Mazas, bet īpašas: 10 pārsteidzošas Eiropas pilsētiņas

Aristokrātiskā kalnu pilsēta uz rietumiem no Lisabonas ir īsta pasaku piļu mājvieta. To ieskauj ziedu dārzi un savvaļas meži. Pilsētā, kas atrodas tikai 18 kilometru attālumā no Rokas raga (Cabo da Roca, cape Roca) – vistālākā Eirāzijas kontinenta rietumu punkta – atrodams pārsteidzoši liels skaits ievērības cienīgu apskates objektu.

Slavenā Sintras Nacionālā pils, Penas pils un Mauru pils – tikai ar šo trio vien būtu pietiekami, lai plānotu ceļojumu tieši uz šo vietu. Taču te vēl var skatīt seno mauru pilsētu ar tās cietoksni un izvizināties ar vēsturisko tramvaju, kas kursē līdz okeāna krastam.

Slaveno Pena pili 1838. gadā karalis Ferdinands II nolēma būvēt kā vasaras rezidenci karaliskajai ģimenei. Tolaik lielākā daļa reliģisko ordeņu īpašumu bija konfiscēti, tāpēc Pena pils tika uzcelta vietā, kur atradās zemestrīces iznīcināta klostera drupas. Pils stāv klinšainā kalna virsotnē, no kurienes paveras panorāmas skats uz apkārtējām ielejām un dārziem.

Pils ir īsts arhitektūras stilu sajaukums. Pasūtītājs esot stingri uzstājis, lai ēkā tiktu iebūvēti arī viduslaiku klostera elementi, kas vēl bija saglabājušies. Tomēr šeit var atrast arī arābu arhitektūras elementus, kas it kā pārvērš pili austrumu pasaku dekorācijā. 1889. gadā pili izpirka valsts. 1910. gadā to klasificēja kā valsts nozīmes pieminekli un ierīkoja šeit muzeju.

Istabas šeit izskatās tieši tāpat kā brīdī, kad aiz pēdējā karaļa aizvērās ieejas durvis, raksta "Novate.ru".

Trogira mainīs jūsu priekšstatu par to, kādai patiesībā jāizskatās senai pilsētai pie Vidusjūras. Horvātijā un Itālijā teju katra piejūras pilsēta automātiski piedēvē sev "senu vecpilsētu", bet tieši Trogirā ir lielākais daudzums unikālu vēsturisku ēku – piļu, torņu, senatnīgu ēku un tempļu. Tā ir pilsēta – muzejs.

Īpaši jāuzsver katedrāle un zvanu tornis, pilsētas viduslaiku mūris ar vārtiem un 15. gadsimta cietoksnis. Te ir tik daudz dažādu laikmetu un stilu baznīcu, ka pētījumu objektu pietiek ilgam laikam. Pilsēta atrodas UNESCO aizsardzībā.

Halštate – dēvēta par sāls un kultūras pilsētu. To ietver kalni un gleznains ezers. Nu jau gadsimtiem ilgi cilvēki iztiku te pelnījuši ar sāls ieguvi. Tomēr pēdējā laikā arvien nopietnāku pozīciju ieņem tūrisma nozare. Viesus te piesaista dažādas vērtības – kādu vistīrākais gaiss un pastorālās ainavas, bet citus – senie cilvēku kauli, kas plašākai publikai apskatāmi vietējā kapelā.

Tomēr daudzi no šiem kauliem nav nemaz tik veci – "kolekcija" tiek regulāri atjaunināta - reizi 10 gados. Mirušo atliekas tiek rūpīgi atzīmētas, tā ka ģimene un draugi var viegli atrast tos, kurus vēl nesen pazina reālajā dzīvē... Šokējoši? Bet ko darīt – ciematā ir akūts zemes trūkums, tāpēc vietējā kapsētā aizgājēji "uzturas" vien 10 gadus, lai pēc tam atdotu vietu "jaunpienācējiem".

Pilsētu, kurā mīt tikai aptuveni 50 000 iedzīvotāju, nereti dēvē par Francijas Venēciju – tās kanālu pārpilnības dēļ. Pilsētas centrālais apskates objekts ir Ansī pils, kas atrodas kalnā pašā Ansī centrā. Uzmanību ir pelnījusi arī Sv. Pētera baznīca un Salu pils, kas atrodas pie pilsētas lielākā kanāla. Tajā šobrīd atrodas Pilsētas muzejs.

Ja vārds Ansī jums šķiet kaut kur jau iepriekš dzirdēts, tad tas varētu būt tāpēc, ka Ansī pretendēja būt 2018. gada ziemas olimpisko spēļu norises vieta, taču zaudēja Dienvidkorejas pilsētai Phjončhanai.

Par citām pastkartēm līdzīgām pilsētiņām Francijā lasiet šeit.

Ja jums patīk neskarta daba, viduslaiku mazpilsētas šarms, kā arī piedalīšanās kultūras pasākumos, iespējams, nemaz nevajag braukt tālu. Tikai līdz Kuldīgai, kas daudzos ceļvežos atzīta par vienu no skaistākajām Eiropas pilsētiņām ar ļoti īpašu atmosfēru un šarmu. Kuldīga vienmēr saistījusi cilvēku prātus un uzmanību kā skaista jaunava, saka tās iedzīvotāji. Savukārt gleznotāji to salīdzina ar brīnišķīgu un iekārojamu gleznu. Tā ir gan slavenā hercoga Jēkaba dzimtene, gan vieta, kur ir platākais Eiropas ūdenskritums, garākās Latvijas alas un vecpilsēta, kas uzņemta vairāk nekā 30 filmās.

