Čehu senā atpūtas pilsēta Karlovi Vari jeb Kur nemeklēt kūrorta romānu  (1)

Ielidojām Prāgā ar tiešo reisu no Rīgas, bet pēc tam ar dzeltenu sabiedrisko autobusu no lidostas pusotras stundas laikā nokļuvām Karlovi Vari.

Jau iebraucot saules pielietajā kūrortpilsētā Karlovi Vari (starp citu vāciski to dēvē tāpat, kā kādreiz Mellužus – par Karlsbādi), nebija vajadzīga liela iztēle, lai uzburtu ainu, kurā gar upmalu (pilsētā ir trīs upes) vai pa smalkajām pasāžām starp avotiem pastaigājas vāciski un krieviski čalojošas dāmas garās, baltās kleitās ar saulessargiem, pie rokas izmanīgiem kungiem, kas pietur šos saulessargus, kamēr dāmas pieliecas padzerties no avota, piepildot tradicionālās snīpīškrūzes.

Mūsdienās, gan skati ir nedaudz citādi – viss kūrorts čum un mudž no smaidošiem atpūtniekiem, bet viņu vecums lielākoties ir krietni virs 50. Omulīgi vācu pensionāru pāri, kas, rokās sadevušies, sēž uz soliņiem, vai ķiķinošas kundzītes, kas bauda skaisto laiku un patīkamo atpūtu. Protams, ir arī ģimenes ar bērniem, kuriem ļoti uzjautrinoša šķiet ūdens dzeršana no jau minētajām krūzītēm ar snīpi.

Kūrorta romāns te nesanāks, tas gan jāatzīst uzreiz. Tomēr, ja mērķējat uz atpūtu skaistā vietā, tad uz priekšu – Karlsbāde ir īstā vieta!

Karlovi Vari ir sena kūrortpilsēta, kuras izcilos avotus, kā vēsta leģenda, atklājis neviens cits kā Bohēmijas karalis un Svētās Romas impērijas imperators Kārlis IV. Kā nu gadījies, kā ne, 14. gadsimta vidū viņš šejienes mežos devies medībās. Veicies itin labi – valdnieks kopā ar saviem ļaudīm medībās ar suņiem dzinis briedi. Kāds no suņiem sakampis medījumu lēcienā (iespējams, dzīvnieks bijis jau sašauts, kas to lai zina), bet abiem slīdējušas kājas un tie ievēlušies avotā. Tas viss nebūtu nekas, ja vien avots nebūtu dikti karsts. Tā Kārlis, kam šogad svin 700. jubileju, atklājis karstos avotus un uz vietas licis dibināt pilsētu, nosaukt to savā vārdā un vēlējis izmantot ārstniecībai. Tā vismaz vēsta leģenda.

Par godu briedim uz klints, pa kuras nogāzi ved jauki pastaigu celiņi, uzstādīta arī gracioza skulptūra. Turp ar pacēlāju arī uzbraucām (jāizkāpj vidējā stacijā, nebraucot līdz pašai augšai) un uzkāpām palūkoties uz šo pilsētas simbolu, kas redzams visās pastkartēs. Skulptūra atrodas pilsētas apkaimes augstākajā kalnā, un tā uzstādīta jau 19. gadsimta vidū. Savukārt suns, kas piedalījās medībās, gan redzams tikai vienā no pilsētas kolonādēm uzstādītajā koka gravīrā.

Jāpiebilst, ka pēc Kārļa arī citiem labi veicies ar avotu atklāšanu, un kopumā Karlovi Vari apkaimē ir vairāk nekā 80 avotu, 15 no tiem ir karsti. Visi gan netiek izmantoti. Svalenākais no tiem ir pat 73,4 grādus karsts, bet ir arī tādi ap 35 grādus silti. Tieši augstās temperatūras dēļ dzeršanai lieti noder snīpīškrūzes, jo tā dzērājs neapdedzinās.

Avotu ūdeni var dabūt gan spa viesnīcās (čehiski tās dēvē par lāzņēm – lazne – un tādas ir gandrīz katrā greznajā vecpilsētas namā), gan arī kolonādēs – tādas ir vairākas, un visas ļoti greznas. Tajās zem jumta atrodas avoti, kas aprīkoti ar ērtiem krāniem, un dzert ūdeni tur var bez maksas.

Jau minēju, ka pilsētā ir arī vēsturiski funikulieri jeb trošu vilcieniņi, ar ko nokļūt kalnos vai lejā kūrortpilsētā. Slavenākais no tiem sākas mazā ieliņā pie Pupp viesnīcas (tā ir vecākā pilsētā) un tam ir divas pieturas - pirmajā ceļs ved uz brieža skulptūru un skatu laukumu ar piemiņas plāksni caram Pēterim I, kurš tur pēc derībām uzjājis zirga mugurā. Bet, ja uzbrauksiet līdz pašai augšai, nokļūsiet pie skatu torņa, mini zoo un tauriņu mājas, kā arī varēsiet ieturēties mednieku krodziņā. Lejup var doties pa skaistajiem pastaigu celiņiem, ko jau gadsimtiem izmanto atpūtnieki.

Vēl Karlovi Vari slaveni arī ar stikla izstrādājumiem un bečerovku (becherovka) jeb liķierveidīgu, stipru dzērienu, kam, līdzīgi kā Rīgas balzamam, mūsdienās ir arī vieglākas un neparastākas variācijas. Abām minētajām precēm pilsētā iekārtoti interesanti muzeji, ko vērts apmeklēt, turklāt, ja palaimējas, noteikti ieejiet arī "Moser" stikla ražotnē, kur valda bezdievīgs karstums, kas nāk no nepārtraukti strādājošo stikla krāšņu mutēm, bet vīri (un arī viena dāma) stundām ilgi to vien dara, kā kausē stiklu, pūš un veido, lai pēcāk radītu īstus trauslā materiāla brīnumus.

Tieši šeit top slavenā Karlovi Vari kinofestivāla balva un Čehijas prezidentu (pirms tam ķeizaru) pasniegtās dāvanas svarīgiem viesiem. Muzejā aplūkojamas servīzes no dažādiem galmiem un arī jau minētās balvas paraugs, kā arī citi stikla izstrādājumi. Daudz interesantu lietu par pieklājīgām summām var iegādāties arī veikalā.

Bečerovkas muzejs man nedaudz atgādināja pie mums un Lietuvā redzētos šokolādes muzejus – interaktīvs, ar vaska skulptūrām, kas attēlo dzēriena tapšanas un baudīšanas procesu.