Netici pasakām! Slaveni apskates objekti, kuru vēsture ir izdomāta vai sagrozīta  (3)

Lūk, vairāki šādi objekti tepat Eiropā un arī tālākās vietās, kas radīti, piemēram, filmēšanas vajadzībām, lai uzburtu it kā vēsturisku ainavu, vai vienkārši piesaistītu tūristus. Sākot ar kontrolpunktu Čārlijs (Checkpoint Charlie) un beidzot ar Džuljetas balkoniņu Veronā – tas viss ir izdomāts, viltots vai kopēts, bet daudzi turp dodas kā uz patiesiem vēstures objektiem.

Restorāns "Piz Gloria" atrodas kalna spicē Bernes Alpos. Slepenā aģenta Džeimsa Bonda fani šo vietu, iespējams, atceras no 1969. gada filmas par aģentu 007 "Viņas augstības slepenajā dienestā" (On Her Majesty's Secret Service), kuras režisors bija Pīters Hants, bet superaģenta lomā iejutās Džordžs Leizenbijs. Restorāns kalnos pilnībā tika izveidots tikai filmas vajadzībām. Iepriekš šajā vietā nekā nebija, raksta "The Daily Mail". Tomēr tas tika pilnībā uzcelts kā īsts restorāns.

Vēlāk tas saglabāja nosaukumu "Piz Gloria", un apmeklētāji tur tagad var iejusties Bonda pasaulē.

No restorāna paveras iespaidīgs skats uz kalniem, bet tajā var nokļūt ar funikulieri. Šveicē pat tiek piedāvātas ekskursijas pa Bonda filmēšanas takām, kur iekļauts arī šis restorāns.

Šangrila ir tibetiešu apdzīvota pilsētiņa, ko ķīnieši sasaistījuši ar noslēpumainās Paradīzes zemes leģendu. Tās galvenais lepnums ir "Ganden Sumtseling" – viens no nozīmīgākajiem tibetiešu klosteriem ārpus mūsdienu Tibetas teritorijas, kas tiek dēvēts par Mazo Potalu līdzības ar Dalailamas pili Lhasā dēļ.

Jāsaka, ka Šangrila ir izgudrota, mistiska paradīze, kas aprakstīta Džeimsa Hiltona romānā "Zaudētais horizonts" (Lost Horizon). Tajā šī vieta attēlota kā harmonijā dzīvojošu, garīdznieku vadītu cilvēku apmetne, kas atrodas kalnu ieskautā un grūti sasniedzamā vietā. Uz Šangrilas titulu gan bijuši vairāki pretendenti, tomēr Žongdianas pilsēta 2001. gadā oficiāli mainījusi nosaukumu un tagad to kartē var atrast kā Šangrilu (Shangri La), raksta "China.org.cn". Kopš tā laika šeit strauji pieaudzis tūristu skaits.

Lai arī šī vieta nav īsta un vēsturiski autentiska, ja runājam par paradīzi un izdomāto valstību, tā tomēr ir satriecoši skaista un no tās paveras skati, kas liek aizrauties elpai. To ieskauj zaļi meži, sniegoti kalni un tur tiešām ir arī vairāki tibetiešu tempļi.

Lai viss būtu skaidrs no paša sākuma – īstajai Kvai upei nav tiltu. Arī tas ir kinematogrāfa radīts produkts. "Tilts pār Kvai upi" ir 1957. gada britu Otrā pasaules kara drāma, kuras režisors ir Deivids Līns. Filma ir par britu karagūstekņiem, kam japāņu okupētajā Birmā armijas virsnieka Saito vadībā ir jāceļ dzelzceļa tilts pār Kvai upi. Būvdarbos iet bojā tūkstošiem karagūstekņi. Lai tas izskatītos ticami, filmas vajadzībām daļa Maeklaungas (Mae Khlaung) upes pārdēvēta par Kvai, un tai pāri Kvai tilts ved joprojām. Upi arī oficiāli pārdēvēja par Kvai īsi pēc filmas iznākšanas uz ekrāniem, raksta "The Daily Mail".

Lai arī filma bija fantāzija par Otrā pasaules kara notikumiem, tās pamatā ir patiesi notikumi par tiltu, ko kara laikā būvēja pār Markhlaugas upi.

Izpostīto Berlīni pēc Otrā pasaules kara Sabiedrotie un PSRS sadalīja ietekmes zonās, un vēlāk starp Austrumberlīni un Rietumberlīni tika uzcelts mūris, kas pastāvēja līdz pat 1989. gadam. Uz robežas starp zonām tiešām bija kontrolpunkti, bet īstais kontrolpunkts, ko dēvēja par Čārliju (Checkpoint Charlie), tika likvidēts 1990. gadā līdz ar Vācijas apvienošanu. Kopš tā laika, tur ierīkots muzejs un robežsardze tiek inscenēta tikai tūristu izklaidei.

Kontrolpunkts Čārlijs tiešām bija robežkontroles punkts starp Austrum un Rietumvāciju Aukstā kara laikā. Tā bija vienīgā vieta, kur ASV un PSRS karavīri stāvēja plecu pie pleca. Pašreiz Berlīnē redzamais kontrolpunkts ticis vairākkārt atjaunots un tā ir tikai attāla īstā punkta kopija. Lai radītu vēstures ilūziju, šeit ik dienu dežūrē neīsti kareivji neesošās PSRS un ASV formās, kas labprāt fotografējas kopā ar tūristiem.

