Jaunmoku pilij šogad 115. Greznās angļu muižas stāsts laiku lokos  (2)

Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs bija Rīgā dzimis vācbaltiešu arhitekts. Viņš projektējis vairākas slavenas ēkas un pilis Latvijā. Tieši šim slavenajam meistaram arī cienījamais Rīgas mērs Armitsteds pasūtīja savu jauno pili, ko bija iecerējis celt kalniņā, gleznainā apvidū ne visai tālu no Tukuma.

Pēc arhitekta projekta pils tika būvēta neogotikas stilā, no sarkaniem ķieģeļiem, ar tornīšiem un citiem pilīm piederīgiem elementiem. Iekštelpu funkcionālais plānojums un greznās podiņu krāsnis veidotas 19.–20. gadsimta mijai raksturīgajā jūgendstilā, kas tajā laikā ļoti populārs bija arī Armitsteda pārraudzītajā Rīgā. Protams, Rīgas mēram, kas no pilsētas burzmas Jaunmokās plānoja atpūsties, gribējās arī skaistu parku pie jaunas pils. Tā tapa nelielais ainavu parks ar dīķi, rododendriem un simtgadīgo liepu aleju, kas lieliski noder romantiskām pastaigām.

Armitsteds bijis interesants un talantīgs vīrs. Lūk, ko par viņu stāstījis mazmazdēls Rodnijs Redklifs.

"Džordžs kopīgam darbam Rīgas domē pirmoreiz pilsētas vēsturē sapulcēja latviešus, krievus, vāciešus un citu tautību pārstāvjus. Savai medību pilij viņš izraudzījās vietu Jaunmokās, un pats uzraudzīja būvdarbus.

Jaunmoku pili viņš padarīja par vietu, kur tika dibinātas neoficiālas, draudzīgas attiecības starp Rīgas dažādo tautību domniekiem, kopīgi plānota pilsētas dzīve, radīti jauni projekti. Džordža laiks iezīmīgs ar plašu celtniecību un pilsētvides uzlabošanu. Kad Džordžs bija Rīgas mērs, pilsētā piedzima jūgendstils jeb Art Nouveau, kuru mūsdienās apbrīno visā pasaulē."

Armitsteds gan Jaunmoku pilī saimniekoja vien trīs gadus – līdz 1904. gadam, jo saņēma mantojumu un pēc tēva nāves savā pārziņā pārņēma Rindzeles muižu, bet Jaunmoku muiža tika pārdota Brinkenu dzimtai.

No 1910. līdz 1918. gadam pils piederēja fon Ungernu-Šternbergu dzimtai. Pēc tam to savā īpašumā ieguva vācu izcelsmes lauksaimnieka Vilhelma Freimaņa ģimene, kas saimniekošanu pacēlusi parauglīmenī. Vienlaikus te pēdējo augstāko vilni uzmeta aristokrātijas atpūtas dzīve.

Neviena pils nav iedomājama bez savas īpašās leģendas vai spoka. Jaunmoku pilij tāda ir baltā dāma Dorīte. Interesanti, ka Dorītes leģenda kļuvusi zināma tikai pirms 20 gadiem, kad pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pilī viesojās tās kādreizējo īpašnieku fon Ungernu-Šternbergu dzimtas pēcnācēji. Viņi arī vēstulē pēcāk atrakstījuši par to, kas tad ir pils spoks.

"Pirmā pasaules kara laikā pilī uzturējās vācu armija. Par bērnu aukli Jaunmokās tad strādājusi Dorīte. Viņa iemīlējusi kādu virsnieku, bet viņš drīzumā devies tālāk frontes gaitās… Virsnieks aizbraucis, bet meitene palikusi viena mātes cerībās. Nespējot pārdzīvot šķiršanos un negribot piedzīvot kaunu, Dorīte meklējusi mierinājumu pils dzirnavu dīķī…

Pēc šī traģiskā notikuma pils iemītnieki dažreiz manījuši bēniņstāvā baltās drēbēs tērptu meitenes tēlu – Dorītes gars nebija radis mieru," teikts pils mājaslapā.

1920. gadā gan pils aristokrātiskā dzīve apmeta kūleni – pēc agrārās reformas Jaunmoku muižu sadalīja. Muižas centrs gan palika Freimaņu īpašumā, bet saimniecības ēkas un zemi izrentēja. Savukārt 1929. gadā pilī ierīkoja Rīgas pašvaldības Slimokases bērnu atpūtas namu "Cīrulīši", un pa smalko ēku skraidīja smejoši bērni.

Otrā Pasaules kara laikā pili izmantoja gan krievu, gan vācu armija. Kara sākumā tur pat ierīkota krievu seržantu skola, tad Jaunmokās bija vācu raidstacija, bet kara beigu posmā – vācu kara hospitālis.

Pēckara gados pilī sākas padomju kantoru, tautas namu, veikalu un dzīvokļu ēra. Visi iekāroja šīs skaistas telpas, bet neviens neveica remontdarbus, līdz 1974. gadā daļēji jau sabrukušo pili savā pārziņā ņēma LPSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrija.

Uzsāktie pils atjaunošanas darbi turpinājās vairāk nekā 20 gadus.

No 1992. gada pils apsaimniekotājs bija Valsts medību saimniecība, bet no 2000. gada – valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts meži". Tagad pils atjaunota un atvērta apskatei.

Pils vestibilā apmeklētājus sagaida viena no skaistākajām un neparastākajām podiņu krāsnīm Latvijā – tā apgleznota ar Rīgas un Jūrmalas 19. gadsimta beigu skatiem. Turklāt ar šo krāsni saistās arī skaists stāsts – tā ir rīdzinieku dāvana savam gādīgajam mēram Džordžam Armitstedam.

Savukārt Baltā zāle, ko grezno skaists kamīns un plaši logi ar skatu uz parku, padomju varas gados tika izmantota tautas nama un kinoteātra vajadzībām. Šodien tā atkal ir atguvusi savu sākotnējo izskatu. Nereti šeit uz pirmo valsi tiek aicināti jaunlaulātie kāzu ekskursijas laikā.

20. gadsimta sākumā pils saloni ļāva mājas viesiem jauki pavadīt laiku, kavējoties nelielās interešu grupās. Lai radītu tā laika reālāku vidi, pilī ierīkots Tējas salons, Kungu kabinets un Dāmu salons ar neparastu un smalku interjeru. Interesanti, ka kopš 2014. gada pavasara šie pils saloni ieguvuši pavisam citu noskaņu – telpās iemājojis angļu jūgendstils ar daudzveidīgiem dabas motīviem, rotaļīgi vijīgām līnijām, bagātīgām krāsu niansēm tapešu un audumu rakstos.

Vienā no mājīgajām pils telpām iekārtota pils cēlāja Džordža Armitsteda (1847-1912) piemiņai. Tajā izstādītas Armitstedu dzimtas piemiņas lietas un dzimtas koks.

Savukārt pils otrais stāvs atvēlēts meža un apkārtējās vides tematikai. Jaunizveidotā ekspozīcija "Mežs cilvēku dzīvē" veidota, lai ļautu saskatīt, saklausīt un sataustīt pasauli mums visapkārt. Padziļinātu ieskatu meža darbos un darbarīku kolekcijā var gūt arī ekspozīcijā "Meža apsaimniekošana".

Tiem, kas vēlas uzzināt ko vairāk par dabas norisēm visapkārt vai skaisto pili, vērts doties arī kādās no muzeja piedāvātajām ekskursijām vai muzejizglītības programmām, piemēram, pastaigā pa pili un parku, izmēģināt zāļu tēju degustāciju, uzzināt to, kā no piepes pagatavot papīru. Aktīvākajiem varētu patikt muzeja piedāvātā orientēšanās spēle pa parku.

Pilī iekārtota arī kafejnīca "Liepaleja", kur pēc pastaigas var ieturēt maltīti, bet pavisam nogurušie pilī un muižas ēkās var pavadīt arī nakti.

Aktīvai atpūtai dabā pilī var iznomāt arī velosipēdus un doties izbraucienā individuāli vai gida pavadībā pa īpaši izstrādātiem maršrutiem Jaunmoku pils tuvākā vai tālākā apkārtnē. Tāpat tiek piedāvāta arī iespēja pamakšķerēt pilskunga dīķī ar lazdas kāta makšķeri, bet lomu var pagatavot turpat piknika vietā vai nodot pavāram, kas to pasniegs vakariņās.

Jaunmoku pils atrodas šosejas Rīga-Ventspils 75. kilometrā labajā pusē, braucot no Rīgas. Turp visērtāk nokļūt ar privāto auto, bet iespējams arī, piemēram, aizbraukt ar vilcienu līdz stacijai Tukums 2 un tālāk, baudot dabu, braukt ar velosipēdu. Tāpat pa šoseju kursē autobusi, kas brauc uz Ventspili un Kuldīgu.

Vairāk informācijas: www.jaunmokupils.lv

GPS koordinātes 56.9827809 23.0535717