Malnavas muiža – vieta Latvijā, kur pirms 75 gadiem viesojās Ādolfs Hitlers  (28)

Tolaik, 1941. gada jūlijā, Otrais pasaules karš ritēja pilnā sparā, un Hitlera karaspēkam smaidīja veiksme, jo tas ar joni devās austrumu virzienā. Viena uzvara sekoja otrai, bet viens no visu laiku nežēlīgākajiem karavadoņiem un noziegumu pret cilvēci īstenotājs, Vācijas fīrers Hitlers bija apmierināts un apbraukāja savus frontes aizmugures štābus, lidojot privātā lidmašīnā, ko pavadīja "Messerschmidt" kaujas lidaparāti. Šādi viņš ieradies arī vienā no toreiz okupētās Latvijas muižām – Malnavā, lai tiktos ar ģenerālfeldmaršalu Vilhelmu Riteru fon Lēbu un viņa kolēģiem.

Iespaidīgā Mercedes kabrioletā viņš no improvizētā kara lidlauka devās pa aleju cauri baltajiem vārtiem uz Malnavas muižu, kur atradās gan štābs, gan Latgales lauksaimniecības vidusskola. Tieši šo skatu, kad, gaišā mētelī tērptajam fīreram ierodoties, virsnieki viņu sveicinājuši ar "heil!" atceras arī Austrālijā dzīvojošais skolas absolvents Imants Apšvalks. Viņa skolas biedrs gaitenī pat esot saskrējies ar fīreru, raksta Apšvalks savās atmiņās.

"Hitlera vizīte Malnavā ir vispārzināms fakts. Viņš ieradās "Ziemeļi" štābā, pārrunāja kauju plānus un problēmas ar tā vadību un devās tālāk. Viņš kara sākumā diezgan bieži lidoja uz komandpunktiem Austrumu frontē. Arī šajā gadījumā viņš nelidoja tieši uz Latviju vai Malnavu, bet gan uz savas armijas štābu," stāsta vēsturnieks Valdis Kuzmins.

Arī Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Uldis Neiburgs uzskata, ka pieejamās liecības par Hitlera vizīti Malnavā ir ticamas. "Kara sākumā Hitlers apbraukāja savus frontes aizmugures štābus," saka vēsturnieks. To apstiprina arī liecības par šo un līdzīgām viņa vizītēm, piemēram, okupētajā Ukrainā, kur viņš bija kopā ar fašistiskās Itālijas līderi Benito Musolīni, kā arī Baltkrievijā un citur. Vairāk lasiet šeit.

Nacistu līdera paniskās bailes no lidošanas un paranoiskā vēlme slēpties bunkuros parādījusies tikai vēlāk, kad karā vairs neveicās un tuvojās sakāve.

Daudz kur pasaulē līdzīgus objektus, kur dzīvojis vai viesojies Ādolfs Hitlers vai kāds cits vadonis, protams, izklāstot notikumu kontekstu un sekas, izrāda, lai piesaistītu tūristus un liktu ieklausīties vēstures kļūdās un mācībās.

Kāpēc par šo Hitlera vizīti Latvijā zina tikai nedaudzi? Kādēļ Malnavas muiža un tai blakus esošie bunkuri vēl nav kļuvuši populāri? Otrā pasaules kara vēstures Latvijā un tieši Hitlera vizītes pētnieki skaidro to ar faktu, ka pēc Otrā pasaules kara Padomju Savienībā par Hitlera vēsturiskajām gaitām nebija pieņemts runāt, savukārt pēc neatkarības atgūšanas daudzi tālaika notikumu liecinieki jau bija miruši vai neatradās Latvijā.

"Tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā tika pavērtas neierobežotas iespējas vēsturiskās patiesības meklējumiem, kas kopā ar plašo informācijas pieejamību šodien ļauj rast atbildes un skaidrību par daudziem vēsturiskajiem apstākļiem un notikumiem," 2006. gadā vēstulē Okupācijas muzejam rakstīja Mareks Krakops, tolaik ekonomikas zinātņu doktorants un vēstures entuziasts. "Latvijas presi ir jau vairākkārt pāršalkušas runas par iespējamiem Ādolfa Hitlera Latvijas apmeklējumiem, taču līdz šim kā vienīgie apliecinājumi šim faktam ir bijuši aculiecinieku (tobrīd vēl pavisam mazu bērnu) atmiņas, kā arī līdzgaitnieku nostāsti. Pateicoties savai interesei par Latvijas vēsturi un pavisam nejaušai apstākļu sakritībai, esmu pagodināts jums piedāvāt pārliecinošus Ādolfa Hitlera 1941. gada jūlija vizītes Latvijā, un konkrēti Balvu rajona Malnavas muižā, apstiprinājuma faktus. Tie balstās uz "Das Wochenschau" iknedēļas kino hronikas, un konkrētāk "Barbarossa" sērijas 2. (no man zināmajām četrām) epizodes, materiāliem. Epizode kopumā ir aptuveni 30 minūtes gara, un Hitlera Latvijas vizītes atspoguļojums ir pirmā šīs epizodes sižetiskā līnija, kuras kopējais garums ir 1 minūte un 24 sekundes," teikts Krakopa vēstulē. Viņš arī salīdzinājis video redzamos kadrus ar tā laika muižas fotogrāfijām, pierādot, ka vieta, kur viesojies Hitlers, tiešām ir Malnava.

