Ceļojums laikā: Daugavpils cietokšņa gadsimtu stāsts – cari, cietumi, virsnieki un Rotko māksla  (3)

Patiesi, no augšas lūkojoties, cietoksnis precīzi un simetriski atgādina zvaigzni, kas ir cilvēka prāta un roku veikums. Faktiski cietoksni uzskata par mazu nocietinātu pilsētiņu lielā pilsētā. Cietokšņa komplicēto fortifikāciju lauzto līniju veido vesela aizsardzības sistēma: aizsargvalnis ar astoņiem bastioniem, sešiem ravelīniem, sešām kontrgardēm, lunetēm, redutēm, aizsarggrāvi u.c. Pat tiem, kas no šādiem specifiskiem terminiem neko nesaprot, ir skaidrs, ka šis cietoksnis vairākus gadsimtus bijis viens no svarīgākajiem tagadējās Latvijas teritorijas aizsardzībai pret dažādiem iebrucējiem.

Cietokšņa aizsargvalnis nostiprināts ar granīta bluķiem, kas savulaik vesti no Sāmsalas, un to sauc par eskarpu. Zīmīgi, ka šīs vairāk nekā piecu kilometru garās granīta bluķu sienas celtniecība un nostiprināšana ritēja veselus astoņus gadus – no 1819. līdz 1827. gadam. Šobrīd, nonākot cietoksnī, ikviens atpūtnieks var nesteidzīgi pastaigāties pa cietokšņa aizsargvalni, jo te ierīkoti vairāki pastaigu maršruti. Cietokšņa iekšpuse plānota pēc tradicionālajiem karavīru pilsētu paraugiem – centrā parādes laukums, ap kuru grupējas administratīvo un dzīvojamo ēku kvartāli. Cietoksnī kūsā sava dzīve, un te ir mājvieta daudziem daugavpiliešiem.

Daugavpils cietokšņa vēsture vairāk nekā 200 gadu garumā ir bijusi sarežģīta un daudzšķautnaina.