Idejas brīvdienām: 7 brīvdabas muzeji Latvijā  (1)

Juglas ezera krastā, tikai pusstundas brauciena attālumā no Rīgas centra, atrodas viens no vecākajiem un lielākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā un, ja tā var teikt, galvenais brīvdabas muzejs Latvijā, kas šogad svinēja 92. dzimšanas dienu. Tajā iespējams apskatīt tiešām autentiskas celtnes jau sākot no 17. gadsimta. Tas padara muzeju unikālu, jo daudz kur citur šādas vēstures atceres vietas veidotas pēc Otrā pasaules kara, kurā ēkas cietušas.

Lēmumu, ka jāveido Brīvdabas muzejs, Pieminekļu valde pieņēma 1924. gada 2. februārī, kas tiek uzskatīts par muzeja dibināšanas datumu. Zemes ierīcības komisija no Valsts zemes fonda muzeja vajadzībām piešķīra zemi Juglas ezera kāpās, Berģos, daļēji iekļaujot arī bijušās Bonaventūras muižas īpašumus. Šīs teritorijas labiekārtošana ievilkusies visai ilgi, un tikai 1928. gadā tur nogādāta pirmā celtne – Rizgu rija no Vestienas pagasta.

Mūsdienās muzeja teritorija ir vairāk nekā 87 hektārus liela. To Juglas ezera krastā ieskauj priežu mežs. Šajā laikā uz muzeju pārvestas, uzstādītas un iekārtotas 118 senas celtnes no visiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem. Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā apskatāmas celtnes, kuru vecums datējams no 17. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 30. gadu otrajai pusei.

Muzejā izveidotas latviešu zemnieku, amatnieku un zvejnieku sētas. Visās apskatāmi autentiski sadzīves un darba priekšmeti, interjera iekārtojums, kas raksturo attiecīgo laika posmu, novadu un mājas saimnieku nodarbošanos.

Nozīmīga ir arī vecā Usmas baznīca ar unikālajiem griestu zīmējumiem.

Tāpat, pierādījums tam, ka vēsture ir nepieciešama, ir tas, ka Brīvdabas muzeju gadā apmeklē vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku no visas pasaules. Ļoti iecienīti un apmeklēti ir arī muzeja rīkotie gadskārtu svētki un gadatirgi.

Mūsdienīgs veids, kā apskatīt Brīvdabas muzeju, ir arī, izmantojot mobilo aplikāciju.

Atceries! Muzeja teritorijā aizliegts kurināt uguni, smēķēt, ievest suņus, braukt ar velosipēdu.

Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam ir arī lauku ekspozīcija Vecpiebalgas novadā "Vēveros", kas izveidota 20. gadsimta 80. gados. Piebalgas Vēveriem ir vismaz 400 gadu sena vēsture. Pirmoreiz Vēveri minēti 1601. gada zviedru revidentu dokumentos kā viena saimniecība. 18. gadsimta beigās iezīmēti kartē. Vēveru kontaktinformācija: 29364806. Vairāk par "Vēveriem" un citiem Piebalgas apskates objektiem, lasiet šeit.

Otra interesanta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija atrodas Rucavas novada Papes Ķoņu ciemā zvejnieku – zemnieku sētā "Vītolnieki".

1. maijs – 30. septembris pulksten 10.00 – 20.00 (no 17.00 eksponātēkas slēgtas, muzeja dabas parka teritorija atvērta pastaigām)

Vairāk informācijas: Brivdabasmuzejs.lv

Arī Muzeju naktī, 21. maijā, no pulksten 19 līdz 23 Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs atvērs vārtus visiem senatnes un romantikas cienītājiem. Ieeja uz pasākumu notiks tikai pa Ezera vārtiem – Brīvības gatvē 440. Ziedošais ceļš apmeklētājus vilināšot doties uz Kurzemes zvejniekciema pļavu, kur, Juglas ezera krastā, dižojas vairākas 19. gadsimta zvejnieku sētas un ēkas ar kurzemniekiem tik raksturīgām koši krāsotām, dekorētām un apkaltām durvīm, stāsta muzeja pārstāve Inga Siliņa.

Brīvdabas programmā iekļautas dažādas atrakcijas un radošās darbnīcas. Muzeja apmeklētājiem tiks nodrošinātas interaktīvas durvju parādes ekskursijas, demonstrēti muzeja arhīva videomateriāli, kā arī īpaši Muzeju nakts tēmai veltīta, mini izstāde "Seno durvju apkalumi".

Radošo darbnīcu ietvaros varēs izmēģināt savas prasmes kalēja un podnieka amatos. Būs dancotāju un dziedātāju koncerts Juglas ezera krastā, vizināšanās zirga mugurā un silta ugunskura zupa vēderā. Turpat pļavā – dabas durvju un alu meklēšana, spēles un atrakcijas ar seniem zvejnieka amata rīkiem un durvju piederumiem.