"Kopumā sižets veido loģisku vizītes scenāriju, un tādēļ ir pamats pieņemt, ka tā hronoloģiskā secība ir nemainīta un patiesa. Trīs detaļas – propelleru lidmašīna, lietusmētelis un sešu riteņu atvērta tipa auto – ir minētas aculiecinieku nostāstos. Sižetā redzamā lidmašīna, visticamāk, ir tobrīd plaši izmantotā transportlidmašīna "Junker Ju-52/3", taču, iespējams, ka arī tobrīd jaunais "Ju-252"," sižeta autentiskumu vēstulē muzejam pamato Krakops.

Jautāts, vai šāda veida materiāli ir uzticami un tajos nevar būt filmēts Hitlera dubultnieks vai kā citādi sagrozīti pasniegtie fakti, Uldis Neiburgs atbild noraidoši. Viņaprāt, kinohronikā redzamais atbilst patiesībai, jo kara sākumā, esot uzvarētāja pozīcijās, Hitlers vēl nav baidījies un propagandas darboņiem nav bijusi vajadzība sagrozīt šāda veida faktus.

Vēl vairāk – interesants ir fakts, ka apspriedes kadri, kur Hilters ir redzams, rādot kaut ko kartes labajā daļā, ir labi pazīstams un plaši izmantots Otrā pasaules kara hronoloģijas materiāls, kas, spriežot pēc visa minētā, ir filmēts tieši Latvijas teritorijā.

Pirmo reizi stāstu par Hitlera vizīti Latvijā vēsturnieki dzirdējuši no jau minētā Austrālijā dzīvojošā malnavieša Imanta Apšvalka. Viņš brīnījies, kāpēc tik "vispārzināma lieta" kā Hitlera ierašanās tomēr nav plaši zināma Latvijā.

Jāpiebilst, ka Baltijas teritorijā fīrers bijis vēl tikai vienu reizi, turklāt zemēs, kas, viņaprāt, bija Vācijai likumīgi piederošas – viņš apmeklēja no Lietuvas "atgūtās" Klaipēdas jeb vāciskās Mēmeles teritorijas 1939. gadā. Tā bija tāda kā sabiedrisko attiecību vizīte, skaidro Valdis Kuzmins, bet Malnavā fīrers 1941. gadā ieradies, tā teikt, darba darīšanās.

No 1941. gada 12. līdz 28. jūlijam Malnavas lauksaimniecības vidusskolā atradās hitleriešu armijas štābs – par to ir gan rakstiskas, gan kartogrāfiskas liecības. Armijas vadība ieņēmusi vienu kādreizējās vācu barona muižas ēkas spārnu, bet pārējā daļā atradās skola, kur turpinājās ierastais darbs. Tieši tādēļ vizītes liecinieki, kas vēlāk par to varēja pastāstīt, ir toreizējie skolēni.

Agrā 21. jūlija rītā virs Malnavas debesīm parādījušās vismaz deviņas "Messerschmidt" vācu iznīcinātājlidmašīnas. Pēc dažām stundām Malnavas skolas pagalmā bijuši dzirdami skaļi, ilgstoši "heil!" saucieni, teikts atmiņās. Vietējie jau nopratuši, ka ģenerālštābā ieradies kāds liels priekšnieks, ja ne pats fīrers. Vienīgās izdotās rakstiskās liecības par šo vizīti ir 2001. gadā grāmatā "Mana Malnava". Tur Malnavas lauksaimniecības skolas 1944. gada izlaiduma absolvents Viesturs Šķidra raksta: "Austrumu frontei virzoties uz priekšu, 1941. gada 21. jūlija rītā štābā ieradās vācu tautas vadonis fīrers Ādolfs Hitlers." Pēcāk saviem virsniekiem viņš skolas pagalmā teicis uzmundrinošu, patriotisku runu.

