Par Indru Lielkāju un viņas aizraušanos ar Āfriku uzzināju Facebook domubiedru grupā, kur pulcējas aktīvi ceļotāji. Indra meklēja līdzbraucējus un atbalstītājus, kas brauktu viņai līdzi uz Etiopiju, kur pati nolēmusi piedalīties labdarības skrējienā. Ieraugot viņas mirdzošās acis un aizrautību, ar kādu viņa raksta par Āfriku, nolēmu, ka gribu šo cilvēku satikt. Domāts – darīts! Ātri vien norunājām tikšanos pusceļā starp Rīgu un Strenčiem, kur Indra strādā par pilsētas dārznieci, bet pašai ir savs daiļdārzs Gaujas krastā. "Uzdošu visiem darbus, un varam tikties. Neesmu liela runātāja, bet par Āfriku gan varu pļāpāt stundām!" pa telefonu saka Indra, vien brīdinot, ka pa ceļam nedzirdēs, ja zvanīšu – tā kā laiks ārā silts, viņa uz Rāmkalniem braukšot ar moci.
Tiešām, diena ir karsta un Indra – smalka, nedaudz iesirmiem matiem, pamanāmu tetovējumu un atturīgi smaidoša – stāvlaukumā ierūcina uz karmīnsarkana braucamā. Izrādās, ka arī visa viņas ģimene brauc ar motocikliem – gan vīrs Juris, gan abas meitas, un arī šis esot iecienīts ģimenes atpūtas veids, bet pa Āfriku gan vēl braukuši neesot.
Apmetamies otrajā stāvā ar skatu uz Gaujas līkumiem un kafijas tasi rokās.