Aglonas baltās bazilikas stāsts: svētgleznas ceļojums, kara šausmas un svētceļnieki

Vai zinājāt, ka nosaukuma Aglona ieguvusi savu vārdu no staltajām eglēm, kas te kādreiz augušas, jo egle vietējā izrunā skan kā "agļa"? Netālu atrodas arī Egles ezers, kas šo nosaukumu nes vēl joprojām. Te bijusi sena latgaļu svētvieta, piemēram, blakus esošajā Cirīša ezerā vēl tagad ir vieta, ko dēvē par Upursalu. Tāpat te notikuši dažādi svarīgi un arī traģiski notikumi. Piemēram, 1263. gadā te nogalināts lietuviešu varenais valdnieks Mindaugs ar saviem diviem dēliem Rukli un Rupeiki. Karaļa sapnis bijis izveidot vienotu un neatkarīgu baltu valsti, Līdz mūsdienām ir saglabājusies leģenda par viņa sievu, karalieni Martu, kura it kā bijusi Madelānu pilskunga meita, bet Aglonas apvidū Madelānu pilskalns ar senpilsētu kādreiz bija ievērojams politisks un saimniecisks centrs.

Lai arī vēl 18. gadsimtā Aglonas svētvietās latgaļi pielūguši savus dievus, 1697. gadā muižture Eva (citos avotos Ieva) Justīne Šostovicka ar toreizējā Livonijas bīskapa Nikolaja Poplavska atbalstu aicinājusi Viļņas dominikāņu mūkus izveidot Aglonā klosteri un draudzes skolu. Un jau pavisam drīz vienā no latgaļu sakrālajiem centriem Viļņas priors tēvs Remigijs Mosokovskis izvēlējies vietu baznīcai un klosterim. Bet 1699. gadā uzkalnā pacēlusies stalta klostera ēka un gadu vēlāk arī pirmais vienkāršais koka dievnams. Dominikāņi Aglonas baznīcā novietoja Dievmātes svētgleznu, kura bija gleznota pēc Trāķu svētgleznas parauga.

1768. gadā dominikāņi nojauca Aglonas koka baznīcu un tajā pašā vietā lika pamatus jaunajai ēkai. Vienlaicīgi blakus baznīcai tika uzsākta arī jauna mūra ēka klosterim. Dievkalpojumi būvdarbu aikā notikuši pagaidu mūra ēkā, kur novietots vecās koka baznīcas altāris ar svētgleznu un ērģelēm. Jauno baznīcu uzcēla 10 gados, bet to iesvētīja vien 1800. gadā. Vēl pēc piecdesmit gadiem to atjaunoja un modernizēja.

Lieliskā, baroka stilā celtā bazilika ainavā izceļas ar 60 metrus augstiem torņiem. Bazilikas iekšpusē ir krusta velves, arkas un kolonnas, kas bagātīgi dekorētas ar rokoko stila rotājumiem. Grezni ir arī 10 mūra altāri. Bazilikā apskatāmas vairākas eļļas gleznas, kas tapušas 18. un 19. gadsimtā, kā arī dominikāņu ordeņa labvēļu un baznīcas dibinātāju Evas un Dabziboga Šostovicki portreti.

Interesanti, ka 1824. gadā pie Aglonas klostera atklāja sēravotu, kas it kā ir dziedinājis daudzus sirgstošos. 1824. gadā dominikāņi pat pasūtījuši avota medicīnisko ekspertīzi Pēterburgas Medicīnas akadēmijā. Tā liecināja, ka sēravota ūdeni ieteicams lietot dažādu gan iekšēju, gan ādas slimību ārstēšanai. Jau 1825. gadā priora Juškeviča vadībā tika uzbūvēta koka slimnīca ar 10 vietām, pilnībā piemērota visām slimnieku vajadzībām.

Īpašas ir arī bazilikas ērģeles, kam ir jau vairāk nekā 200 gadu. Tās ikreiz skan baznīcai nozīmīgos notikumos.

