti, ka šis ir ļoti populārs dabas tūrisma veids un safari brauciena veidā iespējams aplūkot gan karaliskos ērgļus, gan vaļus, muskusvēršus un daudzus citus dzīvniekus.

Jā, Norvēģija nav lēta zeme, bet tur iztērētā nauda ir tā vērta, un par visu skaisto nebūt nav jāmaksā. Piemēram, Norvēģijā ikviens bez maksas un īpašiem ierobežojumiem drīkst izmantot neapstrādātās zemes, lai celtu telti naktsmītnei, neprasot nevienam atļauju. Protams, pēc sevis viss ir jānovāc un jāatstāj tā, lai arī nākamie ceļotāji varētu izbaudīt skaistās vietas. Tāpat, izmantojot dīvānsērfošanas iespējas un uzmanīgi plānojot braucienu, Norvēģiju var izbaudīt arī pavisam lēti, jo aviobiļetes no Rīgas tieši uz šo ziemeļu valsti var iegādāties par viszemākajām cenām. Par to, kā jaunieši par 70 eiro atklāja Stavangeri lasiet šeit.

Eiropā ir maz tādu vietu, kur patiešām var baudīt īstus dabas piedzīvojumus, bet Somijā tādu iespēju netrūkst. Īpaši Polārā loka apkaimē, kur robežojas biezo mežu joslas ar sniega laukiem. Lai arī tā šķiet pasaules mala, šeit sastopas neskartā daba ar skandināvu perfekto servisu – piecas vietējās lidostas un lieliski autoceļi nodrošina ērtu satiksmi ar Helsinkiem. Tas viss palīdzēs atklāt Somijas mežonīgās upes, kas pilnas gardām zivīm, nacionālos parkus (piemēram, Oulankas vai Urheo) un kalnu valdzinājumu, kur ir arī piemērotas slēpošanas bāzes, kas darbojas līdz pat aprīļa beigām vai maijam.

Somija ir viena no retajām vietām Eiropā, kur sastopami lāči (tur mīt vairāk nekā 1000), lieli ziemeļbriežu ganāmpulki un milzīgi putnu bari.

Ja daba nav jūsu stihija, arī pilsētām ir ko piedāvāt. Somijas galvaspilsētu Helsinkus vislabāk izbaudīt, braucot ar trešo tramvaju, kas kā muzeja vilcieniņš izvizinās pa visu pilsētu. Parlaments, Nacionālais muzejs, opera un modernās mākslas muzejs Kiasima, kā arī varenās baznīcas – baltais doms, pareizticīgo katedrāle un klints baznīca – tās ir tikai dažas vietas, kas jāizbauda Helsinkos. Tāpat vērts apsēsties ostā un mierīgi iestiprināties ar ceptu lasi un jaunajiem kartupelīšiem.

Savukārt Somijas vasaras pilsētā un kādreizējā galvaspilsētā Turku netrūkst izklaides un atpūtas iespēju brīvdienu mierīgajā gaisotnē. Seno Hanzas pilsētu raksturo arī studentu jautrība un dzīvīgums. Tur noteikti jāapskata varenais cietoksnis un Doms, kā arī Aurajoki upē noenkurotie burinieki, uz kuriem iekārtoti muzeji. No Turku var doties arī izbraukumā pa šērām.