Teiksmainā Embūte: vieta, kur meklēt kokvardes, naktsvijoles un seno kuršu varenību  (1)

Tūristus Embūtē sagaida labi aprīkots informācijas centrs, stendi, senajiem kuršiem veltītas koktēlniecības skulptūras, dabas taku laipas, skatu laukums un tiltiņš, kas ļauj šeit labi orientēties un izbaudīt atpūtu. Embūtes tūrisma informācijas centrā vērts iegriezties un uzzināt par Induļa un Ārijas mīlas stāstu, kā arī par seno kuršu zemi Bandavu. Vecā pilsmuižas ēka, kurā atrodas informācijas centrs, kopā ar pilsdrupām līdzās esošajā kalnā un baznīcas drupām turpat netālu, rada mazliet smeldzīgu noskaņu, apjaušot, ka šos dižos notikumus cilvēku dzīvēs, esam nokavējuši vismaz par gadsimtu. Taču daba mūs gatava veldzēt joprojām.

Embūtes dabas parks atrodas Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraines vidusdaļā.
Nepilnu kilometru no dabas parka robežas atrodas arī Kurzemes augstākais paugurs, 190 metrus augstais Krievu (Krīvu) kalns. Paugurainais, gravām un lieliem laukakmeņiem bagātais reljefs veidojies leduslaikmeta beigās ledāja un tā kušanas ūdeņu pārvietošanās un erozijas ietekmē.

Dabas parkam cauri tek divas upes – Lanka un Kuiļupīte. Tajās no sāngravām ietek minerālvielām – gan dzelzi, gan kaļķi – bagāti avoti. Dažiem avotiem ir akmeņaina grunts. Dabas parka teritorijā ir četri mākslīgi veidoti dīķi, kas 19. – 20.gadsimtā izmantoti kā dzirnavu un zivju dīķi. Tajos, līdzās labi pazīstamajai vardei un krupim, atrodama arī aizsargājamā kokvarde. Vai zināji, ka kokvardi 20. gadsimta beigās reintroducēja no Rīgas Zooloģiskā dārzā izaudzētiem vardulēniem?

Lapukoku mežos viskrāšņāk ir pavasarī, kamēr kokiem nav saplaukušas lapas. Tad zied vizbuļi, cīrulīši, lakači. Vēlāk krēslainajā mežā atradīsiet kaņepenes, papardes, arī aizsargājamus augus, piemēram, mieturu mugureni un vakaros reibinoši smaržojošo naktsvijoli.

Parka klusie meži ir piemēroti dažādiem putniem, tostarp arī retajam un aizsargājamajam melnajam stārķim. Dažāda vecuma koki, kritalas un stāvkaltušie koki der baltmugurdzenim un vidējam dzenim. Meža pūce Embūtes mežos dzīvo cauru gadu. Dabas parkā ligzdo arī mazais ērglis un grieze, jo tiem nepieciešamas dabisku pļavu atklātās ainavas. Ūdeņi un slapjās pļavas patīk pelēkajai dzērvei.

Lankas upes ielejas palieņu pļavās līdzās pļavas lapsastei, parastajai ciņusmilgai, slaidajam grīslim var redzēt arī aizsargājamus augus no orhideju dzimtas, piemēram, plankumaino dzegužpirkstīti, stāvlapu dzegužpirkstīti un zaļziedu naktsvijoli.

Embūtes unikālā kultūrvēsturiskā ainava saglabājusies no 13. gadsimta – 19. gadsimtam. Embūtes pilskalns ir kuršu senās koka pils un tās nocietinājumu vieta, kuršu virsaiša Induļa valdījums.

Īpašu gaisotni šai vietai piešķir uz, iespējams, patiesiem notikumiem balstīta leģenda par kuršu virsaiša Induļa un vācu bruņinieka meitas Ārijas mīlestību, kas ņemta par pamatu izcilā latviešu dzejnieka un dramaturga Raiņa lugai “Indulis un Ārija”. Embūtes gravās, birzīs, pie dzidrajiem avotiem bijušas kuršu svētvietas un citas senlatviešu dzīvesveidam svarīgas vietas, par kuru nozīmi varam tikai minēt: Embūtes upurkalns, Joda klēpis, Joda ozols, Vilku lauks, Vilku grava, Taurētājkalns (saukts Pavārkalns), Vēreskalns. Arī netālu esošais Krievu jeb Krīvu kalns, kādreiz bijusi svētvieta.

Diemžēl Embūtes muiža nodegusi 20. gadsimta sākumā, bet baznīca sagrauta Otrā pasaules kara laikā. Tomēr pašlaik mierīgajā Embūtē rosīga sabiedriskā dzīve ar koncertiem un zaļumballēm še ritējusi vēl 20. gadsimta 80. gados. Bet tagad šī ir izcila vieta mierīgas atpūtas baudīšanai.

Embūte ir apdzīvota vieta Vaiņodes novada Embūtes pagastā, autoceļu P106 un P116 krustojumā, Lankas upes krastos. Ziemeļos no ciema atrodas senais kuršu Embūtes pilskalns. Tā no Rīgas atrodas 173 kilometru attālumā.

Savukārt ieejas vārtus dabas parka teritorijā atradīsiet viegli – tos iezīmē iespaidīgi un romantiski zobeni ar vairogiem ceļa abās pusēs, kas neviļus liek domāt par varenajiem kuršu valdniekiem un viņu ziedu laikiem Kursā senos un skaistos laikos.

Adrese: Vaiņodes novads, Embūtes pagasts, LV-3436

Ieeja bez maksas.

Embūtes tūrisma informācijas centra darba laiks no 1. aprīļa

Pirmdienas, otrdienas: slēgts
Trešdienas, ceturtdienas, piektdienas, sestdienas, svētdienas: 10.00 – 17.00

Ja vēlaties apmeklēt centru citā laikā, sazinieties ar centra darbiniecēm: Dina – 26632134, Ingūna – 25417962