Braucot pa Talsu šoseju, uzreiz aiz Klapkalnciema, jūras pusē ir pavisam neliela norāde uz Lāčupītes dabas taku, kam nezinātāji parasti lielā ātrumā patraucas garām, dodoties uz Enguri. Ja tomēr piestāsiet te, nenožēlosiet – gar nelielo, līkumaino upīti pirms vairāk nekā 55 gadiem izveidots interesants dabas parks, ko bez maksas var apskatīt ikviens. Latvijas valsts meži, kas apsaimnieko šo teritoriju, tur izveidojuši arī laipas, tiltiņu un informācijas stendu.
Lai atrastu dabas taku, pie norādes uz Talsu šosejas jādodas pa smilšaino ceļu jūras virzienā, bet, pārejot pāri tiltiņam, pie informācijas stenda pirms Latvijas valsts mežu koka plāksnes jānogriežas pa kreisi, nevis jādodas pa koka laipu uz jūru. Kādu gabaliņu, ejot gar upītes krastu, šķiet, ka nekā diža jau te nav, bet tad, paceļot skatu uz augšu, izrādās, ka upes ielokā izaugusi prāva valriekstu birzs, kur gar malām pavasarī dzelteniem ziediem zied bārbeles. Pirms vairāk nekā 55 gadiem, kad Lāčupes dendrāriju sāka veidot Igors Mednis, mežainajās jūrmalas kāpās pirmais iestādīts tieši riekstkoks.
Dodoties tālāk pa krasta kori, ik pa brīdim redzamas gan neparastu šķirņu egles, gan citi svešzemju augi, bet pēc pārsimts metriem skatam paveras īsta pasaku valstība – viss mežs ir pilns ar milzīgiem rododendriem, kas maijā un jūnija sākumā zied un reibinoši smaržo, bet starp tiem apskatāms dendroloģiskā parka autora Igora Medņa piemiņas akmens un nedaudz zemāk, pie Lāčupītes, arī romantiski namiņi un vēl citi brīnišķīgi augi.
Interesanti, ka dendrārijs sākotnēji veidots, lai novērotu svešzemju koku un krūmu sugu mijiedarbību ar vietējiem biotopiem. Pie Lāčupītes apskatāmas ap 60 skujkoku un 350 lapu koku sugas. Visskaistāk šeit izskatās maijā un jūnijā, kad zied rododendru stādījumi. Jāpiebilst, ka Igors Mednis bija būvinženieris, savam vaļaspriekam – dendrārijam veltīja atvaļinājumus un brīvdienas. Stādījumi sākti veidot 1959. gadā un to kopējā platība ir 7,2 hektāri, teikts "Turisms.tukums.lv". Mūsdienās tā apsaimniekošanā piedalās arī Igora Medņa meita Marija Blūma-Kauliņa.
"Lāčupītes dendrārijā aug, ražo sēklas un pašizsējas kokaugu sugas, kas daudzviet citur Latvijā aiziet bojā dažus gadus pēc iestādīšanas. Tieši fakts, ka Lāčupītes patvērumā var veiksmīgi augt citviet Latvijā grūti ieaudzējamas sugas, apliecina dendrārija izaugsmes visnotaļ vilinošās perspektīvas. Pateicoties daudzajām darbīgajām rokām un gudrajām galvām, veidojas arvien labāks skats uz rododendru un citu krūmu un koku grupām, atsevišķiem eksemplāriem. Izretinot uzstājīgākos augt gribētājus – Ķīnas citronliānas, kokžņaudzējus, pterokārijas –, atklājās Lāčupītes līkumainie krasti. Pēc atbrīvošanas no pterokāriju un kokžņaudzēju skavām, uzelpoja jauns tulpjukoks," teikts "Mammadaba.lv".
Atrašanās vieta: Starp Klapkalnciemu un Apšuciemu, Engures novads.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