Kuldīgas pilskalns bija lielākais kuršu zemes Bandavas centrs, kuru apmeklēja Skandināvijas vikingi. Par to savās sāgās ap 925. gadu vēstīja slavenais vikings Egils Skalagrimsons.

Kuldīgā salīdzinoši nesen atjaunots gan vecais rātsnams, kura pagrabos reiz atradies pirmais pilsētas cietums, gan uzstādīts piemineklis slavenajam kuldīdzniekam, aktierim Ēvaldam Valteram. Tāpat tapuši citi objekti.

Par to, ko apskatīt lepnajā Kuldīgā, lasiet šeit.

Francijas ziemeļos, Normandijā, atrodas kāda īpaša vieta – Monsenmišelas sala, kuru, burtiski tulkojot no franču valodas, dēvē arī par Svētā Miķeļa kalnu (Le Mont-Saint-Michel). Salu ieskauj viduslaiku mūra siena un torņi, tās centrā slejas klosteris, ap kuru ganās tūkstošiem aitu. Ik gadu šurp dodas vairāki miljoni tūristu – UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Monsenmišela ir viens no populārākajiem apskates objektiem Francijā, kur gadsimtiem senās tradīcijas un to laiku sadzīve saglabājusies vēl mūsdienās.

Nelielo, bet apbrīnojami skaisto salu no sauszemes šķir vien 600 metru ūdens, kas bēguma laikā pazūd gandrīz pavisam. Salas ēkas izkārtotas atbilstoši feodālisma laika apbūves principiem: Dievs pāri visam, tādēļ augstākajā punktā atrodas benediktīniešu abatija un klostera ēkas, nedaudz zemāk – aizsargmūri, tad – noliktavas un dzīvojamās ēkas, bet viszemāk, ārpus mūriem – zemnieku un zvejnieku būdiņas.

Savulaik šī vieta bijusi kalns jūras krastā, bet laika gaitā, ceļoties ūdens līmenim, erozija krasta ainavu pārveidojusi, un nu Svētā Miķeļa kalns ir sala. Monsenmišelas augstākais punkts ir 92 metri virs jūras līmeņa, bet salas kopējais apkārtmērs ir 960 metri. Tiesa, šie rādītāji ir mainīgi, jo Monsenmišelā novērojamas Eiropā lielākās plūdmaiņas un ūdens līmeņa svārstības var sasniegt pat 14 metrus, liecina Monsenmišelas tūrisma centra apkopotā informācija.

Gearananas (Gearrannan) Melno māju ciems (Blackhouse Village) atrodas uz gleznainās Luisa (Lewis) salas, Skotijas ziemeļos. Tas ir pavisam mazs ciemats, kura galvenais apskates objekts ir deviņas atjaunotas, tradicionālā stilā no akmeņiem celtas kotedžas. Tās domātas tūristu izmitināšanai, un ceļotāji var tajās apmesties, iepriekš mājiņas rezervējot. Vien jāņem vērā, ka nekādas izcilās ērtības nevajadzētu gaidīt.

Šurp dodas tieši autentiskās vides, kā arī neizpostītās dabas dēļ. Ciemu uzskata par vienu no skaistākajām un vislabāk saglabātajām vēsturiskajām apmetnēm Britu salās. Jāsaka, ka visa apkaime ir gluži kā brīvdabas muzejs, uz kuru var braukt visu gadu, un vienmēr būs interesanti, jo ainava vienmēr mainās un spēj pārsteigt, kā arī piedāvāt dažādas aktivitātes. Šis ir Atlantijas okeāna krasts – kā radīts pastaigām, pārgājieniem, riteņbraukšanai, makšķerēšanai, sērfošanai un vienkārši atpūtai. Pavisam netālu ir arī slavenais Kalanišas akmens aplis, ko noteikti vērts apskatīt.

"Blackstone" jeb melno akmeņu mājas ir īpašs celtniecības veids, kas raksturīgs tieši šim apvidum un piemērots tieši šī reģiona klimatam – dubultas cementa un akmens sienas, salmu jumts un citas detaļas, kas ēkās ļauj dzīvot visai patīkamos apstākļos. Turklāt visi materiāli ir turpat atrodami un dabai draudzīgi.

Šīs bijušas pēdējās melnās mājas Skotijas Rietumu salās, kas apdzīvotas līdz pat 1974. gadam.

Ciemā ir arī kafejnīca, kur pasniedz mājās gatavotus ēdienus, suvenīru veikals un muzejs, kas atklāts 1955. gadā.

Kortona (Cortona) ir skaista pilsētiņa Toskānas austrumos, kuru ieskauj trīs tūkstošus gadus vecas, etrusku celtas mūra sienas, kas aiz sevis slēpj gadsimtiem senas arhitektūras kārtas. Viens no iemesliem, kāpēc apskatīt nelielo pilsētiņu – tajā ir villa, kurā filmēta jau pieminētā "Zem Toskānas Saules" ar Diānu Leinu galvenajā lomā. Turklāt te ik uz stūra ir ainavas, kā no pastkartēm vai bilžu grāmatām.

Pastaiga pa pašu pilsētu neizmaksās neko, un tās laikā noteikti jāpiestāj kādā no daudzajām, skaistajām viduslaiku baznīcām un katedrālēm.

Vairāk par Toskānas apskates objektiem lasiet šeit.