Padures upītes krastā, gleznainā uzkalniņā atrodas Padures muižas pils – viena no greznajām muižnieku mītnēm, ko gan skāris laika zobs, bet pašlaik tā atgūst otro jaunību un jau pēc dažiem gadiem tur plānots atklāt viesnīcu. Šīs muižas stāsts bijis gana kolorīts un ne gluži Latvijas muižām raksturīgs, jo vairāk saistīts ar Lielbritānijas, nevis Vācijas muižniecību.
Pirmo reizi Padure kā senas kuršu apdzīvotas vietas Bandavas sastāvdaļa minēta 1253. gadā, bet ziņas par zemes piešķiršanu jau Padures muižā ir no 1404. gada, kad ordeņa mestrs Dītrihs Torka zemi pie Ventas izdevis lēnī Hermanim Grundis (Hermann Grundys). Vēlāk tā izlēņota Jakobam Frankam, bet 17. gadsimtā muiža piederējusi virsnieka un stārasta Johana fon Donhofa dzimtai. No 1702. līdz 1799. gadam muiža piederēja fon Korfu dzimtai. Tā tālāk testamentā novēlēta kā nedalāms īpašums.