Zemesriekstus (Arachis hypogaea) lielākoties audzē vietās, kur valda tropu un subtropu klimats. Zemesriekstu izcelsme meklējama Dienvidamerikā, tagadējās Bolīvijas teritorijā. Tomēr laika gaitā augs pārvests arī uz citām pasaules malām. Starp lielākajām zemesriekstu audzētājvalstīm ir Ķīna, Indija, Nigērija, ASV un Mjanma. Taču zemesriekstus joprojām audzē arī Brazīlijā un citviet pašā Dienvidamerikā. Ik gadu pasaulē tiek novākti 46 miljoni tonnu ar zemesriekstiem.
Zemesriekstu augs ir viengadīgs, tāpēc katru gadu raža ir jāsēj no jauna, lai varētu novākt riekstus. Auga garums sasniedz aptuveni 30 līdz 50 centimetrus. Zemesriekstu ziediņi ir dzelteni un zied tikai vienu dienu. Pēc tam zieds attīstās par sēklotni, kas noliecas pret augsni un ierušinās tajā. Tā sākas rieksta augšana. No iesēšanas līdz gatavam riekstam paiet no 90 līdz pat 150 dienām, atkarībā no tā, kādas šķirnes zemesrieksti tiek audzēti.
Kad zemesriekstiem izveidojušies cieti aizmetņi, sākas ražas novākšana. Gluži kā ar kartupeļiem, ar traktora palīdzību tiek uzarts lauks un zemesriekstiem ļauj nostāvēt 1-3 dienas. Pēc tam riekstus savāc maisos un kaltē. Jāpiebilst, ka zemesriekstiem piemērota labi drenēta augsne, lai rieksti saņemtu pietiekami daudz mitruma, bet augsne nedrīkst būt pārāk mālaina.
Raksta tapšanā izmantota informācija no Pca.com.au, Hort.purdue.edu, Faostat3.fao.org.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