Spoku stāstu un leģendu cienītājus varētu interesēt fakts, ka zem bazilikas atrodas senas kapenes. 1918. gadā, kad Latgalē gadu valdīja boļševiki, viņi baznīcā vairākkārt izdarījuši kratīšanas, lai meklētu zeltu. Šādā nolūkā varas pārstāvji uzlauzuši arī baznīcas pagrabus un aplaupījuši apbedīto dominikāņu tēvu, muižnieku un to bērnu zārkus.

Sākoties Pirmajam pasaule karam, 1916. gada 1. oktobrī, vecajā klosterī un saimniecības ēkās izvietoja 5. armijas 26. inženierbataljona štābu. Krievijas armijai atkāpjoties, bataljons bija norīkots izveidot Aglonas apkaimē aizsargierakumu līniju, izmantojot šim nolūkam arī baznīcas un klostera ēkas ar to mūra žogu. Šāda rīcība draudēja ar baznīcas izpostīšanu, tāpēc aizsargjoslu pārcēla dažus kilometrus tālāk, un bazilikai nekas ļauns nenotika. Mūsdienās vēl ir saskatāmi šo nocietinājumu pirmā varianta ierakumi, kuri stiepjas gar Egles ezera krastu līdz pat Madelānu pilskalnam. Interesanti, ka 1916. gada septembrī klosterī izvietojās Viskrievijas pilsētu savienības slimnīca, kurā par ārstiem un žēlsirdīgajām māsām strādāja lietuviešu studenti.

Latvijas laikā te nodibinātas zēnu un meiteņu ģimnāzijas, bet bazilika bija vispāratzīts un nozīmīgs ticīgo centrs.

1940. gadā, Latvijā nodibinoties padomju varai, baznīcas īpašumi tika nacionalizēti. Abas ģimnāzijas pārgāja valsts pārziņā, bet klostermāsām Jaunaglona bija jāatstāj 24 stundu laikā, līdzi ņemot tikai drēbju sainīti. Padomju slepenie dienesti nepārtraukti uzmanījuši arī katoļu priesteru darbību. Tāpēc Aglonas dekānam, lai izvairītos no drošas nāves, bijis jāslēpjas attālākajās Kurzemes draudzēs. Vēlāk viņi atgriezušies, un vācu okupācijas laikā Aglonas dekāns iestājies pret ebreju genocīdu. Piemēram, kad policisti uzsākuši Aglonas (toreizējās Somersetas) ciemata ebreju apcietināšanu, dekāns tiem pavēlējis atbrīvot kādu kristītu ebrejieti, tā izglābjot to no drošas nāves. 1941. gada 23. augustā, pēc Daugavpils slimnīcas garīgi slimo un patversmes bērnu apšaušanas pie vīriešu ģimnāzijas, tuvākajā svētdienā dekāns Aloizs Broks Aglonas baznīcā teica sprediķi par tematu "Tev nebūs nokaut". Drīz vien pēc tā dekānu apcietināja gestapo, un viņš gāja bojā.

Padomju laikos katoļu priesteru darbība atkal tika ierobežota un nepārtraukti kontrolēta. Priesteri tika apmeloti, pazemoti un kaunināti. Tomēr, neskatoties ne uz ko, Aglona kā svētvieta saglabāja savu vietu cilvēku sirdīs, par ko arī liecināja ikgadējo 15. augusta svētku apmeklētāju skaits. Baznīcas īpašumos saimniekoja Lauksaimniecības mašīnu un traktoru stacija. Diemžēl tas nozīmēja, ka klostera parka teritorija tika nekārtīgi apbūvēta, zivju dīķi piesārņoti. Bazilikas tiešā tuvumā uzsāka plaša mēroga celtniecību, kuras notekūdeņus iepludināja dīķos un ezerā.

