Ar zemenēm katram no mums ir savas bērnības atmiņas. Ēstas uz nebēdu, lasītas omes dārzā tā, ka pat ēst vairs negribas, mēģināts pašiem audzēt, bet apjausts, ka tos dažus kilogramus pa vasaru izdevīgāk nopirkt. Starp pašu pieredzi un sentimentālajām atmiņām nepamanītas nepaliek zemnieku saimniecības, kur pirmā zemeņu raža katru gadu tiek gaidīta tik nepacietīgi, kā Jaungada nakts.
Vienmēr ar lielu interesi esmu vēlējusies uzzināt, kā ir audzēt zemenes vairāku hektāru platībā. Kā tagad atceros, ka mudināju omi audzēt tādu zemeņu dārzu kā Pūrē, ko, saprotams, ome negribēja īstenot. Ar šīsdienas prātu apzinos un saprotu kāpēc, tomēr patiesi priecājos par tiem uzcītīgajiem, kas sapni piepildījuši un piedāvā zemeņu izslāpušajiem gardas, tepat mūsu zemītē audzētās sārtvaidzītes, tāpēc uzrunāju vietējo uzņēmumu ''Lubeco'', kas atrodas Talsu novadā, Lubezerē, netālu no Valdemārpils.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
