Sešas neparastas vietas, ko šovasar apskatīt viesmīlīgajā Latgalē  (2)

Lūk, sešas vietas un maršruti, kurp aizbraukt jau šovasar – ar senu un ne tik senu vēsturi, savām leģendām un īpašo auru!

Netālu no Aglonas, Škeltovas pagastā, priežu meža ielokā atrodas neliels ezers – Velnezers, saukts arī par Čertoku. Savu nosaukumu tas ieguvis, pateicoties mistiskiem notikumiem, kas apvij šo ezeru, un popularitāti tūristu vidū iemantojis savas unikālās krāsas dēļ. Ezers ir zaļgans, ar ļoti dzidru ūdeni. Lai aizsargātu šo ainaviski vērtīgo objektu, tā apkārtne 55 hektāru platībā jau gandrīz 40 gadus ir dabas liegums.

Ilgu laiku uz ezeru nebija norāžu, lai tūristi to mazāk apmeklētu. Taču cilvēku vēlmi ieraudzīt ezeru tas nemazināja, un nu tas kļuvis par vienu no populārākajiem tūrisma objektiem Aglonas novadā.
Tomēr ezers nav slavens tikai ar savu izskatu, to neparastu dara mistiskie nostāsti. Zinātnieki stāsta, ka te bieži vien aparatūra nestrādā, pazūd uztveršanas signāls vai gadās kāda cita ķibele. Šajos mežos cilvēki bieži mēdz apmaldīties un nevar atrast ceļu uz mājām.

Vairāk par ezeru lasiet šeit.

Pa ceļam no Naujenes līdz Vasargelišķu skatu tornim vērts iegriezties arī dabas takā Dinaburgas pilskalna apkārtnē. No ceļa A6 Daugavpils–Krāslava iepretī pagriezienam uz Naujeni pie norādes jānogriežas pa labi un tad jāseko norādām uz "Dinaburgas taku". Pēc aptuveni 3,5 kilometriem ieraudzīsiet auto stāvlaukumu.

Nepilnus 700 metrus garā taka, kas reljefa dēļ ir diezgan sarežģīta, atdzimusi un atkal gaida apmeklētājus. Kāpnes palīdzēs pārvarēt stāvās nogāzes, no tiltiņiem būs vieglāk ieklausīties strautiņa čalošanā, no skatu platformas varēs ielūkoties Daugavas varenajā straumē, bet atpūsties – Dinaburgas bruņinieku laukumā. No Dinaburgas pilskalna paveras plašs un ainavisks skats uz Daugavas ieleju un pirmo no Daugavas lokiem – Elernes loku.

Dabas taka nav vienīgais, ko redzēt Dinaburgas pilskalna apkārtnē. Vēl Naujenē varat izstaigāt Jezupovas parku vai apskatīt katoļu baznīcu, kā arī apmeklēt Naujenes novadpētniecības muzeju un iepazīt interaktīvo vides ekspozīciju.

Tiem, kam interesē vēsture, vērts atrast šejienes dižo pilskalnu. Dinaburgas jeb Naujenes (Vecpils) pilskalns ir izteikts, ap 25 metru augsts cilvēka pārveidots reljefa veidojums Daugavas ielejas labajā pamatkrastā, ko ieskauj divas dziļas sānu gravas. Pilskalnā saglabājušies Livonijas ordeņa pils pamatu fragmenti.

Pili cēluši vācieši latgaļu koka pils vietā laikā no 1275. līdz 1277. gadam. Saglabājušās Livonijas ordeņa mestra Ernesta fon Rāceburga būvētās pils drupas.

Vairāk lasiet šeit.

Cirīša Upursala atrodas Latgalē, iepretim Aglonai. Tā ir leģendām apvīta vieta, jo Upursalā senos laikos it kā dzīvojis viedais krīvs jeb pareģis ar saviem palīgiem. Leģendas vēstī, ka grūtos brīžos senie iedzīvotāji te upurējuši dieviem – šim mērķim derējuši gan lopi, gan jaunas meitas. Ja dūmi no upurēšanas rituāla plūduši uz Voguļu pusi, upuri dievi pieņēmuši, bet, ja uz Aglonu – tad tas bijis veltīgs.

