Gaujas palienē atrodas kāds Latvijas ainavai ļoti neraksturīgs dabas objekts, varētu teikt dabas brīnums, – Līču Laņģu klintis Priekuļu novadā, Gaujas nacionālajā parkā. Brīnišķīgās, sarkanīgās klintis, kas reiz bija visai grūti atrodamas un sasniedzamas, pēdējos gados kļuvušas visai iecienītas tūristu vidū. Tagad tur izvietotas norādes un labiekārtots pieejas ceļš.
Parasti šādas klintis ierasts redzēt Gaujas vai Salacas krastos, bet šeit upes nav. Zeme it kā salūzusi, un atklājas klintis un aiza. Tur esot, jāatgāž galva, lai aptvertu klints lielumu, gluži kā tādā dabas baznīcā.
Līču – Laņģu klintis ir ap kilometru gara klinšaina smilšakmens krauja Gaujas senlejas kreisajā krastā, bet pat tiem, kas ir pieredzējuši Gaujas laivotāji, tās var būt pārsteigums, jo no pašas upes klintis nav saskatāmas. Tajās ir daudz koku, un tiem, kas bijuši Čehijas paradīzē, intuitīvi rodas asociācijas ar šo pasaulslaveno vietu. Latvijas klinšu maksimālais augstums ir aptuveni 30 metri.
No Līču – Laņģu klinšu piekājes izplūst aptuveni 20 avoti, kas pavasarī ir īpaši ņipri. Avoti izgrauzuši klintīs dažāda garuma alas un nišas. Lielā Laņģu ala, kas atrodas klinšu dienviddaļā, ir garākā (48 m), un no tās izplūst spēcīgs avots, teikts Priekuli.lv. Turpat blakus ir arī 30 metru garā Vidējā Laņģu ala, bet vēl tālāk ziemeļu virzienā – Mazā Laņģu ala (4,2 m).
Tāpat šajā vietā ir vairāki klinšu nobrukumi un atsegumi, kas veido neparastu ainavu. Aizas sānos izveidojusies savdabīga ala ar trīs ejām. Netālu no tās atrodas septiņus metrus garā Augšala un ļoti šaurā, 12 metrus garā Apakšala.
No avotiem iztekošajos strautos, pie alu ieejām un smilšakmens atsegumiem redzamās brūnās
gļotas nav vis netīrumi, bet dzelzs baktērijas, teikts Priekuli.lv. Šeit sastopamas arī daudzas retu kukaiņu sugas, interesanti augi un putnu ligzdošanas vietas.
Līču klintis lielākoties klāj sūnas, kas daļēji apslēpj to sarkano krāsu.
Laņģu klintis atrodas uz dienvidiem no Līču klintīm, lejpus Renču strauta. Kopumā Līču – Laņģu klintīs ir astoņi lieli avoti un deviņas alas un nišas.
Karte ar maršrutu, kas palīdzēs atrast klintis pieejama jaunajā klastera "Enter Gauja" mājaslapā šeit. Dabas aizsardzības pārvalde nesen turp izbūvējusi arī pastaigu taku 1,5 kilometra garumā, kā arī kāpnes.
Gaujas nacionālajā parkā (GNP) atrodas divas trešdaļas Latvijā zināmo alu. Gaujas un tās pieteku krastos, iežu atsegumos pie vecupēm vai attekām alas izveidojušās sufozijas procesu rezultātā. Visievērojamākās ir: Gūtmaņala - lielākā ala Baltijā, Kalējala - garākā, Siguldas Velnala – viena no populārākajām, Lielā Ellīte – neparastākā, ar arkām, alu un avotu, teikts GNP mājaslapā.
Materiāla tapšanā izmantota informācija no Gnp.lv, Priekuli.lv, Vietas.lv un Gandrs.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