1980. gadā, kad Latvijas katoļi atzīmēja Aglonas baznīcas 200 gadu jubileju, Romas pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra "Basilica minoris" titulu. Svētceļnieki atklāti atkal sāka doties uz Aglonu 1989. gadā.

Aglonas bazilika uzņem ikvienu, kas ir ieradies, lai aizlūgtu par sevi vai saviem tuviniekiem pie Brīnumdarītājas Dievmātes svētgleznas, teikts slavenākās Latgales baznīcas mājaslapā.
Pie Aglonas Dievmātes Brīnumu darītājas svētbildes iekārtots augšējais altāris. Zem gleznas ir redzamas daudzas votas – pateicības zīmes. Ar šo gleznu saistīts arī neparasts stāsts. Pareizāk sakot, ar gleznas ceļojumu kara laikā. Pāvests Alberts Budže latviešu katoļu žurnāla "Gaisma" salīdzinājis Aglonas svētgleznas ceļojumu Otrā pasaules kara laikā ar Rafaēla Madonnas ceļojumu tajā pašā laikā, kad tā atradusies gan mitrā pagrabā, gan nokļuvusi arī Maskavā, lai pēcāk atgrieztos Drēzdenes gleznu galerijā.

Arī Aglonas svētgleznas ceļš sācies ļoti līdzīgi, vācu armijai atkāpjoties, bet krievu karaspēkam tuvojoties, kad vācieši izvietojuši mīnas bazilikā. Par to bijis zināms dekānam Francim Lazdānam, tādēļ viņš informējis metropolītu Anatolijam Springovičam, kas kopā ar citiem garīgajiem līderiem nolēmuši gleznu pārvietot uz Kurmeni. 1944. gada 23. gadā Dievmātes gleznu izņēmuši no altāra un ar ratiem aizveduši uz Vanagiem, kur no kara šausmām slēpušies vairāki garīdznieki. Glezna noslēpta aiz vietējās baznīcas altāra. Tomēr krievu straujais uzbrukums novērsis Aglonas bazilikas uzspridzināšanu.

27. jūlijā jau fronte bija pietuvojusies pavisam tuvu, un gleznu atkal nācies pārvietot. Dažas dienas iepriekš gan vietējie ticīgie tai izrādījuši godu svētās Annas dienā. Gleznu pārvietoja drošībā uz Koroļkovas sādžu – to paslēpa 1,5 kilometrus no autobusa pieturas esošajā Vanagu draudzes locekļa Ignata Gavara šķūnītī, apkraujot mākslas darbu ar sienu.

Tajā pašā dienā padomju armija ieņēma Vanagus un devās tālāk. Aktīvā karadarbība pavirzījās uz priekšu, un glezna bija relatīvā drošībā. Arī garīdznieki atradās pie savām draudzēm, bet, tā kā tuvojās Marijas debesbraukšanas svētki, viņi sāka lemt, vai gleznai atgriezties Aglonā. Tika nolemts, ka ļaudīm šajos grūtajos laikos nepieciešama svētbilde, tādēļ jau 8. augustā tā tika atgriezta bazilikā. Tur tā atrodas vēl joprojām.

Pēc neatkarības atgūšanas arī bazilikai tika atdots nepieciešamais gods. Tā tika atjaunota un veikti daudzi uzlabojumi.

Arī šogad, kā ik gadu, 15. augustā Aglonā pulcēsies tūkstošiem ticīgo. Vairāk par svētku programmu un citu noderīgu informāciju meklējiet šeit.

Savukārt par to, ko apskatīt Aglonas apkārtnē atradīsiet šeit.

Aglonas bazilika

Adrese: Cirīšu iela 8, Aglona, Aglonas novads, LV- 5304

Telefons: +371 29188740; +371 65381109

Mājaslapa: www.aglonasbazilika.lv

Ekskursijas cenas: 1,50 eiro pieaugušajiem, 1 bērniem un pensionāriem.

Izmantotie avoti: www.catholic.lv, žurnāls "Gaisma", Aglonas tūrisma informācijas centra arhīva materiāli.