Lai nu kā, nelielā Cirīša ezera Upursala ir ļoti skaista vieta, kur izveidots dabas liegums, tāpat kā citās ezera salās. Lai saudzētu dabu, bet tomēr ļautu to apskatīt arī apmeklētājiem, tur izveidota interesanta laipu sistēma, kas veido 1,8 kilometrus garu pastaigu taku. Jārēķinās arī ar nelieliem pacēlumiem un kalniņiem, kur ved kāpnes, tāpēc ģimenēm ar pavisam maziem bērniem šī taka var būt grūti veicama. Uz salas ir arī vairāki gleznaini skatu laukumi.

Vairāk par taku un nokļūšanu uz salas, lasiet šeit.

"Latgolys šmakovkys" dedzinātava atrodas ar vēsturiskiem stāstiem apvītajā Malnavas muižas teritorijā, kas ir kā oāze ikdienas steigai, kur var ļauties mierpilnām pastaigām senatnīgajā muižas parkā. Par muižu, kuru apvij ne mazums leģendu, piemēram, ka to apmeklējis arī bēdīgi slavenais Vācijas fīrers Ādolfs Hitlers, lasiet šeit.

Latgales šmakovkas ražotne Malnavā atklāta vien šopavasar un tur Latgalei raksturīgā alkohola ražošanai tiekot izmantoti gan augļi, gan graudi, gan arī citi izejmateriāli. Līdz ar šmakovku tiek piedāvāti arī dažādi uzlējumi un pat Latgales viskijs, ko katrs varēs baudīt pēc savas gaumes. Pagaidām veikaliņš vēl nav atvērts, bet rudenī ir plānots atvērt gan degustāciju zāli, gan veikaliņu.
Dedzinātavas apmeklējumiem var pieteikties pie saimnieka Jāņa Krivteža, kontaktinformācija ir atrodama: www.latgalessmakovka.lv.

Vairāk lasiet šeit.

Lūznavas muiža atrodas Latgalē, netālu no Rēzeknes. 2015. gadā pēc vērienīgas atjaunošanas tā atkal atklāta un ir viena no Latgales jūgendstila pērlēm. Turklāt muiža atrodas Rāznas nacionālajā parkā, kas to padara vēl īpašāku. Pašlaik muiža jau aktīvi darbojas, piedāvājot ne tikai ekskursijas un apskates iespējas tūristiem, bet arī plašu kultūras programmu.

Lūznavas muižas celtniecība uzsākta 1905. gadā, bet tā pabeigta 1911. gadā. Muižas īpašnieki bija Lietuvā dzimušie poļu izcelsmes Kerbedzu dzimtas pārstāvji. 20. gadsimta sākumā tā bija slavena kā mākslinieku, mūziķu un literātu pulcēšanās vieta, Kerbedzu īpašumos viesojies arī ievērojamais lietuviešu gleznotājs un mūziķis Mikolajs Konstantīns Čurļonis.

Ar māksliniekiem saistīta arī kāda leģenda. Pie Lūznavas muižas mājas, dīķa malā, kuplo neparasta daudzstumbru liepa. Leģenda vēstī, ka tā saistīta ar kādas vietējās meitenes nepiepildīto mīlestību. Lūznavā muižkungu laikos allaž virmojusi mākslas dvesma, jo muižas saimniece Jevgēnija Kerbedza bijusi liela mākslas mīļotāja, kas atbalstīja jaunos talantus, vasarās aicinot tos paciemoties Lūznavā. No daudzām valstīm sabraukušie mākslinieki uzaicināja vietējo zemnieku meiteni pozēt. Viens no māksliniekiem meitenei sevišķi iepaticies, taču rudenī daiļais gleznotājs devās prom, apsolot nākošpavasar atgriezties. Gaidot pavasari un savu mīļoto, meitene sastādījusi dīķmalā dzeltenas tulpes kā ilgošanās simbolu. Taču gleznotājs neieradās ne tajā, ne nākamajā pavasarī. Meitenes sirds salūza, bet krāšņajā tulpju pļavā uzauga liepa ar 21 žuburu – kā atgādinājums par 21 gadu jaunās meitenes mīlestību. "Ja vēlaties patiesu un stipru mīlestību, jāiekāpj šīs liepas stumbru viducī!" teikts muižas mājaslapā.

Pašlaik muižā notiek ļoti daudz kultūras pasākumu. Greznās iekštelpas pamazām tiekot apdzīvotas, plānota arī naktsmītņu ierīkošana, pastāstīja muižā.

