Daugava ar šķietami rāmo tecējumu gadu tūkstošos paveikusi titānisku darbu, radot unikālu ieleju, kas ikvienam sniedz neaizmirstamus ceļojuma iespaidus. Aizsargājamo ainavu apvidus "Augšdaugava" ir ideāls atpūtai pie dabas. Teritoriju var iepazīt, pārvietojoties pa Daugavas krastos esošajiem ceļiem, takām, braucot ar laivām vai plostu pa upi vai apmeklējot skatu torņus tās tuvumā.
Iespaidīgas ainavas uz Daugavu un pilsētu paveras no Priedaines skatu torņa, kas uzcelts pie Daugavas Krāslavā.
Kopš 2015. gada rudens iespēja lūkoties uz Daugavas senlejas ainavu – mežiem, laukiem, ceļiem – dota arī upes kreisā krasta apceļotājiem. Daugavpils novada Vecsalienas pagasta Vītiņos slejas 20 metrus augsts Lazdukalna skatu tornis. Pašas likteņupes klātbūtne, it īpaši mazūdens periodā, tikai nojaušama – tā paslēpusies skatam aiz daudzajiem mežu ielokiem. Tomēr skats ir apburošs un ļoti atšķiras no Vasargelišķu un Priedaines skatu torņu apkārtnē redzētā.
Tālāk var doties uz Krāslavas novada Kaplavas pagasta zirgu sētu "Klajumi", kur daudzina zirgkopības tradīcijas, atjauno vēsturiskas koka ēkas un piedāvā pārgājienus ar zirgiem Augšdaugavā un "Daugavas lokos". Turpat apmeklētājus gaida sīko asinssūcēju Odu taka.
Daugavas kreisajā krastā atrodami daudzi klusi lauku dievnami, rakstnieka un ornitologa Kārļa Griguļa piemiņas akmens, Salienes dižakmens, Poguļankas tilts, Červonkas pils ar parku. Vecbornē un Lielbornē saglabājušās ēkas un parki no vēsturiskajām muižām.
Teritorijā atrodami vairāki dabas pieminekļi – dižkoki, kā arī interesanti ģeoloģiski un ģeomorfoloģiski veidojumi.
Jaunbornes bērzs muižas parkā ir viens no ainaviskākajiem aizsargājamās dabas teritorijas bērziem, un tā stumbra apkārtmērs ir sasniedzis 3,12 metrus. Faļtopu dižkadiķis ir viens no lielākajiem Augšdaugavā – apkārtmērs pietuvojies vienam metram. Savukārt Ķiploku dižvīksnas stumbra apkārtmērs sasniedzis 5,4 metru robežu.
Sproģu avotcirku gravas ir vienīgais šāda veida ģeoloģijas piemineklis dabas parka "Daugavas loki" teritorijā, kur aptuveni 1,5 kilometrus garā un līdz 35 metrus augstā Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē, 70–450 metrus platā joslā ir izveidojies dziļu erozijas gravu un aktīvu avotu sakopojums, kas ieslēpts nogāžu mežu zaļajā lapotnē. Sproģu gravas veģetācijas laikā ir grūtāk pieejamas un vizuāli nav tik labi pārskatāmas, nekā laikā, kad nav lapu biezā sega.
Aizsargājamo ainavu apvidus "Augšdaugava" teritorija aptver Daugavu un tās apkaimi posmā no Baltkrievijas–Latvijas robežas līdz Daugavpilij. Teritorija nodibināta 1990. gadā un aizņem 52 098 hektārus lielu platību. "Augšdaugava" izvietojusies Daugavpils novada Naujenes, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu teritorijā, kā arī Krāslavas novada Piedrujas, Kalniešu, Ūdrīšu un Kaplavas pagastu teritorijā un daļēji – Krāslavas pilsētas teritorijā.
Aizsargājamo ainavu apvidū "Augšdaugava" ietilpst 1990. gadā izveidotais dabas parks "Daugavas loki", kas ietver astoņus lielus Daugavas līkumus posmā no Krāslavas līdz Naujenei: Adamovas, Skerškānu, Zvejnieku, Tartaka, Daugavsargu, Ververu, Rozališku, Butišku un daļēji Elernes loku. Katra loka garums sasniedz 4–6 kilometrus. Teritorijas unikalitāte novērtēta ne tikai Latvijas, bet arī pasaules līmenī. 2011. gadā aizsargājamo ainavu apvidus "Augšdaugava" ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma nacionālajā sarakstā. Vairāk par šo dabas parku lasiet šeit.
Atklājiet sev Daugavas kreisā krasta burvību, bet, dodoties ceļojumā uz pierobežu, neaizmirstiet paņemt līdzi pasi!
Materiāls tapis sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
