Tirgus ir labākā vieta, no kuras sākt pilsētas un tās ļaužu iepazīšanu, – to zina ikviens ceļotājs jau gadsimtiem ilgi. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu piedāvājam ieskatu tajā, kā izskatījās tirdzinieki trīs Latvijas pilsētās.
Rīgas vecie tirgi
Rīgas Rāts laukums līdz 1570. gadam bija Rīgas tirgus laukums, tur bija arī kauna stabs, un pilsētas bende nocirta tur notiesātajiem galvas, teikts 1937. gadā izdotajā K. Vanaga grāmatā "Ceļvedis pa dzimto zemi". Pēc tam pilsētas tirgus bijis izvietots turpat netālu – Daugavas krastmalā, bet augošajai pilsētai tas kļuva par šauru un antisanitāru.
Nepieciešamība pēc Centrāltirgus Rīgas rātē tika apspriesta jau 1909./1910. gadā, bet Pirmais pasaules karš šos plānus izjauca un tie tika atlikti līdz pat 1922. gada 18. decembrim, teikts Rīgas Centrāltirgus mājaslapā. Tad nu izlemts pārvietot uz Rīgu cepelīnu angārus no Vaiņodes. Sākotnēji tos domāts atstāt sākotnējos izmēros – 37,4 metru augstumā, 47,2 metru platumā un 240 metru garumā, bet lielais augstums radītu pārāk lielas temperatūras svārstības, trūktu nepieciešamā aprīkojuma tik liela tilpuma ēkas apsildīšanai. Tādēļ tika nolemts izmantot tikai angāru augšējās daļas, pašas celtnes ceļot no mūra un dzelzsbetona. Celtniecību uzsāka 1924. gada jūnijā, bet pabeidza 1930. gada rudenī, teikts Centraltirgus.lv.
To, kā atklāja Centrāltirgus paviljonus pirms 85 gadiem, skatieties šajā video.
1949. gadā Centrāltirgu pārdēvēja par Centrālo kolhozu tirgu, ko padomju prese slavēja kā labāko tirgu Padomju Savienībā. Pircēju skaits toreiz darba dienās tirgū svārstījās no 50 līdz 70 tūkstošiem, bet brīvdienās un pirmssvētku dienās sasniedza 100 tūkstošus.
Arī pašlaik Rīgas Centrāltirgus tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un interesantākajiem Eiropā. Tas ik dienas pulcē gan vietējos pircējus, gan tūristus, kas aizrāvušies ar gastronomisko tūrismu. Tiek piedāvātas arī īpašas ekskursijas pavāru un gidu pavadībā, lai labāk iepazītu tirgus bagātības un stāstus.
Kandavas tirgus
Kandava ir mazpilsēta, kas pievilcīga ar savu vēsturisko centru – vecpilsētu, ko dēvē arī par Veckandavu, un tās apbūvi, Abavas ieleju un kalnaino reljefu. Senāk vecpilsētas centrālajā laukumā atradies tirgus. Šī fotogrāfija uzņemta 1923. gadā, kad pilsētā bijuši vien 1045 iedzīvotāji, bet 1930. gadā 1628 iedzīvotāji. Mūsdienās Kandavā ir 4202 (pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem). Netālu no tirgus laukuma atrodas arī Bruņinieku pilskalns, kur mūsdienās ir arī Bruņinieku pils makets. Turpat ir arī vēsturiskais Pulvertornis.
Vairāk par Kandavu lasiet šeit.
Daugavpils sīklietu tirgus
Daugavpils ir sena tirdzniecības pilsēta. Saskaņā ar vēsturisko hroniku Dinaburgas pili nodibināja Livonijas ordeņa maģistrs Ernsts fon Ratcburgs 1275. gadā pa tirdzniecības ceļu "no varjagiem līdz grieķiem", kurš gāja pa Daugavu un atradās pie krievu un lietuviešu zemju robežām. Pils kļuva par svarīgu nocietinājuma punktu, blakus kuram izveidojās tirdzniecības apmetne, teikts Visitdaugavpils.lv.
Protams, pilsētā neiztrūkstoši bijis arī tirgus. Attēlā redzams vecais sīklietu tirgus ar tirgotāju būdām, kur varējis iegādāties visdažādākos saimniecībā nepieciešamos priekšmetus. 1937. gada ceļvedī redzamajā kartē (nedaudz zemāk) ar 27. numuru atzīmēts tirgus laukums, bet ar 28. – jaunbūves tirgus laukums.
Vairāk par to, ko apskatīt Daugavpilī, lasiet šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
