Raža dažās dienās – kā aug gurķi jaunajā Mārupes siltumnīcā  (7)

Ja ierasts Jaunmārupes siltumnīcās audzētos gurķus baudīt martā, tad šis gads atnācis ar pārmaiņām. Pateicoties jaunajai 5000 kvadrātmetrus plašajai siltumnīcai, kas aprīkota ar speciālu apgaismojumu, gurķu ražu ļauj baudīt krietni agrāk, jau janvārī. Līdz šim gurķu ražu ieguva siltumnīcās, kas nebija aprīkotas ar apgaismojumu, taču arī tur bija gana tīkami apstākļi, lai raža gana ātri sasniegtu veikalu plauktus. Pagājušā gada rudenī vienu no vecākajām siltumnīcām nojauca, lai tās vietā uzbūvētu šo jauno, stikloto siltumnīcu, ar īpaši labvēlīgiem apstākļiem gurķu audzēšanai, stāsta SIA "Sabiedrība Mārupe" valdes locekle Maruta Kravale.

Raža dienas laikā

Iepazīstoties ar jauno siltumnīcu, uzzinām, ka stādus šeit iestādīja šī gada 9. janvārī, un joprojām tie sparīgi ražo gurķus, taču maijā apgaismotajā platībā plānots stādīt jaunus stādus, jo nekas nav mūžīgs, un pat ļoti labvēlīgos apstākļos pienāk brīdis, kad augs vairs nespēj dot ražu, un tā vietā jāstāda jauns stāds.

No iestādīšanas līdz ražai nav ilgi jāgaida – trīs nedēļu laikā stādi izaug, un, pateicoties apgaismojumam, kāds piemājas siltumnīcā netiek nodrošināts, gurķu raža nogatavojas neticamā ātrumā.

Protams, zibenīgo augšanu nenodrošina vien apgaismojums, tas ir dažādu nepieciešamību kopums, kas rada šos īpaši labvēlīgos apstākļus augšanai. Gurķiem ir vajadzīgs siltums, apgaismojums, mēslojums un arī ogļskābā gāze. Gurķi tiek rasināti, lai nodrošinātu labvēlīgu gaisa mitrumu, kas ir ne mazāk svarīgs faktors sekmīgā gurķu audzēšanā. Tieši pateicoties šiem labvēlīgajiem apstākļiem, gurķi aug raženi un nesalīdzināmi ātrāk, kā to ierasts redzēt mājas siltumnīcās. Šajās siltumnīcās iegūst tādu ražu, kāda dabīgajos apstākļos siltumnīcās būtu pieejama karstākajās vasaras dienās.

Par ne tik redzamo daļu, proti, augsni, kur aug gurķu stādi, uzzinām, ka tie aug akmensvatē vai kokosa šķiedrā. Šie materiāli nodrošina labo, optimālo gaisu un mitrumu, ko nesniedz kūdra, jo tā purvojas un nenodrošina saknēm nepieciešamo gaisu.

Kas attiecas uz stādiem, tad lielākoties tie tiek iepirkti no ārzemēm, taču daļa stādu tiek audzēti arī uz vietas. Vaicāti, kāpēc gan visus stādus nevar audzēt tepat Latvijā, Maruta Kravale stāsta, ka tiem nepieciešams papildu apgaismojums un stādu audzēšana prasa daudz resursus, kā arī īpašus apstākļus, un izrēķināts, ka izdevīgāk tomēr lielāko daļu stādu iegādāties jau gatavus. Tomēr atsevišķas šķirnes stādus nelielos daudzumos audzē arī tepat Mārupes siltumnīcās.

