Mežonīgo rietumu dārgumi. 11 fantastiski dabas brīnumi ASV

Lai arī daudziem šķiet, ka Vašingtonas štata galvaspilsēta ir Sietla, patiesībā tā ir Olimpija. Starp to un okeānu ir Olimpijas pussala, bet uz tās atrodas pasakai līdzīgais Olimpijas nacionālais parks un kalni.

Parku 1909. gadā atklāja toreizējais ASV prezidents Teodors Rūzvelts. Sava neparastā krāšņuma un neskartās dabas dēļ parks iekļauts arī Pasaules mantojuma sarakstā. Šī ir arī viena no lielākajām teritorijām ASV, kur nav ceļu, vien neskarta daba.

Hou (Hoh) lietus mežs ir pati interesantākā vieta parkā – tā ir neskarta teritorija, kas saglabāta ar mērķi radīt vietu, kur nav dzirdama neviena nedabiska skaņa. Tur valda pilnīgs klusums, ja neskaita kādu klusinātu aļņa auru vai lietus lāses, bet arī šīs skaņas absorbē sūnu kārta visapkārt.
Šajā teritorijā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība.

Ieleju gar Hou upi pirms daudziem tūkstošiem gadu veidojuši kūstošie ledāji. Galvenokārt mežu veido Sitkas egles un citi skujkoki, ko klāj bieza sūnu un ķērpju kārta. Tieši šīs nokarenās sūnas rada meža teiksmaino izskatu. Starp mūžzaļajiem kokiem aug arī pa kādam lapu kokam, piemēram, kļavas un alkšņi, kas rudenī iekrāsojas košās krāsās, tāpēc šī ir vieta, kurp apkārtnes iedzīvotāji dodas baudīt krāšņu rudens ainavu, gluži tāpat kā mēs braucam uz Siguldu.

Interesanti, ka šīs vietas nosaukums radies tādēļ, ka ieceļotājiem no Eiropas šejienes daba un īpaši kalni šķituši brīnumskaisti, nu gluži kā Grieķijas Olimpa kalns. Parkā ir gan krāsainas augstkalnu pļavas, gan arī ļoti neparasts lietusmežs. Tajā izveidotas pastaigu takas, kas ļauj izbaudīt un apbrīnot brīnumainus skatus. Tāpat ceļotājiem parasti aizraujas elpa, redzot iespaidīgo piekrasti un pludmales.

Iecienītākie aktīvās atpūtas veidi šeit ir kalnos kāpšana un makšķerēšana.

Informāciju par nakšņošanas iespējām un telšu celšanu parkā var atrast šeit.

Fly ir sirreālais, ģeotermālais geizers, kas krāsojies visās varavīksnes krāsās un ir visai iespaidīgs: pusotru metru augsts un 3,7 metrus plats. Tas ir viens no populārākajiem Melno klinšu tuksneša (Black Rock Desert) objektiem ASV, lai arī tūristiem tam nemaz nav atvēlēta brīva pieeja. Tas ir vietējā uzņēmēja Toda Džaksika privātīpašums un apjozts ar augstu žogu. Tomēr tūristi var to labi apskatīt no netālu esošā zemes ceļa.

Geizera rašanās nav dabiska parādība, bet gan negadījums. Šajā teritorijā patiesībā ir divi geizeri, kas radušies ar 100 gadu laika starpību, raksta portāls Atlasobscura.com. Pirmais radīts ar mērķi padarīt lauksaimniecībai derīgu tuksnesīgo apkaimi. Ļaudis izurba aku, bet trāpīja karstajā avotā, kur ūdens temperatūra ir tuvu vārīšanās karstumam – 93 grādi pēc Celsija. Šis geizers tika nosaukts par Hell Derweze Gas. Protams, ka šāds verdošs ūdens nebija izmantojams lauksaimniecībā, turklāt tajā ir ļoti augsts minerālu un sāļu saturs, kas arī ir tās vielas, kas veido krāšņo un krāsaino krāteri.