Lai arī dažādu liecinieku teiktais atšķiras, piemēram, datumos un atsevišķās detaļās, no vēsturiskā viedokļa Hitlera vizītes fakts šķiet ļoti ticams. Galvenokārt detaļa, kas dažādās atmiņās atšķiras, ir tas, vai, dodoties atceļā uz lidostu, Hitlers savu putekļu mēteli turējis rokās vai arī uzvilcis mugurā. Viss cits faktiski sakrīt.

Žurnāla "Ilustrētā Vēsture" 2014. gada aprīļa numurā publicētas arī kartes no Antīko autombīļu biedrības biedra Jāņa Priedes privātkolekcijā esošas dienasgrāmatas "Ziemeļi". Tā ir kara dienasgrāmata grafiskā formā, kur atrodams nepārprotams apliecinājums tam, ka fīrers uzturējies Latvijā.

Visai iespējams gan, ka Hitlera vizīte Malnavā varētu būt ilgusi tikai dažas stundas. Sākotnēji vācieši to turējuši lielā slepenībā. Tikai dažus mēnešus vēlāk vācu virsnieki nav kautrējušies lepoties, ka pie viņiem pabijis pats fīrers, atceras vietējie.

Lai arī aptuveni 70 metru attālumā esošo bunkuru vietējie dēvē par "Hitlera bunkuru", tas tomēr nav saistīts ar fīrera vizīti. Kā pastāstīja vēsturnieks Valdis Kuzmins, šie bunkuri būvēti vēlāk, 1944. gadā, nacistu armijai atkāpjoties.

"1941. gadā fronte strauji virzījās uz priekšu, štābs Malnavā bija aptuveni nedēļu, bet tad tas pārcēlās tālāk. Bunkuru būvēt nebija laika, un Hitlers viesojās muižā. 1944. gadā, kad vācieši atkāpās, 16. armijas štābs tur atradās no februāra līdz jūlija vidum, tad arī tika būvēts bunkurs pretgaisa aizsardzībai."

Padomju Savienībai tolaik jau bijusi vērā ņemama aviācijas flote, tādēļ vācu armija, ilgstoši uzturoties vienā vietā, izbūvēja bunkuru, kur slēpties uzlidojuma laikā. Līdzīga taktika bija arī citur, un daudz kur būvēti pretgaisa aizsardzības bunkuri, lai atceramies kaut vai par Vilka midzeni dēvēto Hitlera bunkuru Polijas teritorijā. Tā nu skaidrs, ka šis ir nacistu bunkurs, bet Hitlers tur nekad nav kāju spēris.

Malnavas parkā hitleriešu izbūvētais bunkurs atrodas vēl joprojām, bet virs tā pašlaik ierīkots deju laukums, zina teikt tūrisma informācijas centrā. Stāsta, ka bunkuru ar 70 metrus attālo muižas ēku vēl savienojot pazemes eja.

Protams, šis ir visai interesants objekts, un daudzi to vēlētos apskatīt, esot Latgalē. "Šobrīd dažādu iemeslu pēc bunkuri ir ciet, bet, jā, veicam pārrunas par apskates vietas ierīkošanu. Diemžēl jautājuma atrisināšana nenotiks agrāk par septembri," pastāstīja Inga Bernāne, Kārsavas novada tūrisma organizatore.

Tomēr vēsturisko Malnavas muižu ir iespējams apskatīt arī tagad. Tur joprojām darbojas vidusskola – pašlaik Malnavas koledža, kas nesen svinēja 95 gadu jubileju. Tiek piedāvātas arī dažādas ekskursijas gida pavadībā, kas labprāt izstāstīs gan leģendas, gan faktus par Hitlera vizīti šajās telpās.

"Jā, gidu izvēles ir dažādas – var kopā ar "Balto dāmu" jeb muižnieci, kuras lomā ir iejutusies Malnavas "Dzīļu" maiznīcas saimniece, izstaigāt muižas teritoriju un iepazīt tās noslēpumus. Var Malnavas muižu un tās vēsturi iepazīt kopā ar Malnavas koledžas pārstāvjiem, jau vairāk izzinot šo vēsturi caur lauksaimniecības skolas 95 gadiem, vai arī kopā ar jaunās "Latgolys šmakovkys dadzynuotovys" saimnieku izzināt spilgtākus un vēl nedzirdētus stāstus. Variācijas ir ļoti dažādas atkarībā, kādas ir grupas vēlmes," skaidro Bernāne.