Muzeju nakts norisināsies arī Brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā "Vēveri" Vecpiebalgā. Muzeju naktij ir sarūpējusi īpašu programmu. Visā Piebalgā un pašos Vēveros rīta pusē un pa dienu notiks Tūrisma orientēšanas sacensības. Vakarpusē "Vēveros" būs radošās darbnīcas – aušanas, meldru pīšanas un tradicionālo rotājumu izgatavošana. Godā tikšot celtas maizes cepšanas tradīcijas.

Brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā Papes ciema "Vītolniekos " Rucavas novadā notiks vakarēšana zvejnieku gaumē. Pasākuma moto "Caur verandas durvīm uz Kurzemes zvejnieka istabu" – visa pasākuma laikā zāļu tējas, vakarēšana zvejnieka gaumē un Folkloras kopas priekšnesumi pie iekurinātas krāsniņas.

Arī pēc teritorijas otrā lielākajā Latvijas pilsētā Jūrmalā ir savs brīvdabas muzejs, kurā apmeklētāji ikdienā var iepazīties ar jūrmalnieku senākās pamatnodarbes – zvejniecības vēsturi. Dzīve pie Jūras un Lielupes jau gadsimtiem noteikusi, ka cilvēki šajā vietā dzīvo saskaņā ar ūdeņiem, godā tos un smeļas tajos iztiku.

Muzejā apskatāmas 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma zvejniekciemiem raksturīgas ēkas – dzīvojamā māja, klēts ar ratnīcu, tīklu būda, pirts un citas. Ēkas uz muzeju ir atvestas no dažādiem Jūrmalas un Kurzemes zvejnieku ciemiem, teikts mājaslapā "Jūrmala.lv". Muzejā var apskatīt arī enkuru un zvejas laivu kolekciju, bet virvju vīšanas darbnīcā – bagātīgāko virvju vīšanas rīku un materiālu kolekciju Latvijā.

Interesanti, ka visu vasaru, katru ceturtdienu muzejā ikvienam interesentam ir iespēja iepazīties ar zivju kūpināšanas amata prasmēm un piedalīties kūpināšanas un zivju baudīšanas procesā.

Tāpat jāpiebilst, ka ieeja visos Jūrmalas pašvaldības muzejos ir bez maksas.

Turpat priežu mežā izveidota arī brīnišķīga pastaigu taka pa 'Ragakāpas" dabas parku. Vairāk lasiet šeit.

Adrese : Brīvdabas muzejs, Tīklu ielā 1a, Jūrmala

www.jurmala.lv

Šogad Muzeju nakts pasākumā Jūrmalas brīvdabas muzejā "... jūra pati durvis vēra..." varēs iepazīt jūru no dažādiem skatu punktiem un, iespējams, atklāt ko jaunu par to.

Programmā no pulksten 19 līdz 22:

Muzejs dibināts 1954. gadā. Toreiz tas saucies par Jūras zvejniecības brīvdabas muzeju, bet apmeklētājiem to atvēra 1962. gada 3. jūnijā. Muzeja idejas autors un pirmais direktors Andrejs Šulcs muzejā savācis gan zvejnieku laivas, dzīvojamās un saimniecības ēkas, gan arī izvietojis šaursliežu dzelzceļa vilcienu.

Pašlaik muzeja krājumu veido vairāk nekā 24 000 priekšmetu, kas izvietoti iekštelpu un brīvdabas ekspozīcijā, teikts "Visitventspils.lv". Savukārt iekštelpu ekspozīcijā muzeja apmeklētāji var iepazīties ar zvejniecības attīstības galvenajiem posmiem, kā tika zvejotas dažādas zivis, kā būvētas laivas.

Piejūras brīvdabas muzejs ir vienīgais muzejs Latvijā, kur var izbraukt ar mazbānīti. Vilcieniņš gluži kā no pasaku grāmatas liks iemirdzēties ikviena maza zēna acīm, un meitenēm jau arī patiks izbrauciens ar kūpošo tvaika lokomotīvīti. Pirmā pasaules kara laikā šādu satiksmes līdzekli ierīkoja vācu karaspēks, un dzelzceļa līnija savienoja Ventspili ar jūrmalas zvejniekciemiem. Kopš 1964. gada viena no nelielā skaitā Vācijā ražotajām lokomotīvēm ir muzeja īpašums un priecē apmeklētājus. Ventspils Mazbānītis kursēs līdz 31. oktobrim no trešdienas līdz svētdienai. (Vairāk informācijas: www.mazbanitis.ventspils.lv).

Adrese: Riņķa 2, Ventspils

Briežuciems ir vieta, kur tiek kopti un godāti senie amati. Viesojoties šeit, ikvienam ir iespēja gan iemēģināt savu roku kādā no amata prasmēm (maizes cepšanā, alus brūvēšanā, siera siešanā, pirtsslotu gatavošanā u.c.), gan nodegustēt pašceptu maizi, īstu pašu brūvētu mājas alu, zāļu tējas. Šeit apmeklētājus priecē jauniešu folkloras kopa "Soldanī" un Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis ar latgaliešu dziesmām, dejām un rotaļām.