Arī otrs – slavenākais - Flai (Fly) geizers ir radies cilvēka kļūdas dēļ. Sākotnēji, 1964. gadā, šajā vietā tika izveidots urbšanas punkts, lai varētu veikt pētījumus ģeotermālās enerģijas avotiem. Izrādījās, ka tur arī ūdens ir tikpat karsts, teikts Atlasobscura.com. Diemžēl vai par laimi, urbšanas punkts neesot ticis pareizi norobežots un viss nav sanācis tā, kā plānots, tādējādi izšķīdušās minerālvielas nepārtraukti krājas, veidojot tādu kā šūnakmens pilskalnu, pēc tāda paša principa kā bērni pilina smilšu pilis pie jūras. Ūdens no geizera šļācas nepārtraukti, strūklām paceļoties līdz pat pusotra metra augstumam un uzkrājas apkārt esošajos baseinos. Kopumā geizers sastāv no aptuveni 30 līdz 40 ūdens baseiniem, kuru kopējā platība ir 30 hektāri.

Skaistā un unikālā pilskalna krāsa ir saistīta ar termofīlo baktēriju un vairāku minerālvielu klātbūtni.
Kā jau teikts, šis ir privātīpašums, bet, ja vēlaties to apskatīt, jābrauc līdz Gerlahas (Gerlach) pilsētai, kurā ir Bruno restorāns. Tā saimnieks palīdzēs sarunāt ar īpašnieku, kā par nelielu samaksu apskatīt geizerus.

Viens no ASV dabas tūrisma lepnumiem Pauela ezers (Lake Powell) patiesībā ir cilvēka darbs. Meistarīgs inženieru veikums, kura rezultātā tapusi dzidra ūdens krātuve sarkanu klinšu ielokā teritorijā starp Jūtas štatu un Arizonu, ko ik gadu apmeklē gandrīz trīs miljoni cilvēku.

Ezers atrodas gleznainā, ASV vidienei raksturīgo sarkano kanjonu apvidū, Glena kanjona aizsargājamajā dabas teritorija. Tas, kā jau viss Amerikā, ir liels un iespaidīgs – piemēram, tā krasta līnija ir 3150 kilometrus gara, kas esot pat garāka nekā ASV kontinentālās daļas krasta līnija, teikts Powellguide.com. Ūdenstilpni ieskauj milzu kanjoni un klinšu veidojumi, ko vislabāk apskatīt lidojot.

ASV Kongress Glena kanjona apkārtni par aizsargājamu teritoriju noteica 1972. gadā. Pauela ezers ir viens no galvenajiem tās objektiem. Tas savu nosaukumu ieguvis par godu ASV Pilsoņu kara veterānam majoram Džonam Veslijam Pauelam, kurš kopā ar biedriem pirmais izbraucis Kolorādo un Zaļo upi Lielajā Kanjonā. Vēlāk, izveidojot dambi pāri kanjonam no vienas loka malas līdz otrai, upē radīts mākslīgs ūdens rezervuārs, ko mūsdienās pazīst kā Pauela ezeru.

Dažviet tā dziļums sasniedz pat 152 metrus. Lai arī lauvas tiesa ezera atrodas Jūtas štatā, tā galvenais objekts – Glena kanjona dambis – ir Arizonā. Tā celtniecībai bijuši nepieciešami 17 gadi – no 1963. līdz pat 1980. gadam, kad sasniegts nepieciešamais 1127,7 metru virs jūras līmeņa augstums, teikts Powellguide.com. Ezeru ar ūdeni apgādā kalnu strauti, un uz tā esošā hidroelektrostacija ražo elektrību deviņos dambja ģeneratoros.

Lai arī kanjons iespaidīgs jebkurā gadalaikā, neparastākie skati šeit redzami retajās reizēs, kad snieg, jo sarkano klinšu, koši zilā ūdens un sniega kontrasti ir tik spilgti, ka liek apžilbt ikvienam, tādēļ šajās reizēs uz Pauela ezeru steidz dabas fotogrāfi.

Apmeklētāji šeit var izbaudīt visdažādākās aktivitātes, tostarp, peldēšanos, makšķerēšanu, niršanu, ūdens slēpošanu, izbraucienus ar laivām un citas. Laivas var iznomāt Peidžā – pilsētā, kas ir vistuvāk ezeram. Visērtāk un labāk gleznaino dabu un neiedomājamos plašumus novērtēt var lidojot, tāpēc ļoti pieprasītas ir arī ekskursijas ar nelielām lidmašīnām vai helikopteriem.
Ūdens ezerā kļūst silts jūnija sākumā un tajā var peldēties līdz pat oktobrim. Turklāt tur ūdens ir ļoti dzidrs un tīrs. Interesanti, ka, tā kā šis ir ļoti mazapdzīvots apvidus, teritorija ir atzīta par "augsto tuksnesi", jo tā atrodas vairāk nekā 1,1 kilometru virs jūras līmeņa. Šeit var izbaudīt Mežonīgo rietumu plašumus, jo iespējams braukt pat vairākas stundas un vēl ilgāk un nesatikt nevienu dzīvu dvēseli.

