Greznā Gaujas senielejas pērle – Krimuldas muiža  (9)

Muižas pārzinis Ingus Krūmiņš stāsta, ka Krimuldas muiža ir īpaša ar to vien, ka nav otras tādas muižas Baltijā, kur lielgabala šāviena attālumā atrodas trīs viduslaiku pilis – Turaida, Sigulda un Krimulda.

Muižas pirmsākumi meklējami jau 16. gadsimtā, kad līdzās viduslaiku nocietinājumiem, te veidojās jauns saimniecisks centrs. Spožu pacēlumu Krimulda piedzīvoja laikā no 1817. līdz 1821. gadam, kad tā piederēja vienam no firstu Līvenu dzimtas atzariem. Muižā saimniekoja trīs šīs slavenās dzimtas paaudzes un katra no tām te atstājusi paliekošas pēdas un vēl joprojām nezūdošas atmiņas.

Vēstures liecībās saglabājušies dati, ka grāfs Johans Līvens 1817. gadā iegādājies Krimuldas muižu tāpēc, ka tā vēsturiski saistīta ar Kaupo, kuru Johans uzskatīja par Līvenu dzimtas ciltstēvu. Pērkot Krimuldu, vairāksolīšanā Johans par to samaksāja 60 885 sudraba rubļus. Johans arī bija tas, kurš izveidoja romantisku ainavu parku 11 hektāru platībā, kas ne mazāk skaists saglabājies līdz pat mūsdienām.

No 1848. gada muižu mantoja Johana dēls Pauls Hermanis Līvens, kurš bija nozīmīgs Vidzemes politisks darbinieks. 1854. gada vasarā viņš Krimuldas pili laipni nodeva Baltijas ģenerālgubernatora A. Suvorova rīcībā (viņš bija slavenā krievu karavadoņa A. Suvorova mazdēls). Izrādās, muižu apciemojuši dažādi godināmi cilvēki, piemēram, 1860. gadā 16 gadus vecais Krievijas troņmantinieks Nikolajs, bet 1862. gadā Krimuldu apmeklēja un nakšņoja cars Aleksandrs II ar laulāto draudzeni Mariju Aleksandrovnu. Pēdējais Krimuldas muižas īpašnieks bija Pauls Ivans Līvens (1875-1963).

Šobrīd muižu apsaimnieko 53 hektāru lielu teritoriju, no kuras puse ir Siguldas novadā un puse Krimuldas novadā. Telpas kungu mājas iekšpusē aizņem 2700 m², romantiskais ābeļdārzs aizņem 7 ha, bet saimniecības dārzs, kas šobrīd tiek atjaunots, ir 2000 m² plašs.

Muižas kungu mājas priekšpusē ir izveidots parādes pagalms ar 2011. gadā atjaunotu strūklaku, savukārt dobju un augu izvietojums laika gaitā ir vairākkārtīgi mainījies, pielāgojot to saimnieciskas darbības vajadzībām. Muižas laikā gar celiņu malām vasaras sezonā tika izvietotas palmas, kas ziemu pavadīja siltumnīcā.

Pils centrālā zāle un dīvānu istaba vēl šodien ir saglabājušas savu gabarītus un konfigurāciju, palikušas arī pāris interesantas liecības par sākotnējo interjeru. Zālē ir saglabājusies klasicisma stila sienas karnīze ar grezniem ornamentiem, bet dīvāna istabā – oriģinālais ozolkoka vairogparkets. Mazāka izmēra vairogparkets ir saglabājies arī daļā pagalma anfilādes telpu. Saglabājies un iekonservēts ir arī izcils metālkalums – zirgu staļļa luktura turētājs.