Rozā, plankumaini, sāļi – pasaules skaistākie un neparastākie ezeri

Zemeslodes viszemākajā punktā, 429 metrus zem jūras līmeņa, atrodas jūra ar nedaudz biedējošu nosaukumu – Nāves jūra. Un patiesībā tā pat nav jūra, bet gan ezers, turklāt ļoti sāļš (9,6 reizes sāļāks nekā okeānā). Neparasta ir ne vien tās atrašanās vieta, bet arī tas, ka peldēties šeit droši var pat tie, kas to nemāk. Pateicoties ļoti sāļajam ūdenim, cilvēks var mierīgi, bez liekas piepūles peldēt pa tā virsmu.

Šis nav vienīgais labums, ko sniedz Nāves jūras ūdens. Daudziem labi zināms, ka tam piemīt arī dziedinošas spējas. Tas spējot palīdzēt cīnīties ar dažādām ādas problēmām un citām saslimšanām, turklāt tik sāļā vidē praktiski nedzīvo baktērijas. Ne velti uz šejieni gadu no gada daudzi dodas atgūt veselību un labsajūtu.

Šī vieta vēstures grāmatās minēta daudzkārt, jo šeit risinājušies neskaitāmi nozīmīgi notikumi. Ne velti Nāves jūra minēta arī Vecajā un Jaunajā Derībā – it kā šī ir tā vieta, kur Jēzus staigājis pa ūdens virsu.

Attēli, kuros redzams Beriesa ezers (Lake Berryessa), bieži tiek uztverti kā fotomontāža, tomēr tā nav. Tas ir lielākais ezers Napas ielejā, kas slavena ar saviem vīna dārziem. Šis ezers ir ļoti nozīmīgs ne vien kā tūristu magnēts, bet arī kā hidroelektrostacija, kas apgādā ar elektroenerģiju plašas teritorijas Sanfrancisko līcī.

Tas, kas padara šo ezeru tik atpazīstamu, ir caurulei līdzīgs veidojums tā dienvidaustrumu daļā. To mēdz dēvēt par "Triumfa caurumu", un tas ir lielākās šāda veida slūžas – platākajā vietā tā diametrs ir 22 metri. Pa šo atveri brīdī, kad ūdens ir pietiekami augsts, tas krīt vertikāli lejup vairāk nekā 60 metrus. Tālāk ūdens pa betona cauruli aizplūst tālāk otrpus dambim.

Apmeklētāji gan nedrīkst iet tuvumā slūžām, īpaši tad, kad ūdens līmenis tiek uzturēts augsts, jo skaidrs, ka tas var būt bīstami. Šī vieta ir norobežota ar bojām, lai atturētu peldētājus un laivotājus no pietuvošanās pārāk tuvu bīstamajai vietai.

Krātera ezers (Crater Lake) izveidojies, Mazama kalnam sabrūkot katastrofiska izvirduma laikā. Krāterezers atrodas vulkāna kalderā, un tas radies pirms vairāk nekā 7000 gadiem. Krāteris ir vairāk nekā 600 metru dziļš un tiek uzskatīts par dziļāko ezeru ASV un 7. vai 9. dziļāko pasaulē, atkarībā no dziļuma mērīšanas metodes.

Interesanti, ka šajā ezerā neieplūst un no tā neiztek neviena upe. Tieši šī iemesla dēļ ezers tiek uzskatīts arī par vienu no tīrākajiem apkārtnē, jo tam praktiski nav saskares ar piesārņojumu. Ūdens ir ļoti tīrs un dzidrs – redzamība tajā ir pat 43,3 metri.

Ezerā ir vēl viens populārs objekts, saukts par "ezera veco vīru". Tas ir koks, kas pirms gadsimta te nogrimis. Ezerā ir arī divas nelielas salas – Burvja sala un mazākā Spoku kuģa sala.

