Dārzi, ko šovasar vērts aplūkot saules apspīdētajā Dobelē  (1)

Visi, kas stāda un kopj, apmīļo un jūsmo par ziediem, puķēm, dekoratīvām dobēm un krāšņiem dārziem, aicināti 9. jūlijā doties uz Dobeli apskatīt visus vai kādu no šiem astoņiem dārziem. Vairāk par pasākumu uzzini šeit.

Ar zemgaliešiem raksturīgo strādīgumu un radošumu jau izsenis Dobeles pusē ir iekopti skaisti augļu dārzi. Selekcionārs Pēteris Upītis, 1957. gadā sākdams ierīkot dārzu Dobeles leknajā, auglīgajā zemē, sapņoja visu Latviju pārvērst ziedošā dārzā.

Saulainās Dobeles pievārtē tika audzētas ābeles, bumbieri, ķirši, aprikozes, valrieksti, lazdas, īstās cidonijas, zemenes, ceriņi – pavisam 24 kultūras. Viņa darbu sekmīgi turpina Dārzkopības institūta zinātnieki, un nu Dobeles ceriņu dārzs ir kļuvis viens no lielākajiem pasaulē. Pasākuma ''Puķu draugu saiets 2016'' laikā Institūts priecēs ne tikai ar skaisti sakoptu izmēģinājumu dārzu, bet arī ar savu īpašo bagātību – vairāk nekā 100 dažādām saldo ķiršu šķirnēm, kas jūlijā ir savā pilnražā.

Štelmaheru ģimeni var pamatoti uzskatīt par dārzu tūrisma aizsācējiem Latvijā, jo viņu veidotajam dārzam ir aptuveni 30 gadu. Tagad Štelmaheru akmensdārzs, dēvēts gan par akmeņu pasaku, gan brīnumdārzu, ir viens no populārākajiem apskates objektiem Dobeles novadā. Dārzs ir daudzkārt godalgots daiļdārzu konkursos.

Pateicoties Alfrēda Štelmahera vaļaspriekam, akmeņu kolekcionēšanai, dārzā atrodas dažādu formu un lieluma akmeņi, dzirnakmeņi, verstu stabi un pagastu robežstabi. Akmeņu ekspozīciju papildina dekoratīvie stādījumi un augu kompozīcijas, par kurām rūpējas dārza saimniece. Akmens dārzs ir zaļa un mājīga vide ikvienam dārza apmeklētājam.

Klūgu ģimenes ainavu dārzs ir atzīts par vienu no skaistākajiem dārziem Latvijā – gleznainais dīķis, līdzenie zālāji ar krāšņumaugu dobēm un vecie koki dārzā rada plašuma un brīvības izjūtu. Viss ir darīts pašu spēkiem, gan zaļā bērzu birztaliņa pašu stādīta, gan izrakts lielais un četru metru dziļais dīķis. Nenoliedzami dīķis ir Klūgu ģimenes dārza rota. Saimniekiem ir daudz stāstāmā par dīķa un tā ainavas izveidošanu, tā arī par dīķa kādreizējo iemītnieku – Daugavas samu.

Saimnieces Ženijas mīļākie ziedi ir begonijas, kuras dārzā ir sastopamas gan puķu dobēs, gan sastādītas īpašos puķu podos. Lai klātienē piedzīvotu Klūgu ģimenes sapni – dzīvot parkā, ir jāredz Latvijas ainavai raksturīgo lielo lapu koku, dažādo skujkoku un krāšņumkrūmu parku, kas ir tapis vairāku gadu garumā, pašu saimnieku – Ženijas un Aivara roku darbs un lepnums.

Dārzs patiešām ir ļoti mazs, salīdzinot ar citiem, tomēr mazā teritorijā lieliski sadzīvo puķes, košumkrūmi un sakņu dārziņš. Tamdēļ arī šis dārzs ir jāredz, jo pilsētas piemājas dārzs ir ne tikai praktisks, bet arī skaists un tūristu apbrīnots.

Aiz koka žoga un metāla mežģīņu vārtiem ir iekārtojies smukumdārzs, kurā zaļo daudzgadīgie skujeņi un no agra pavasara līdz vēlam rudenim zied visdažādākās puķes. Tikpat organiski šeit iekārtots praktiskais sakņu dārzs, kas sadalīts ar platiem celiņiem un veido oriģinālu sakņu dārza musturu, kam fonā ir staltās Ķestermeža priedes. Iedvesmas dārzs tiem, kas plāno apzaļumot savu mazo zemes pleķīti.

Vienā no jaunākajiem Dobeles novada dārziem tikai pirms sešiem gadiem sāka rosīties Lazdiņu ģimene. Viņi Auru pagastā sāka sava dārza izveidi pilnīgi līdzenā vietā, kartupeļu laukā. Pašlaik Lazdiņu ģimenes dārzs aizņem aptuveni 10 000 m².

Dārza saimnieki īpaši akcentē apkārtējās vides ainavas un izveidotā dārza mijiedarbību. Dārza ainavu elementi saplūst ar krāšņo puķu stādījumiem, dzērveņu puduri viducī mijas ar skujeņu grupām, veidojot īpašu dārza ainavu un izbaudāmu auru. Dārza rota ir liliju kolekcija, kuras stādījumi veido interesantas dobju formas. Plašajā dārzā ir atrasta vieta arī ugunskuram un ūdens tilpnei, kur saulītei spoguļoties.

Ja paraugās no putna lidojuma, ''Rūķīšu" smaržīgie ārstniecības augu lauki Krimūnu pagastā veido skaisti izrakstītu milzīgu lakatu ar baltas, dzeltenas, oranžas un zaļas krāsas ornamentiem. Saimnieki ir sava darba un zemes patrioti, kas mīl Latvijas dabas bagātības. Saimniecība ir lielākā ārstniecības augu audzētāja un zāļu tēju ražotāja Latvijā.

Šobrīd saimniecības tīrumi aizņem vairāk nekā 20 ha platību. Gadā vien te saražo aptuveni 5000 kg ārstniecības augu, kas tiek piedāvātas gan kā monotējas, gan izmantotas dažādos maisījumos.

Pirmā valsts Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa dzimtās mājas ''Pikšas" pagājušā gadsimta 80. gados tika nojauktas. Taču, pateicoties Gunāra Ulmaņa neatlaidīgajam darbam un vīzijai, dzimtās mājas atguva pirmskara skaisto ainavu.

Zemgales plašais apvārsnis īpaši skaisti akcentējas muzeja ainavas teritorijā, kur apstādījumi tiek izkārtoti pēc glezniecības likumiem: ritma un vienotības, tai pašā laikā pēc dabas diktētiem noteikumiem, jo šajā Bērzes pagasta pusē bieži pūš stipri vēji un augsne ir smilšaina.

Iebraucot Krimūnās, ceļa malā viesus sveicina nelielais parks ''Smilšu pulkstenis", kas katrā gadalaikā pārvēršas īpašā krāsu, smaržu un prieka sveicienā. Patīkamus atpūtas brīžus ikvienam apmeklētājam sagādā Skolas parks, veidots kā atpūtas, pastaigu un piknika vieta. Šeit atrodas dažādu kokaugu stādījumi, ugunskura vieta, godinājuma vieta, estrāde, kā arī koki, kas stādīti ar īpašu nozīmi. Īpašs jaunums Skolas parkā ir izziņas un sajūtu taka ''Ciemos pie dižskābarža", kuru var izbaudīt, izejot basām kājām un izjūtot dažādo oļu, čiekuru, zīļu un citu dabas materiālu pieskārienus.