Mistiskie vadiņi

Aplūkojot iemūžinātās bildes, ne vienam vien rodas pārdomas – kas ir tie vadi, kas redzami līdzās stādiem? Daudzie vadiņi nav nekas baiss, pateicoties tiem, augs saņem visu nepieciešamo. Tā ir mēslošanas sistēma, kas augam pieved barības vielas – slāpekli, fosforu, kāliju, kalciju un citas vielas. Mēslošana ir datorizēta – cilvēks ievada programmu, cik bieži mēslojums jāpavada, un cik ilgai jābūt liešanas reizei, kad tā jāsāk un jābeidz, bet pārējo gan dara pati ierīce, un darbojas automātiski. Tāpat kā mēslošana, arī temperatūras un gaisa mitruma nodrošināšana notiek automatizēti. Pa dienu siltumnīcā ir no +25 līdz +26 grādiem, naktī temperatūra sasniedz +20 līdz +21 grādus, un tieši šis aspekts liedz katram pašam dārzā vai siltumnīcā izaudzēt tikpat ražīgu gurķu bagātību, jo gluži vienkārši, šādus apstākļus bez iekārtām nevaram nodrošināt.

Siltums cauru gadu

Tā kā siltumnīcas jumti ir slīpi un gaiss iekšpusē ir silts, sniegs nokūst un notek, tāpēc ziemā šeit nav redzamas biezas sniega segas uz jumta. Ziemas sezonā optimālo temperatūru palīdz nodrošināt apkures caurules, kas ir viscaur siltumnīcā, arī tuvāk augiem, lai lapas vienmēr būtu sausas un nerastos slimības. Jaunajā siltumnīcā ir arī speciāli ekrāni jeb paneļi, kas palīdz ietaupīt enerģiju. Ekrānus aizverot, tiek panākta mazāka telpa, ko uzsildīt. Atsevišķs ekrāns palīdz noēnot augus, piemēram, ļoti saulainās dienās vasarā, ko pagaidām vēl nav izdevies izmantot.

Tonnās mērāmā raža

Līdz šim jaunajā siltumnīcā nolasītas aptuveni 200 tonnas gurķu, un kopumā no janvārī iestādītajiem stādiem jaunajā stikla būvē varētu sagaidīt ap 300 tonnām lielu ražu. Tā kā nedēļā viens stāds izaudzē aptuveni septiņas lapas, tad katrs stāds optimāli dod septiņus gurķus. Ideālos apstākļos, katru dienu no stāda tiek iegūts viens gurķis.

Taču bez jaunās siltumnīcas, saimniecībā joprojām ir arī neapgaismotās būves, kur gurķi aug ilgāk, bet ne par matu sliktāk. Siltumnīcās bez speciālā apgaismojuma var ļoti labi salīdzināt, kā aug gurķis, kam nav šie optimālie apstākļi. Stādi aug ilgāk, raža nogatavojas ilgāk, taču līdz ar pavasara saules stariem, gaismas ir arvien vairāk un gurķi pienācīgi briest.

Netālu no jaunās siltumnīcas aplūkojām arī tomātu stādu plantācijas, kur sīcošu kameņu mūzikas pavadībā sārti nogatavojas tomāti. Tomātus stāda janvārī, un pirmo ražu sagaida aprīļa sākumā. Atšķirībā no gurķiem, tomātiem nogatavošanās laiks ir ilgāks – tiem nepieciešami aptuveni divi mēneši.

Fasēšana

Ielūkojāmies arī gurķu fasēšanas nodaļā, kur gurķi pa vienam tiek likti uz letes, kas tālāk virzās uz ieplēvošanu. Plēve gurķim nepieciešama, lai tas neapvīst un nezaudē uzturvērtību, garšu un aromātus. Tā kā gurķis satur ļoti daudz ūdens, tad lielu daļu ūdeni tas zaudē, glabājoties istabas temperatūrā vai ledusskapī. Optimālā temperatūra, lai gurķis saglabātu savas labās īpašības, ir +12 līdz +14 grādi, un šī plēve palīdz visu labo saglabāt līdz ēšanas brīdim, tāpēc to vēlams atstāt līdz lietošanai. Saimniecības pārzine stāsta, ka mājās gurķus bez plēves nevajadzētu glabāt ledusskapī, tad tie zaudēs visu to labo, ko būs saražojuši.