Krustkalnu rezervāts: ko redzēt aizsargājamajā dabas teritorijā

Rezervāta platība ir 2978 hektāru, un tā uzdevums ir nodrošināt ekosistēmu aizsardzību un dabisku attīstību, sugām atbilstošu dzīves apstākļu saglabāšanu, pētīt dabā notiekošos procesus, attiecīgi plānot un veikt apsaimniekošanas pasākumus.

Rezervātā tiek sekots līdzi notiekošajiem dabas procesiem, izvērtēts teritorijā sastopamo reto un aizsargājamo sugu, kā arī biotopu stāvoklis. Balstoties uz šādiem pētījumiem, tiek plānoti un realizēti pasākumi, kas vērsti uz sugu vai biotopu eksistences apstākļu uzlabošanu, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Dabas izglītības centra vadītāja Regīna Indriķe.

Lai īstenotu rezervāta izveidošanas mērķus, tiek veikti dažādi pasākumi, kas saistīti ar teritorijas aizsardzību un uzraudzību. Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību pļavās, tās katru gadu tiek pļautas. Aizaugušās vietās, kur kādreiz bijušas pļavas un ganības, veikti pļavu biotopu atjaunošanas pasākumi, izcirsti krūmi un atvases. Lai saglabātu un atjaunotu aizsargājamo augu sugu atradnes zāļu purvā, tiek veikta krūmu izciršana un niedru pļaušana.

Teritorijai raksturīgākie zīdītājdzīvnieki ir meža cūka, stirna, alnis, lapsa, meža cauna. Nelielās upes un ezerus apdzīvo bebri, ūdri un Amerikas ūdeles. Teritorijā novērota arī lūšu un vilku uzturēšanās. Īpaši aizsargājamās dzīvnieku sugas rezervāta teritorijā ir ūdrs, vilks, lūsis, meža sicista un vairākas rezervātā konstatētās sikspārņu sugas.

Rezervātā sastopamas visas parastās meža putnu sugas, kā arī daudz retu un īpaši aizsargājamu putnu sugu. Interesantākās un retākās rezervātā novērotās putnu sugas ir melnais stārķis, trīspirkstu dzenis, baltmugurdzenis, urālpūce, bikšainais apogs, apodziņš, vakarlēpis. Rezervātā konstatēts neparasti liels mežirbju skaits, stāsta Regīna Indriķe.

Lielāko daļu rezervāta platības klāj mežs. Atkarībā no reljefa un mitruma apstākļiem, dabas rezervātā sastopami dažādi mežu tipi, kas nodrošina dzīves vidi daudzām retām un aizsargājamām augu sugām.

Relatīvi sausajās nogāzēs aug klinšu kaulene, pūkainā zemzālīte, zilā vizbulīte. No retajiem augiem sastopams šaurlapu lakacis, meža silpurene, melnā dedestiņa, lielziedu uzpirkstīte. Ieplakās, upju un ezeru krastos sastopama lēdzerkste, purva dzeguzene, kā arī retāki augi – Sibīrijas mēlziede, kamolainā ežgalvīte, dižā aslape, rūsganā melncere, Lēzeļa lipare.

Pļavās sastopami tādi aizsargājamie augi kā pļavas linlape, Sibīrijas skalbe, trejziedu madara, dzeltenā akmeņlauzīte u.c.

Biotopu dažādība un augu valsts ietekmē arī kukaiņu sugu daudzveidību. Krustkalnu rezervātā galvenokārt sastopamas mežiem raksturīgās kukaiņu sugas. Pateicoties bagātīgai barības bāzei, rezervātā samērā bieži izplatīti tādi tauriņi, kas citur Latvijā ir reti sastopami – sausseržu raibenis, Spuļģīšu lapsprīžmetis, uzpirkstīšu ziedsprīžmetis un citi. Šeit sastopamas arī tādas retas un aizsargājamas dienas tauriņu sugas kā cīrulīšu dižtauriņš, apšu zaigraibenis, kārklu zaigraibenis, čemurziežu dižtauriņš, apšu raibenis un gāršas samtenis.

No naktstauriņu sugām – rudais pāvacis, pelēkais pāvacis, ošu ordeņpūcīte, ozolu karmīnpūcīte un nātru lācītis.

No aizsargājamām retajām vabolēm, ko var pamanīt rezervātā, pieminamas zilā eļļasvabole, marmora rožvabole un komposta degunradžvabole.

Rezervāti tiek dibināti vietās, kur saglabājušās cilvēku maz ietekmētas ekosistēmas un retas, izzūdošas sugas. Šo vērtību saglabāšanai nepieciešams novērst tiešas cilvēka darbības – troksni, nomīdīšanu, ugunsgrēkus, piesārņojumu, sugu atradņu apzinātu vai neapzinātu postīšanu un iznīcināšanu.

Krustkalnu rezervāta teritoriju iepazīt palīdzēs tā dienvidu daļā uzbūvētais 25 metrus augstais metāla skatu tornis. No tā redzama Madonas–Trepes vaļņa gravas nogāze, Dūku–Svētes ieplaka, Mazais un Lielais Plencis, Kaļku dīķi. Torņa apmeklējumam nav nepieciešama speciāla atļauja. Tornis atrodams autoceļa Lazdona-Mārciena 3,5 kilometrā.

Tuvāk iepazīt Krustkalnu dabas rezervāta vērtības ir iespējams, apmeklējot 2,1 kilometru garo dabas taku, kas ved pa meža ceļu un ļauj iepazīt dažādus meža un pļavu biotopus. Takā iekļauta arī Krākas avotu apskate, kas ir valsts aizsargājamais ģeoloģiskais objekts.

Krustkalnu dabas rezervātu atļauts apmeklēt tikai Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieka pavadībā no 1. maija līdz 31. oktobrim, apmeklētāju grupām ne lielākām par 15 cilvēkiem. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka.

Tāpat vienu vai divas gadā tiek organizēti dabas izglītības pasākumi, lai plašāku sabiedrību iepazīstinātu ar Krustkalnu rezervāta dabas vērtībām, piemēram, 2015. gadā Krustkalnu dabas rezervātā norisinājās Sēņu diena un Tauriņu nakts ar attiecīgās jomas speciālistu piedalīšanos.