Sibīrijas reģiona dienvidu daļā esošais Baikāls jeb "Sibīrijas zilā acs" ar tā prātam grūti aptveramo 1642 metru dziļumu (citos avotos 1186,5 metri), ir pats dziļākais pasaulē. Tas veidojies tektonisko plātņu lūzuma vietā, tādēļ seismiskās aktivitātes šeit nav retums. Tilpuma ziņā šis ir arī lielākais saldūdens ezers pasaulē. Neticami, bet apmēram 20 % no visas pasaules šķidrā saldūdens krājumiem atrodas Baikāla ezerā.

Šis patiešām ir viens no titulu bagātākajiem ezeriem, jo, kā izrādās, tiek uzskatīts, ka Baikāls ir arī pasaulē vecākais ezers – uz zemes tas ir jau 25 līdz 30 miljonus gadu. Turklāt tā ūdens ir viens no skaidrākajiem pasaules ezeru vidū.

Baikāls ir arī izcils bioloģiskās daudzveidības paraugs. 80% no tur mītošajiem dzīvniekiem ir endēmiski jeb sastopami tikai pie šī ezera un tur sastopamas vairāk nekā 1000 augu sugas. Tas 1996. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un kopš tā laika tiek aizsargāts.

Abrahama ezers patiesībā ir cilvēku roku darbs. Tas ir izcili skaists vasarās, bet īstais tā brīnums atklājas ziemā, kad ūdens sasalst un izveidojas neparasti, balti burbuļi. Tie atgādina milzīgus vates pikučus, kas izmētāti pa lielo ledus laukumu.

Patiesībā burbuļos slēpjas metāna gāze, ko ražo ezera dibenā mītošās baktērijas, pārstrādājot organiskās vielas, piemēram, bojā gājušus dzīvniekus, augus un kokus. Kad šāds metāna mākonis paceļas, vasarā tas izplūst gaisā, bet ziemā atduras pret ledu, kas klāj ezeru.

Zaļais ezers (Grüner See) atrodas Austrijā un nepavisam nav parasts ezers. Ziemā tas ir ļoti sekls – dziļākajā vietā vien divus metrus dziļš. Tomēr pavasarī ezers piedzīvo milzīgas izmaiņas. Ledus kūst, ūdens plūst lejup no kalniem un nonāk ezerā. Šādi šis ļoti tīrais ezers kļūst pat 12 metrus dziļš. Turklāt tas ir īpašā, zaļā krāsā, tādēļ šo vietu ļoti iecienījuši nirēji.

Ezera apkārtnē izveidots parks, kura apmeklētāji var mierīgi atpūsties un pastaigāties pa celiņiem, baudīt brīnišķīgo ainavu, fotografēties uz tiltiņiem un priecāties par skaisto ezeru.

Tāla (Taal) ezers atrodas Batangas provincē Filipīnās. Tas ir valsts trešais lielākais un visvairāk fotografētais ezers. Tas tādēļ, ka ezera vidū atrodas Tāla vulkāns, kura krāterī izveidojies sālsskābes ezers – Galvenā krātera ezers. Kādreiz šeit bijuši trīs krātera ezeri – katrs savā krāsā: sarkans, dzeltens, zaļš. Tie izzuda 1911. gadā pēc pamatīga izvirduma, bet līdz mūsdienām saglabājies tikai viens liels krātera ezers.

Arī šajā ezerā ir sala, kas tiek uzskatīta par lielāko salu pasaulē, kura atrodas ezerā (Lielais krātera ezers), kas atrodas uz salas (Tāla vulkāns), kura atrodas ezerā, kas arī atrodas uz salas (viena no Filipīnu salām - Luzona). Tas pirmajā brīdī šķiet visai mulsinoši, bet padara šo vietu ļoti īpašu.

Šis ezers atrodas 2472 metru augstumā Ķīnas nacionālajā parkā Czjužaigou, kas ir pārbagāts brīnišķīgiem ezeriem. Ik dienu to apskatīt ierodas tūristu pūļi. Ezera dziļums ir vien pieci metri, un tā dibenā aug koki, kuru saknes savijas un dzidrajā ūdenī ir labi saredzamas. Seklā ezera ūdens ir tirkīzzils, bet tam mēdz būt arī sarkana, dzeltena, zaļa un zila nokrāsa.

