Par Indru Lielkāju un viņas aizraušanos ar Āfriku uzzināju Facebook domubiedru grupā, kur pulcējas aktīvi ceļotāji. Indra meklēja līdzbraucējus un atbalstītājus, kas brauktu viņai līdzi uz Etiopiju, kur pati nolēmusi piedalīties labdarības skrējienā. Ieraugot viņas mirdzošās acis un aizrautību, ar kādu viņa raksta par Āfriku, nolēmu, ka gribu šo cilvēku satikt. Domāts – darīts! Ātri vien norunājām tikšanos pusceļā starp Rīgu un Strenčiem, kur Indra strādā par pilsētas dārznieci, bet pašai ir savs daiļdārzs Gaujas krastā. "Uzdošu visiem darbus, un varam tikties. Neesmu liela runātāja, bet par Āfriku gan varu pļāpāt stundām!" pa telefonu saka Indra, vien brīdinot, ka pa ceļam nedzirdēs, ja zvanīšu – tā kā laiks ārā silts, viņa uz Rāmkalniem braukšot ar moci.
Tiešām, diena ir karsta un Indra – smalka, nedaudz iesirmiem matiem, pamanāmu tetovējumu un atturīgi smaidoša – stāvlaukumā ierūcina uz karmīnsarkana braucamā. Izrādās, ka arī visa viņas ģimene brauc ar motocikliem – gan vīrs Juris, gan abas meitas, un arī šis esot iecienīts ģimenes atpūtas veids, bet pa Āfriku gan vēl braukuši neesot.
Apmetamies otrajā stāvā ar skatu uz Gaujas līkumiem un kafijas tasi rokās.
Kā iemīlas Āfrikā?
Tas, ka Etiopija ir Indras sapņu zeme, top skaidrs jau pēc pirmajiem teikumiem. Viņa smejoties saka, ka grib tur pavadīt ziemas, arī dārzā centusies ieaudzēt kādus augus no turienes. Pirmo reizi Indra Āfrikā nonākusi gandrīz nejauši, 2008. gadā, kad piekritusi avantūrai. "Bija ziema, tā kā esmu dārznieks, tad šis laiks man ir brīvs. Kolēģe no Rīgas piedāvāja braukt uz Etiopiju – teicu: ok, braucam. Pat nezināju, kur īsti tas ir. Paļāvos un aizbraucām. Un uzreiz šī valsts iekrita sirdī. Kas reiz bijis Etiopijā, to nespēj neiemīlēt! Bijām 42 dienas. Toreiz apskatījām arī Džibutiju – aizbraucām ar stopiem un sabiedrisko transportu. Kad atgriezos mājās, pirmais mēnesis pagāja gandrīz asarās, kā gribējās uz turieni atpakaļ. Vīrs prasīja: "Kas tur ir? Es ar nākamreiz braukšu līdzi!"," smej Indra.
Tā nu astoņu gadu laikā viņa Etiopijā bijusi jau piecas reizes, un divas reizes līdzi bijis arī vīrs. Tāpat vienreiz ceļojumā piebiedrojusies arī viena no pieaugušajām meitām, bet mazmeita jau tagad dīcot, kad varēs ar omi ceļot uz Āfriku. Nākamā gada sākumā Indrai arī jau ieplānoti divi ceļojumi uz Etiopiju, no kuriem viena laikā Indra skries labdarības skrējienā Adisabebā. "Man šeit Latvijā negribas skriet Rīgas maratonā, nepatīk tie pūļi, bet tur ir citādi – esmu redzējusi to melno masu un gribu tur būt kaut vienu reizi," saka Indra.
Indra Lielkāja ir diplomēta daiļdārzniece, mācījusies Bulduru Dārzkopības tehnikumā, pēc tam iestājusies arī Fizkultūras institūtā, bet tad "sagribējās apprecēties un pieteicās bērni". Tā nu Indra savā firmā veidojusi brīnišķīgus dārzus citiem un arī pati iekopusi skaistu dārziņu, kas saņēmis ne mazumu atzinības, bet tad sagribējies vēl ko citu, un viņa tomēr pabeigusi studijas Sporta akadēmijā, iegūstot vieglatlētikas trenera diplomu. Smejos, ka tad jau nav brīnums, ka viņa gatavojas skriet Āfrikā. "Jā, varēšu turienes bērniem pamācīt skriešanu," atsmej Indra, bet piebilst, ka par treneri gan nestrādā un nesen atkal atgriezusies pie dārznieces aroda – tagad Strenčos, kur pārvākusies ar vīru, strādā pašvaldībā par ainavu arhitekti. Tā nu ziemas ir brīvas ceļošanai.
"Pati domāju maršrutus. Tur, otrā galā, man ir pazīstams cilvēks, kas vienmēr ir pretī ar mašīnu, palīdz ar saviem padomiem. Viņš kādreiz strādāja tūrfirmā un pirmajā reizē bija mums šoferis. Pēc tam viņš vienmēr mūs sagaida, ne par ko vairs nav jādomā – samainām naudiņu un aiziet. Parasti sameklēju internetā informāciju, kur gribu braukt, ko gribu redzēt, tad rakstu viņam, un viņš pasaka, cik dienas man tam vajadzēs. Tad vācu citus trakos un braucam."
Etiopijā pārsteidz citādais
Kā nostopēt kuģi Āfrikā
Eiropa vairs nevilina
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