Ezera krastos un apkārtnē ir 96 galvenie kanjoni, kuru apskatei būs nepieciešams ūdens vai gaisa transports, jo ne visi ir viegli pieejami no sauszemes puses, jo aizsargājamajā teritorijā ir tikai daži ceļi.

Tīrais ezers (Clear Lake) un tā apkaime ir rezervāts Luiziānas štatā ASV netālu no Mansfieldas. To iecienījuši makšķernieki un aktīvās atpūtas baudītāji. Līdzīgi kā purvi arī Latvijā, šī ir ideāla un apmeklēta putnu vērošanas vieta, jo ezera krastos, kas pārpurvojušies, mitinās tūkstošiem lidoņu, teikts portālā Wlf.louisiana.gov, kur atrodama arī informācija par atļautajiem zvejas laikiem un licenču iegādi ezerā.

Purvs ir nozīmīgs vietējā kultūrā, un tajā indiāņi dzīvojuši harmonijā ar dabu jau gadu tūkstošiem ilgi, medījot gan ūdensputnu, gan aligatorus, kā arī pielūdzot šo dzīvo radību garus. Protams, aligatori, ir plēsīgi dzīvnieki, tomēr cilvēkiem tie normālos apstākļos neuzbrūk, tādēļ šajā ziņā purvā ir droši.

Tomēr izrādās, ka arī daba savā starpā nereti konfliktē – lai arī šāda "pļava" nenoliedzami izskatās skaista, tā nebūt nav vēlama un patiesībā nav arī pļava. Tas ir peldošo salvīniju lauks. Šie augi savairojušies uz ūdens virsmas, bet zem tiem vēl joprojām ir gandrīz metru dziļš ūdens, tomēr augu sega nelaiž cauri gaismu un patērē skābekli, tāpēc visi citi augi, kas tur atradās iepriekš, lēnām iznīkst. Turklāt salvīnijas vairojas ātri, tādēļ vietējie uztraucas, kas notiks ar ezeru, kas jau tagad ir daļēji aizaudzis.

Kamēr tas nav noticis, labs veids, kā izpētīt un atklāt šīs neparastās vietas, ir doties turp vai nu gidu vadītās ekskursijās, kur var vairāk uzzināt gan par ekosistēmu, gan šīs vietas vēsturi, vai arī iznomāt kajakus un braukt apskatīt ūdeņu ieskautos ciprešu mežus šādi. Tā rīkojies arī fotogrāfs Maikls Makartijs (Michael McCarthy ), kas kopā ar dēlu izbraukājuši Tīro ezeru krustu šķērsu. Pašlaik tas vēl ir itin labi izbraucams ar kajaku, kam pierādījums ir Makartija uzņemtās brīnišķīgās fotogrāfijas.

Par iespējām izbaudīt dažādas purvu ekskursijas un izbraucienus vairāk variet uzzināt šeit (angliski).

Kalifornija ir viens no ASV skaistākajiem štatiem, un caur to vijas arī iespaidīgais Sjeranevadas ceļš, kas atrodas vairāk nekā trīs kilometru augstumā virs jūras līmeņa. Vairākas pārgājienu takas Josemitī nacionālajā parkā sākas kādā no Tiogas ceļa daļām, un to var dēvēt arī par Savienoto Valstu visainaviskāko apvidu. Tā kā tas burtiskā nozīmē vijas pa kalnu kori, no tā daudzviet paveras panorāmiski un elpu aizraujoši skati.

Brīnišķīgi ezeri, elpu aizraujoši kanjoni, krāšņas ielejas un gadsimtiem vecas milzu sekvojas ir tikai daži no iemesliem, kāpēc šī ir viena no skaistākajām vietām Ziemeļamerikā. Turklāt šīs ceļš ir vistaisnākais (līkumojot pa to, gan tā reizēm nešķiet), lai nokļūtu slavenajā Josemitī parkā. Bet, pat, ja brauciet tam garām, ceļš ir tā vērts, lai izbaudītu krāšņos skatus.

Pipivai (Pipiwai) ceļš ir viens no skaistākajiem Havaju salās un atrodas Haleakalas nacionālajā parkā.

