Aglonas baltās bazilikas stāsts: svētgleznas ceļojums, kara šausmas un svētceļnieki
Aglonas bazilika ir viena no pazīstamākajām svētvietām pasaulē, Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta. Likumsakarīgi, ka šī baltam gulbim līdzīgā celtne glabā neskaitāmus interesantus un saistošus stāstus un nostāstus gan par pieredzētiem brīnumiem, gan vēstures līkločiem. Kā nekā, zinātnieki uzskata, ka šīs vietas blīvi apdzīvotas jau kopš ļoti seniem laikiem (jau kopš 1800. - 500. gada pirms Kristus dzimšanas), bet 10. - 13. gadsimtā te nelielā teritorijā bijuši pat 10 pilskalni. Šīs vietas stāsts ir vērts, lai to izstāstītu...

Vai zinājāt, ka nosaukuma Aglona ieguvusi savu vārdu no staltajām eglēm, kas te kādreiz augušas, jo egle vietējā izrunā skan kā "agļa"? Netālu atrodas arī Egles ezers, kas šo nosaukumu nes vēl joprojām. Te bijusi sena latgaļu svētvieta, piemēram, blakus esošajā Cirīša ezerā vēl tagad ir vieta, ko dēvē par Upursalu. Tāpat te notikuši dažādi svarīgi un arī traģiski notikumi. Piemēram, 1263. gadā te nogalināts lietuviešu varenais valdnieks Mindaugs ar saviem diviem dēliem Rukli un Rupeiki. Karaļa sapnis bijis izveidot vienotu un neatkarīgu baltu valsti, Līdz mūsdienām ir saglabājusies leģenda par viņa sievu, karalieni Martu, kura it kā bijusi Madelānu pilskunga meita, bet Aglonas apvidū Madelānu pilskalns ar senpilsētu kādreiz bija ievērojams politisks un saimniecisks centrs.

Aglonas bazilikas vēsture

Jānis Pāvils IIViļņaVissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki AglonāEiropaAglonaLatvija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit