Jūras svētki jeb Zvejnieku svētki, neskaitot vasaras saulgriežus, ir lielākie latviešu vasaras svētki. Šī tradīcija ir aizsākta 1936.gadā, kad ik gadu jūlija otrās nedēļas nogalē ar plašu un krāšņu vērienu tos atzīmē vairākās Latvijas piejūras pilsētās un ciemos.
Plaši svētki tiek svinēti Ventspilī un Ainažos, Rojā un Kolkā, Pāvilostā un Liepājā, Lapmežciemā un citur. Tomēr Latvijā ir arī viens ciems, kas neatrodas pie jūras, bet gan Latgalē un kur šos svētkus svin jau 20 gadus. Tie ir Rēzeknes novada Nagļi Latvijas lielākā ezera — Lubāna krastos, jo arī tur dzīvo ļaudis, kuru ikdiena saistīta ar zvejniecību.
Parasti šajos svētkos jūras krastā tiek sagaidīts tās valdnieks Neptūns ar svītu, bet krastā notiek balle, sanākušos zvejnieki vizina savās laivās, un malu malās var nobaudīt zivis pēc visdažādākajām receptēm. Vietējie piekrastes ļaudis vēl atminas, kā senākos laikos šajos svētkos notikušas arī zvejnieku un jūrnieku parādes. Diemžēl tagad lielu daļu svētku aizēnojot pārmērīga alkohola lietošana. Tomēr Zvejnieku svētki vēl joprojām tiek svinēti ar vērienu. Lūk, piemēram, ieskats šī gada Rojas Zvejnieku svētku svinībās šeit.
Zvejnieku svētkos godināta tiek jūra un ikviens, kura darbs tā vai citādi ir saistīts ar jūru. Svētku vēstures, popularitātes un mēroga dēļ tie ieguvuši kultūrvēsturisku nozīmi. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs piedāvā aplūkot fotodokumentus, kur redzamas raksturīgākās šo svētku tradīcijas cauri laikiem.
Lūk, arī ieskats Neptūna sagaidīšanā dažādās Latvijas malās pēdējo desmit gadu laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
