Jāņi Latvijas teritorijā svinēti jau tūkstošiem gadu, un vienmēr bijuši gada lielākie un ļaužu iemīļotākie svētki. Lūk, neliels ceļojums laikā, kas vēsta par to, kā svinēti Jāņi Latvijā dažādos laikos.
Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežos, dienā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena. Lai gan īsākā nakts parasti ir 21. vai 22. jūnijā, publiskas brīvdienas ir 23. un 24. jūnijā. Dienu pirms Jāņiem sauca par Zāļu dienu.
Jau vācu krustnešus un mūkus 12. gadsimtā, sasniedzot baltu zemju krastus, pārsteidza Jāņu svinētāji un vietējo iedzīvotāju nesaprotamā līksmība pie naktī liesmojošiem ugunskuriem. Pirmie bīskapi uzskatīja, ka šajā teritorijā dzīvojošie ir "tumši ļautiņi" un centās šos svētkus iznīdēt, taču līgošanas tradīcija izrādījās stiprāka par Dieva vārdiem, tāpēc kristīgajai baznīcai nācās iemācīties ar to sadzīvot. Interesanti, ka vēlāk baznīca pat jūnija vidū, pirms smagākā vasaras darbu cēliena – siena pļaujas, ieviesa savus svētkus - Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu, ko svin 24. jūnijā. Tomēr latviešu tradīcijas ar Jāni Kristītāju saistītas samērā maz.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
