Dabas liegums "Grebļukalns" – īpaši aizsargājamas dabas teritorija kopš 1957. gada – meklējams pašā pierobežā, Zilupes novadā. Braucot no Pasienes uz Šķauni, to aiz Meikšāniem apzīmē ceļa norāde. Pats dabas liegumā esošais Grebļa kalns ir 5,4 kilometrus gara, līkumaina osu grēda Pintu ezera ziemeļaustrumu krastā, kas paceļas līdz 30 metriem pār apkārtnes mežiem un purviem. No austrumiem to apskalo Šešķu ezers. Kalna nogāzes te ir stāvas, un saules stari vasaras vidū apspīd tās gandrīz perpendikulāri. Bet paša kalna virsotne ir vien no piecus līdz septiņus metrus plata. Īpašais kalns veidojies pirms 14 miljoniem gadu, kūstošajiem ūdeņiem ledāja spraugā sanesot smilti un granti. Tagad tas ir dabas liegums ar īpatnēju mikroklimatu un augu valsti. Te atrodamas aizsargājamas augu sugas, to vidū - smiltāju esparsete, Ruiša pūķgalve, asinssārtā gandrene, meža silpurene. "Viena no retām sugām ir arī mazā najāda. Tas ir tāds peldošs augs ezerā, kas ir konstatēts tikai 10 Latvijas ezeros," atklāj Tripāne, norādīdama, ka dabas liegums bagāts arī ar tauriņu sugām.
Unikālais biotops tiek apsaimniekots un ir arī pieejams sabiedrībai. "Grebļukalna dabas taka, labiekārtota tā, ka to var iziet aptuveni divu kilometru garumā," vides inspektore Tripāne norāda arī uz īpaši iekārtotu atpūtas vietu, kur pēc pastaigas var atpūsties un izbaudīt skatu uz ezeriem, kas paveras no kalna, tajā pašā laikā viņa arī atgādina, ka mežā jāuzvedas saudzīgi un klusu, aizliegts kurināt ugunskurus neatļautās vietās un staigāt ārpus speciāli ierīkotajām takām. "Iespējams, mēs neko sliktu nedomājot, gribot vien palasīt kādu ogu ārpus takas, varam nobradāt vienu tādu retu sugu, kas, iespējams, vairs nevarēs atjaunoties," brīdina inspektore.
Tā kā dabas liegums "Grebļukalns" atrodas Krievijas pierobežā, apmeklētājiem līdzi jābūt Valsts robežsardzes izdotai caurlaidei un pasei.