Tūrisms - 367
"Mēs ejam pa pašu "āža muguru". Iespaidīgs skats," vezdama pa dabas taku Grebļa kalna korē, baudot skatu uz kalnu ieskaujošajiem ezeriem, radio raidījumā "Pa dobys stygom pi myusim Latgolā" stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā valsts vides inspektore Elīna Tripāne.

Dabas liegums "Grebļukalns" – īpaši aizsargājamas dabas teritorija kopš 1957. gada – meklējams pašā pierobežā, Zilupes novadā. Braucot no Pasienes uz Šķauni, to aiz Meikšāniem apzīmē ceļa norāde. Pats dabas liegumā esošais Grebļa kalns ir 5,4 kilometrus gara, līkumaina osu grēda Pintu ezera ziemeļaustrumu krastā, kas paceļas līdz 30 metriem pār apkārtnes mežiem un purviem. No austrumiem to apskalo Šešķu ezers. Kalna nogāzes te ir stāvas, un saules stari vasaras vidū apspīd tās gandrīz perpendikulāri. Bet paša kalna virsotne ir vien no piecus līdz septiņus metrus plata. Īpašais kalns veidojies pirms 14 miljoniem gadu, kūstošajiem ūdeņiem ledāja spraugā sanesot smilti un granti. Tagad tas ir dabas liegums ar īpatnēju mikroklimatu un augu valsti. Te atrodamas aizsargājamas augu sugas, to vidū - smiltāju esparsete, Ruiša pūķgalve, asinssārtā gandrene, meža silpurene. "Viena no retām sugām ir arī mazā najāda. Tas ir tāds peldošs augs ezerā, kas ir konstatēts tikai 10 Latvijas ezeros," atklāj Tripāne, norādīdama, ka dabas liegums bagāts arī ar tauriņu sugām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!