Šobrīd telpas pamatā tiekot izmantotas koncertiem, semināriem, izstāžu ekspozīcijām un tagad tur izvietots arī Rēzeknes novada tūrisma informācijas centrs. Muižu var apskatīt arī tad, kad nenotiek koncerti. Te ir precīzāka informācija par ekskursiju veidiem. Ieejas maksa: 1,50 eiro pieaugušajiem un 1,00 eiro skolēniem, studentiem, senioriem.

Vairāk informācijas: Luznavasmuiza.lv

Latgales mājīgā pilsētiņa Preiļi vairāk nekā 500 gadus piederējusi senajai muižnieku Borhu dzimtai, kas ieceļoja tur no Vācijas. Dzimta ar laiku pārpoļojusies un bijusi vieni no ietekmīgākajām un bagātākajām muižnieku dzimtām Latgalē. Šajā laikā te valdījušas kaislības, nežēlība, bet arī lielas idejas un varens vēriens, kas noveda pie vienas no skaistāko Latvijas piļu celtniecības un brīnišķīga parka izveides.

Tomēr visas šīs vietas apvij arī baisas teikas. Piemēram, par parkā esošo Mīlestības kalniņu saglabājusies šāda leģenda. Reiz kungs gājis pastaigāties pa parku. Iegājis parka vidū un atsēdies pie atpūtas mājiņas. Viņu no dziļām pārdomām iztraucējis negaidīts mednieka šāviens. Kungs no liela uztraukuma ar sirdstrieku bijis uz vietas beigts. Viņa sieva, sarūgtināta par vīra nāvi, likusi saviem kalpiem izrakt parka kanālus dažādos virzienos par godu savam vīram tā, lai kanālu virzieni attēlotu vīra iniciāļus. Mežsargu, kurš nobaidījis kungu, likusi aprakt dzīvu zemē un uzbērt virsū visu kanālu izrakto zemi – tā radies Mīlestības kalniņš jeb Mežsarga kalniņš. Uz tā, kā liecina nostāsts, bijusi tējnīca, kurp kungi pēc pieciem vakarā nākuši malkot šo dzērienu, bet lejā – trīs lapenes, kur paslēpties lietus laikā, ja tas pārsteidz pastaigā. Parkā ne zariņu nedrīkstēja nolauzt, par to draudēja bargs sods. Mīlestības kalniņā arī spokojas. Vakaros ap kalniņu pulcējas tumši stāvi, dzirdamas sarunas un čuksti. Tieši pusnaktī debesīs sāk lidot ugunīgas lodes. Tā apkārtējo ciemu mednieki sarunājas ar savu draugu, nelaimīgo dzīvu aprakto.

Vairāk par pili un tās apkārtni lasiet šeit.

Jāpiebilst, ka līdz 21. oktobrim katru dienu no pulksten 10 līdz 18 apskatei atvērta Preiļu muižas kapela (Raiņa bulvāris 23).

Preiļu novada tūrisma informācijas centrā un Preiļu muzejā iespējams pieteikt ekskursiju latviešu, krievu vai angļu valodās.

Vasaras sezonā darbojas Preiļu pilsētas pludmale un āra kafejnīca "Pampūkas" Preiļu parkā pie zirgu staļļiem, kur var nogaršot īpašo Preiļu siera saldējumu.

Tūrisma vietnē un viedierīču aplikācijā Izi.travel ir pieejams audiogids ekskursijām angļu valodā pa Preiļu muižas parku. Stundu garā nesteidzīgā pastaigā varēs apmeklēt 12 parka objektus, noklausīties stāstus par muižniekiem Borhiem, uzzināt parka noslēpumus un leģendas, kas padarīs jūsu pastaigu interesantu.

Stāstu par muižnieku Borhu dzimtu papildina izstāde "Borhu dzimtas atspulgi" Preiļu muzejā, blakus parkam esošajā ēkā Raiņa bulvārī 28, kurā pirmo reizi Latvijā iespējams apskatīt grāfu Borhu dzimtas portretu reprodukcijas, kā arī unikālo grāfa Borha Maltas Ordeņa komandora mundiera fragmentu. Ieejas maksa 1 eiro pieaugušajiem un 0,50 eiro skolēniem.