Testējam Latvijas upes: straujā Brasla  (4)

Ja laivojumu sāk no Rozulas, Plāča vai Straupes, jārēķinās ar koku sanesumiem, kuriem laiva ir jāvelk, jāstumj vai jāslidina pāri – tehnika katrā vietā cita, un tas ir labs veids komandas darbam. Brasla šeit līkumo caur baltalkšņu audzēm un tikai retumis līdz pašam krastam pienāk skujkoku mežs.

"No koku sagāzumiem brīvs posms ir, sākot no tilta, kur upi šķērso ceļš uz Lēdurgu. Pie tilta gan saveidojies milzu sastrēgums, tilta balstiem aizturot visu, kas kādreiz ir iekritis, audzis vai piederējis upei," stāsta Aiga.

Bet tālāk jau varot droši un mierīgi slīdēt ar laivu pa ūdeni tieši tā, kā tas paredzēts. Ik pa laikam vien piedzīvojot jautrākus brīžus upes pārsteigumos – nelielās krācēs vai vērojot apburošos skatus ar rudajiem iežu atsegumiem. Īpaši daudz šo upes dāvanu būs pēdējos deviņos upes kilometros no hidroelektro stacijas līdz pat ietekai cēlajā Gaujā. "Pēc tilta upe ir brīva no šķēršļiem, bet tas nebūt nenozīmē pilnīgu atpūtu – Brasla ir pastrauja, krācītes seko krācītēm, un lai arī sekls, un vietām pat var sanākt, ka uzsēžaties uz sēkļa – un jākāpj no laivas ārā, lai pavilktu to līdz atkal dziļākam ūdenim. Arī seklās vietās, neveikli sagriežot laivu, vai uzsēžoties uz kāda prāvāka akmens, laivu piesmelt var vienā rāvienā. Padoms – jautājiet pamatiemaņas un instrukciju drošā un pareizā braukšanā – laivu nomu uzņēmumam," iesaka Aiga.

Interesanti, ka šogad Brasla ir izveidojusi divas ietekas Gaujā, pārraujot šauro joslu vietā, kur tā sāk plūst paralēli Gaujai, un radot savdabīgu salu starp Gauju un Braslu.