Trīs Ukrainas kūrortpilsētas, kur sajust gan padomju kolorītu, gan lēti atgūt veselību  (19)

Marta sākumā apmeklēju trīs Ukrainas kūrortpilsētas – Truskavecu, Moršinu un Skhidnicu. Jāsaka, ka katrai no tām ir savs kolorīts, minerālūdens un lustīgi dakteri. Lūk, neliels ieskats tiem, kas vēlas atpūsties un atjaunoties, kā arī apciemot skaisto Ukrainu.

Šo kūrortpilsētu zina daudzi, īpaši vecākās paaudzes ļaudis. Kūrortam Truskavecā (Трускавець) ir 190 gadu senas tradīcijas. Īpaši tas uzplaucis pagājušā gadsimta sākumā. Tolaik tiešā veidā tas konkurējis ar Vācijas slaveno Bādenbādeni, Karlsrūi un arī ar mūsu pašu Ķemeriem. Tajā lielākā daļa īpašumu Truskavecā piederējusi vienam varenam vīram – Raimondam Jarošam.

Ar viņu saistīti vairāki interesanti stāsti. Piemēram, Jaroša vaļasprieks bijis braukt ar glaunām mašīnām, un viņam tādas piederējušas veselas trīs, bet pilsētas centrā gan viņš aizliedzis iebraukt ar motorizētu transportu, un arī pats šo aizliegumu stingri ievērojis. (Mūsdienās arī Truskavecas centrā ir gājēju zona). Savukārt viesi no Eiropas šeit ieradušies ar vilcienu, jo šīs zemes bijušas Austrijas sastāvā. Visas dāmas, kas izkāpušas Truskavecas stacijā, saņēmušas ziedu pušķi un kartīti ar apsveikuma vārdiem.

Truskavecā, protams, nav jūras, bet 20. gados tur izveidota pludmale, kurai smiltis atvestas no Baltijas. Tur atpūtušies arī daudzi Eiropas varenie, tostarp atgūt spēkus Truskavecā 30. gados ļoti iecienījis toreizējais Igaunijas prezidents.

Kad Raimonds Jarošs pēc piedzīvojumiem un panākumiem bagāta mūža 1937. gadā nomiris, visas bagātības mantojis viņa dēls – ļoti skaists jauneklis. Protams, viņam bijuši lieli panākumi pie dāmām, un viņš to izmantojis. Lepni dzīvojis divus gadus, līdz notriecis visu mantojumu… Tomēr daudzi spriež, ka tā bijusi liktenīgi pareiza rīcība, jo pēc gada sācies karš un visu šo teritoriju tāpat okupēja, bet īpašumus nacionalizēja padomju vara. Tomēr kūrorts te, protams, saglabājās, un sanatoriju kļuva vēl vairāk.

Kāpēc tad šī vieta ir tik izcila kūrortam? Viss noslēpums ir minerālūdeņos. To šeit ir ļoti daudz – gan silti, gan auksti. Un tie savu ārstniecisko iedarbību saglabā vien divas stundas, tāpēc baudāmi tikai uz vietas. Terapeitiskas īpašības ir minerālūdenim, ko sauc "naftusja" – tas tādēļ, ka šeit tiešām ir atrodama nafta, ko arī mūsdienās nelielos daudzumos sūknē, bet ūdens tek cauri tās slāņiem un tā iegūst savu vērtīgo sastāvu. Jāsaka, ka naftusja tiešām ož pēc naftas produktiem un garšo ne visai patīkami, bet ir zinātniski pierādīts, ka tajā ir daudz ļoti vērtīgu vielu un tā palīdz ārstēt aknu, žultspūšļa un urīnceļu vainas, kā arī cīnīties ar nierakmeņiem, žultsakmeņiem, uzlabo vielmaiņu un aknu darbību, turklāt attīra organismu. Jāatceras gan, ka pārāk daudz šo ūdeni dzert nedrīkst. Un būtu arī grūti izdarīt, jo ūdens ir ļoti specifisks.

Naftusju vēsturiski var baudīt visās Truskavecas sanatorijās, kurās visās ir vai nu ūdensvads uz avotu, vai trīs reizes dienā tiek piegādāts ūdens no avota. Tāpat pilnīgi bez maksas ikviens ūdeni var baudīt pilsētas centrā īpašā celtnē, ko visur ar krietnu ukraiņu akcentu sauc franču vārdā par "buvette". Tur ir neskaitāmi siltā un aukstā minerālūdens krāni, no kuriem aptuveni puse gan nedarbojas, bet no pārējiem tek minerālūdens, ko, nospiežot pogu, var iegūt noteiktā daudzumā un pēc tam dzert no speciālām krūzītēm ar garu snīpi.

Ūdens dzeršana buvettē noteikti ir visai populāra izklaide, jo sestdienas rītā, kad tur bijām, tā bija pilna dažāda vecuma ļaužu, kas no savām snīpjkrūzītēm malko ūdeni, tāpat kājās stāvot. Bet vienā ēkas stūrī kundzes ar spēcīgām balsīm dzied populāras dziesmas. Kā mums paskaidroja zinātāji, tas neesot nekas sevišķs – viņas vienkārši sanākot kopā uzdziedāt, jo buvettē ir ļoti laba akustika. Skan tiešām labi.