Viens no Latgales tematiskajiem ciemiem atrodas Bērzpilī, kas ir vieta, kur atrodas Ičas apmetnes (sena dzīvesvieta Ičas upes krastos, apdzīvota neolīta un bronzas laikmetos). Mūsdienās Bērzpils iedzīvotāji piedāvā ceļojumu caur šodienu uz pagātni, iepazīstot vietējos amatu pratējus, māksliniekus un izzinot Ičas apmetnes vēsturi.

Vairāk informācijas par iespējām apgūt senos amatus un apskatīt ciemu atradīsiet šeit.

Atrašanās vieta: Balvu novads, Briežuciema pagasts

Arī Āraišu ezerpils, ko 9. – 10. gadsimtā apdzīvojuši mūsu senči, ir vieta, ko daudzi jau skolas gados ekskursijās apskatījuši. Tomēr šajā vietā notikuši daudzi atjaunošanas darbi un vērts to apmeklēt atkal.

Ezerpili cēluši senie latgaļi, kad tie ir ienākuši šajā teritorijā. Viņi nodarbojušies ar zemkopību, lopkopību, meža dravniecību un tirdzniecību, teikts Ezerpils mājaslapā. Izrakumos atraso rotaslietu un ieroču vidū konstatēti arī atsevišķi zemgaļu un skandināvu cilmes priekšmeti, kas liecina par kontaktiem ar kaimiņu kopienām un tautām.

Šī vieta ir unikāla visā ziemeļaustrumu Eiropā. Jau padomju gados pils atjaunota un atvērta apmeklētājiem, tomēr arī pašlaik turpinās rekonstrukcijas darbi. Tos organizē sabiedriskā organizācija Āraišu ezerpils fonds. Darbos izmanto seno darbarīku (dzelzs šaurasmens cirvis, kalts, slīmests, koka ķīļi un c.) kopijas. Vienā no rekonstruētajām ēkām iekārtota 9.gadsimta rotkaļa darbnīcas iekštelpu ekspozīcija.

Jāsaka, ka šajā vietā vēsture nav iekonservēta, bet to var izbaudīt ikviens. Tur darbojas cilvēki, kas stāsta un rāda seno cilvēku dzīves mākslu. Arī apmeklētāji var iesaistīties muzeja veidotās programmās un izbaudīt visu "uz savas ādas". Āraišu muzejparkā apskatāmas akmens un bronzas laikmeta mājokļu reprodukcijas.

Adrese: Āraišu ezerpils, Āraiši, Drabešu pagasts

Vairāk informācijas: Araisuezerpils.wordpress.com

Programma:

Vel Āraišos muzeju naktī varat viesoties:

Šis ir viens no jaunākajiem brīvdabas muzejiem Latvijā. Daugavpils novadā dabas parkā Daugavas loki pērn tika atklāta Naujenes novadpētniecības muzeja renovētā ekspozīcija "Slutišķu vecticībnieku lauku sēta".

Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne stāsta: "Slutišķu vecticībnieku lauku sēta ir vienīgais šāda veida muzeja objekts Latvijā, kas atrodas autentiskā apdzīvotā sādžā, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikāliem Latgales vecticībnieku garīgās un sadzīves kultūras materiāliem. Ekspozīcijas ēkas ir tautas būvniecības paraugi ar daudzām dekoratīvām koka detaļām, logu apmaļu un slēģu rotājumiem, ārdurvju vērtņu veidojumiem. Vairākas Slutišķu sētas būves, ēku koka detaļas bija nolietojušās un pat zudušas, tāpēc projekta ietvaros vispirms tika organizēts iepirkums par tehniskā projekta izstrādi un objekta vēsturisko izpēti."

Zudušās saimniecības ēkas tika atjaunotas, vadoties pēc fotogrāfijām un citiem vēstures avotiem, saglabājušās kūts akmens sienas un grīda tika restaurētas. Dzīvojamajā mājā, kas bijusi vislabāk saglabājusies, tika veikti nozīmīgi būvniecības un restaurācijas darbi – jumta seguma, logu, grīdu, guļbūves vainagu nomaiņa, durvju, logu apmaļu, mājas dekoratīvo elementu atjaunošana, pagraba remonts. Labiekārtošanas projektā atjaunots vēsturiskais slēgtais pagalms ar koka žogu un vārtiem. Pagalmā izrakta aka ar svērteni. Būvniecības darbi veikti, pielietojot tautas celtniecības prasmes un tradicionālos materiālus. Siltumizolācijai tika izmantotas sūnas, savukārt mitruma izolācijai – bērza tāss.
Adrese: Slutiški, Naujenes pagasts, Daugavpils novads