Adrese: Friedrichstraße 43-45, 10117 Berlīne, Vācija

Šeit ir vēl viens elementārs iztēles auglis, kas tiek uztverts kā patiesība. Daudzi uzskata, ka šajā ēkā Londonā tiešām dzīvojis izcilais detektīvs Šerloks Holms. Protams, viņš ir tikai Artura Konana Doila iztēles auglis un dzīvojis šajā ēkā nav ne dienu, turklāt interesants ir fakts, ka mājai, pie kuras ir plāksnīte "221b Baker Street", patiesībā ir 239. numurs. Ja vēl fikcijas šķiet par maz, jāpiebilst, ka tad, kad Doils uzrakstīja savu slaveno romānu, šāda adrese Londonā vispār neeksistēja, raksta "The Daily Mail". Tolaik Beikerstrītā bija māju numuri tikai līdz 100.

Protams, tas viss nekādi neattur fanus un tūristus braukt un meklēt šo māju, lai pie tās nofotografētos. Tagad šajā namā iekārtots Holmsa muzejs. Par to vairāk lasiet šeit.

Ko vēl apskatīt Londonā, lasiet šeit.

Branas pils Rumānijā gadiem tiek asociēta ar grāfu Drakulu, kas patiesībā ir tikai romāna varonis. Pils gadsimtiem piederējusi Hābsburgu dinastijai, un tagad tās īpašnieks ir dzimtas pēctecis Dominiks fon Hābsburgs.

Pils tiešām izmantota kā prototips slavenajā grāmatā. Bet paša grāfa tēlu radīt Bremu Stokeru iedvesmojis pils senais kungs Vlads III Tepešs, kurš, savukārt slavu ieguvis ar savu cietsirdību. Viņš dēvēts arī par "Vladu Uzdūrēju", jo viņš bija paradis caur uzbrucēju pulku jāt ar pīķiem rokās, raksta "The Daily Mail". Tomēr palamu "Uzdūrējs" viņš izpelnījies tādēļ, ka viņa iecienītākais sodīšanas veids bijis cilvēkus "sēdināt uz mietiem". Tieši šis sadistiskais valdnieks tiek uzskatīts par romāna "Drakula" prototipu. Turklāt viņa aristokrātiskās dzimtas vārds tiešām ir Drakulas - arī viņa tēvu sauca Vlads II Drakula, teikts "Britannica.com". Vlads gan parasti dzīvojas Poenari pilī, kas atradusies netālu, bet tagad no tās palikušas vien drupas. Interesanti, ka īrs Stokers pats nekad nav bijis Rumānijā, bet izlasījis pils aprakstu grāmatā, un tas iedvesmojis viņu uzrakstīt romānu par vampīru.

Protams, vampīrs ir tikai izdomāts tēls, bet ekskursija pa pili tik un tā ir visai baisa un spocīga, īpaši gida pavadībā, jo tiek stāstīti baisi notikumi no īstā un nežēlīgā Vlada Uzdūrēja dzīves. Grāfa Drakulas pils ir viena no populārākajām tūristu vietām Rumānijā. Ik gadu to apmeklē vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku.

Pils cena netiek izpausta, taču plašāk izskanējušas ziņas, ka to bijis plānots pārdot valstij par 800 miljoniem ASV dolāru.

Daudzas ekranizācijas un teātra uzvedumus piedzīvojušais Šekspīra stāsts par Dieva lemtajiem mīlētājiem Romeo un Džuljetu faniem un mīlniekiem liek bariem vien plūst uz Veronu, kur it kā mitusi Džuljeta un kur ir viņas balkoniņš. Lai arī mīlētāju aina uz balkona ir viens no populārākajiem skatiem filmās un lugā, Šekspīra laikā šajā vietā balkona nav bijis un mīlaspāris arī eksistējis tikai Šekspīra iztēlē. Bet, kas ir vēl interesantāk, balkona aina nav daļa no slavenā dziesminieka sākotnējās lugas, jo Šekspīra laika lietainajā un aukstajā Anglijā tādu balkonu nemaz nav bijis, raksta "The Daily Mail", atsaucoties uz "The Atlantic".

Bet arī šie fakti nekavē tūristu pūļus doties uz nelielo pagalmiņu Veronā, kur atrodams Džuljetas nams ar balkoniņu un bronzas skulptūru, kā arī uz Romeo māju, kas atrodas nedaudz tālāk, vai apskatīt citas ar mīlētājiem un lugu saistītas vietas.

Kohema (Cochem) iekārtojusies Mozeles upes līkumā, abos tās krastos, kalnu ielokā. Runā, ka šī ir viena no romantiskākajām vietām Vācijā. Kohema ir silta un mājīga vieta, ar pārpildītām kafejnīciņām un lielu rosību, kas nav uzbāzīga. Šeit, atšķirībā no citām, diezgan klusajām vīna ielejas pilsētiņām, visu gadu valda dzīvība.

Pilsētiņu no kalna virsotnes pārrauga skaista pils. Ja esat šajā pilsētiņā, noteikti jāpiepūš vaigi un jāuzkāpj kalnā to apskatīt. Tomēr tā nav tik veca vai īsta, kā izskatās. Te gan kādreiz bijusi pils, bet to franči nopostīja 17. gadsimtā, bet 19. gadsimtā bagāts tirgotājs no Berlīnes bez aristokrātiskām saknēm pili sev uzcēlis no jauna. Vēlāk tā nonākusi pilsētas īpašumā.

Tūristus greznās iekštelpas apskatīt ielaiž tikai grupās gida pavadībā, bet no pils pagalma paveras brīnumains skats uz pilsētu un Mozeles līkločiem.

Pēc pils apmeklējuma noteikti jāuzbrauc ar funikulieri pretējā kalnā. Ja laiks ir labs un patīk aktīva atpūta, iespējams pa stāvām kalnu taciņām kājām doties lejup atpakaļ uz pilsētu, bet var arī nopirkt biļeti turp un atpakaļ.

Vairāk par Mozeles vīna ieleju lasiet šeit.