Īpaši skaisti ezers izskatās rudenī, kad krastos augošo koku lapas iekrāsojas dažādās krāsās un kontrastē ar zilo ūdeni.

Plankumainais ezers atrodas netālu no Osujusas (Osoyoos) pilsētas Britu Kolumbijā, kas robežojas ar ASV. Vietējie indiāņi tic, ka šī ezera ūdenim piemīt dziedinošs spēks. Ezers satur magnija, kālija un nātrija sāļus neparasti augstā koncentrācijā. Atkarībā no gadalaika mainās ūdens minerālu sastāvs un, pateicoties tam, arī ūdens krāsa. Tādēļ vasarā, kad ūdens sāk iztvaikot, tā virsma pārklājas ar zaļgandzelteniem plankumiem. Periodos, kad tieša pieeja ezeram ir liegta, to var aplūkot no 3. lielceļa, kas atrodas 50 metru attālumā no ezera krasta.

Vislabāk ezeru apmeklēt vasarā – no jūnija līdz septembrim.

Interesanti, ka šis ezers ir Kanādas indiāņu kopienas "First Nations" īpašums. To daudzkārt centušies komercializēt dažādi uzņēmēji. Līdz beidzot 2001. gadā par 720 tūkstošiem Kanādas dolāriem (ap 495,5 tūkstoši eiro) "First Nations" to ieguvusi, un tagad to ieskauj sēta, kas liedz tiešu piekļuvi ezeram.

Ūdens šajā ezerā ir ne tikai sāļš, bet arī košā rozā krāsā, taču, atšķirībā no citām līdzīgām ūdenstilpnēm, nav zināms šīs krāsas cēlonis. Tika pieņemts, ka šādu ūdens krāsu varētu radīt vienšūnas zaļās aļģes (Dunaliella Salina), bet oficiālu apstiprinājumu šai teorijai zinātniekiem nav izdevies iegūt. Kā otrs iemesls rozā krāsai tikušas minētas halobaktērijas, kas dzīvo ūdenstilpnēs ar augstu sāls saturu (piemēram, Nāves jūrā), taču arī šī versija izrādījās nepareiza, jo arī atdalot baktēriju no ūdens parauga, tas vienalga bija rozā.

Lai arī ezers stiepjas vien 600 metru platībā, to rozā krāsas dēļ var labi saskatīt no lidmašīnas.
Līdzīgs ezers atrodas arī Āfrikā.

Lai izbaudītu pasaku zemes virsū, jādodas uz Plitvices ezeriem Horvātijā – vietu, kur no skaistuma aizraujas elpa. Viss krāšņums gulst 16 ezeros, ko ieskauj biezie, zaļie meži, ūdenskritumos un brīnišķīgajās pastaigu takās. Ne velti Plitvices ezeru nacionālais parks iekļauts UNESCO mantojumā. Šī vieta tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām pasaulē.

Krāšņie ezeri atrodas divu stundu braucienā no Horvātijas galvaspilsētas Zagrebas. Parks ir īsta paradīze pastaigu un pārgājienu cienītājiem, kā arī dabas mīļotājiem.

Svarīgi pieminēt, ka ziemas mēnešos ūdens transports parkā nekursē un ekskursijas pieejamas, distanci veicot ar kājām.

Adrese: Nacionalini park Plitvička Jezera, Josipa Jovića 19

Kontakti: www.np-plitvicka-jezera.hr

Darba laiks: katru dienu 9.00–19.00

Ieejas biļešu cenas atšķiras atkarībā no sezonas – no janvāra līdz martam, kā arī novembrī un decembrī pieaugušajiem biļete maksā 55 horvātu kunas jeb aptuveni 7,15 eiro, no aprīļa līdz jūnijam, kā arī septembrī un oktobrī cena ir 110 kunas jeb 14,30 eiro, savukārt karstajā sezonā – jūlijā un augustā – biļete maksās 180 kunas jeb 23,40 eiro.

Studentiem un skolēniem, uzrādot apliecību, pienākas atlaides, bet bērniem, kas jaunāki par septiņiem gadiem, ieeja bez maksas.