Arī pilsētas centrs ir skaists. Truskavecā atrodas liels parks, gājēju iela un daudzas ēkas saglabājušās no seniem laikiem, celtas Karpatiem raksturīgā stilā. Tur ir arī jauks muzejs, kas iekārtots vecajā Jaroša villā, un liels kultūras nams, uz kura ir milzu mozaīka, kurā attēloti dažādi ukraiņu slavenākā rakstnieka Tarasa Ševčenko darbu varoņi.

Pirms četriem mēnešiem Truskavecā atklāts arī delfinārijs, kur var noskatīties šovus ar dzīvniekiem, bet tur ārstē arī bērnus ar cerebrālo trieku, autismu un citām veselības problēmām, kā arī karavīrus, kas cietuši Ukrainas austumu frontē.

Truskavecā ir 27 sanatorijas, kurās visās ir ārsti un mediķi, kas sniedzot ļoti augstas klases pakalpojumus. Paši gan nepamēģinājām, bet tās ārstniecības iestādes, ko redzējām, bija aprīkotas ar plašu aparatūras klāstu un piedāvāja visdažādākās procedūras un diagnostiku.
Sanatoriju un viesnīcu cenas šeit ir patīkami lētas – jaunā viesnīcā divistabu numuriņš ar skatu uz pilsētas centru var izmaksāt ap 50 eiro diviem cilvēkiem. Turklāt cenā iekļautas arī trīs ēdienreizes. Bet iespējams atrast arī krietni lētākus piedāvājumus.

Pilsētiņā ir arī liela sanatorija ar parku – kopumā tā ļoti atgādina Ķemeru balto kuģi, tikai tajā vēl joprojām tiek sniegti ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumi, kā arī saglabāts sendienu šarms gluži kā no jestrā romāna "Trīs vīri kūrortā".

Moršinas kūrorts specializējies gastroenteroloģisko kaišu ārstēšanā un procedūrās organisma attīrīšanai. Tiek piedāvātas arī skeleta un locītavu slimību ārstēšana, piemēram, ar karstā vaska, kura izgatavošanai izmanto turpat iegūtus naftas produktus, kompresēm un ietīšanu.

Moršinā ir gan tādi avoti, kuru ūdeni var izmantot pārtikā kā dzeramo, gan ar īpaši koncentrētu minerālu saturu, ko buvettē iespējams ieliet krūzītē tikai pēc ārsta norādījumiem, izmantojot elektronisko karti. Kā pastāstīja šejienes dakteris, no automāta tekot krietni atšķaidīts ūdens, kam esot ļoti daudz labu ārstniecisku īpašību, ja vien dzer pareizi. To izmantojot arī aknu, diabēta, aizkuņģa dziedzera, zarnu un gremošanas slimību ārstēšanai, jo ūdenī ir liels sulfātu un magnija sāļu daudzums.

Šī nelielā pilsētiņa ir īsta Ukrainas kūrortsanatoriju pērle. Šejienes avotiem nav analogu Eiropā. Tiem piemītot slaveno Truskavecas, Kislovodskas un Boržomi kūrortu ūdeņiem raksturīgās īpašības. Tur ir gan viegli mineralizēti ūdeņi, kas vērtīgi ar savām diurētiskajām īpašībām, gan tādi, kas līdzīgi jau minētajai naftusjai, tāpat šeit ir avoti, kur ūdens ar dzelzs piejaukumu, ar augstu broma saturu un vēl citi. Šejienes ūdeņus mēdz dēvēt arī par Ukrainas Boržomi, un tā tie arī garšo. Vai atceraties vienu no padomju valstsvīriem, ģenerālsekretāru Andropovu? Viņa laikā no Shidnicas uz Maskavu reizi dienā lidojusi lidmašīna ar minerālūdeni, kas izmantots Andropova nierakmeņu ārstēšanai. Runā, ka bez tā vecais vīrs pie tēviem būtu aizgājis daudz ātrāk.

Lai nu kā, arī mūsdienās Shidnicas sanatorijās piedāvā ārstēšanu no aknu, gremošanas trakta, žultspūšļa, nieru un citām vainām, un turienes ārstiem ir bagāta pieredze darbā kūrortos.

Shidnica arī ir lētāka nekā Truskaveca naktsmāju ziņā, tomēr tur būs arī mazāk izklaides iespēju. Jāpiebilst gan, ka no turienes kursē arī labs transports uz Ļvivu un Truskavecu, tāpēc iespējams doties vienas dienas ekskursijās uz dažādām vietām. Par to vērts apjautāties sanatorijā, jo tiek organizētas arī kopīgas ekskursijas uz apskates objektiem.

Materiāls tapis ar Ļvivas apgabala Tūrisma departamenta atbalstu