Tas šķērso lietusmežu, vijas garām milzīgām alām, ūdenskritumiem, un tā malās aug dažādi neparasti augi. Tas būs lielisks maršruts izklaides un aktīvās atpūtas tīkotājiem. No kalnu virsotnēm paveras brīnišķīgi skati. Turklāt, braucot vai ejot pa šo ceļu, iespējams piestāt arī pie īsta bambusu meža (attēlā zemāk), kas ir populārākais apskates objekts nacionālajā parkā – tajā ir arī svētvieta un citi maģiski objekti.

Šis ir lielisks ceļš pārgājienam, ko nekad neaizmirsīsiet, turklāt minētais mežs ir apskates vērts objekts pats par sevi, tāpat kā viss dabas parks, kas ir viens no skaistākajiem Havaju salās.

Makveja (McWay) ūdenskritums, kas ir vairāk nekā 23 metrus augsts un atrodas Kalifornijā, ASV nacionālajā parkā (Julia Pfeiffer Burns State Park). Ūdenskritums un līcis ir popolārākais fotogrāfiju objekts parkā. Tas ir viens no tikai diviem ūdenskritumiem reģionā, kas atrodas pašā okeāna krastā un ietek tieši okeānā. Tomēr bēguma laikā tur ir arī grūti sasniedzama pludmale un strauts, pirms satikšanās ar okeānu šķērso to.

Šis ir viens no iecienītākajiem apskates objektiem tiem, kas dodas pārgājienā pa nacionālo parku. Tā kā pludmale pa sauszemi ir gandrīz nesasniedzama, tas ir iecienīts laivošanas maršruts. Tomēr jābūt ļoti uzmanīgiem, jo viļņi laivas nereti triec pret klintīm.

Dievu dārzs ir populārs dabas parks Kolorado štatā ASV. Tajā var apskatīt īpatnējos ģeoloģiskos veidojumus – ikoniskās un Ziemeļamerikas vidienei tik raksturīgās sarkanās klintis. Tās šajā vietā ir redzamas lielā koncentrācijā, kas apkaimei piešķir īpašu formu un krāsas. Slavenākās no parka klintīm ir Siāmas dvīņi, Loga klints un Balansējošais akmens.

Arheologu ievāktie paraugi liecina, ka cilvēki šajā teritorijā apmetušies aptuveni 250 gadus pirms mūsu ēras.

Dabas parks ik gadu uzņem vairāk nekā divus miljonus apmeklētāju un ir populārākais apskates objekts Kolorādospringsas apkaimē.

Vairāk par to lasiet šeit.

Diez vai ir kāds cilvēks, kurš kaut reizi dzīvē nav dzirdējis par Niagāras ūdenskritumu, kas atrodas uz Kanādas un ASV robežas. Patiesībā, tā ir trīs ūdenskritumu grupa, kas sastāv no Amerikāņu ūdenskrituma, Pakava jeb Kanādiešu ūdenskrituma un Līgavas plīvura. Amerikāņu pusē ierīkoti gājēju celiņi un skatu tornis, kā arī Vēju alas dabas taka, kas aizved līdz Līgavas plīvura ūdenskrituma lejasdaļai, bet Kanādas pusē ir izvietotas vairākas skatu platformas un takas, kas ved uz telpu zem ūdenskrituma.

Var jau, protams, strīdēties no kuras puses – ASV vai Kanādas - Niagāra ir labāk apskatāma, taču, patiesībā, lai izbaudītu ūdenskrituma skaistumu un sajustu sejā tā šļakatas, tas jāvēro no ūdens, braucot ar kuģīti "Maid of Mist". Ūdenskritums apskatāms visos gadalaikos, taču, lai izvairītos no tūristu pūļiem, iesakām turp doties pavasarī vai rudenī.

Savukārt, ja ziema ir auksta, ūdenskritums mēdz aizsalt un veidot satriecošas ledus skulptūras.

Šī ir viena no skaistākajām ledus alām pasaulē. Tā atrodas Aļaskā, Mendenhalas ielejā, un ir aptuveni 19 kilometru gara.
Mendenhalas noslēpumainā ala, kas atrodas zem ledāja, liek ikvienam pārsteigumā ieplest acis. Maģiska noskaņa rodas, vērojot, kā ūdens tek pār klinti zem ziliem ledus griestiem. Visiem tiem, kuri vēlas apskatīt šo alu, ir jāpasteidzas, jo klimats, kas paliek arvien siltāks, draud iznīcināt šo dabas radīto brīnumu.