"On The Way of Freedom" motoceļotāji, kuri veikuši enduro motociklu ekspedīcijas uz Austrāliju, Gruziju un Abhāziju, kā dāvanu Latvijai simtgadē veido 1836 km garu enduro maršrutu apkārt Latvijai fonda "1836" ietvaros. Vairāk par to lasiet šeit. Maršruta veidošanā ierastajam sastāvam nereti pievienojas Latvijā zināmi cilvēki, šoreiz – motosporta zvaigznes.
Ceturtajā "1836 enduro kilometri" ekspedīcijā no Ziemeļvidzemes pilsētiņas Apes mūsu komandai uz Jāņa Rozīša moča pievienojās Baltijā labākais motofrīstaila FMX braucējs Mārtiņš Aleksandrovičs. Pēc smagas kājas traumas, kas tika gūta treniņa laikā vasaras sākumā, Mārtiņš iziet rehabilitācijas procesu, tāpēc bija priecīgs izmēģināt Husquarna "701" moci enduro takās.
Pie vecā Apes motokluba leģendārā Ikarusa, ar ko savu ceļu uz sacīkstēm ir uzsākuši daudzi slavenākie Latvijas motokrosisti, satikām pasaules junioru čempionu Matīsu Karro, kurš šosezon Hondas rūpnīcas atbalsta komandas sastāvā startēja karaliskajā MX1 klasē. Sezona nav izvērsusies veiksmīga traumu dēļ, bet Matīss ir apņēmības pilns tikt pāri šim drūmajam posmam un ar smaidu raugās nākotnē. Ložņājot pa veco busu, atradām episku ķiveri ar "Honda" uzlīmi. Tas nozīmēja, ka Matīsam tā noteikti jāpiemēra.
Mērojot ceļu uz Apes mototrasi Aleksa aizmugurē, šis pāris atmiņā atsauca 60. gadu kulta filmas "Easy Rider" kadru, kurā Pīters Fonda dodas ceļā kopā ar Džeku Nikolsonu.
Aleksam un Matīsam, protams, netrūka, ko stāstīt par leģendāro Apes mototrasi.
Viens no Matīsa mērķiem ir izcīnīt Vaidavas kausu, kas viņam vēl nav, savukārt Mārtiņam jau ir veseli divi. Aleksis ar Haskiju trasē veica vairākus apļus, un uz tā tramplīna, kur Jānis Kārkliņš sasniedzis Latvijas rekordu tāllēkšanā, izpildīja vairākus iespaidīgus lēcienus, apliecinot Husqvarna "701" spējas arī sporta režīmā.
Iesildījušies trasē, visi kopīgi braucām Igaunijas robežas virzienā, kur pusotru kilometru no robežlīnijas atrodas mazais Vaastse-Roosa jeb Jaunrozes ciems. Tur mūs sagaidīja igaunis Mēliss Motuss (Meelis Mottus), kuram bija daudz ko stāstīt par mežabrāļiem, kuri pierobežas bunkuros slēpušies pēc Otrā pasaules kara. 1999. gadā viņš atklājis mežabrāļu saimniecību Metsavennta Talu, kas piedāvā ekstrēmā tūrisma paveidu – iespēju nakšņot mežabrāļu pazemes bunkuros. Tieši šādos bunkuros četrdesmito gadu otrajā pusē un piecdesmito sākumā dzīvoja simtiem drosmīgu, bet nelaimīgu vīru.
Mēlisa tēvs Harijs kļuva par mežabrāli 1940. gadā. No meža viņš iznācis tikai 1954. gadā, pēc Staļina nāves, kad no Sibīrijas sāka atgriezties pirmie izsūtītie. Meelis emocionālā stāsta laikā piedāvā mums degustēt "dzimtenīti", kas mežabrāļiem reiz kalpojusi kā valūta un ļoti vērtīga maiņas prece, jo dzira palīdzējusi ziemās pārvarēt aukstumu. Matīss veica kvalitātes pārbaudi, iemērcot pirkstus šķidrumā un tos aizdedzinot.
Mēliss piedāvāja nakšņot pirtī pie Vaidavas upes, bet mēs izvēlējāmies palikt bunkurā, lai kaut nedaudz izprastu, kā jutās cilvēki, kuri šādos apstākļos pavadīja gadu desmitus.
Šūpuļdziesmas vietā Mēliss ģitāras pavadījumā dziedāja mežabrāļu dziesmas, kas spartiskajos apstākļos palīdzēja sagaidīt miegu.
Motociklu maršruta iezīmēšana gar Latvijas robežu turpināsies līdz ziemai un atsāksies pavasarī. Ekspedīcijām teksta, foto un video materiālā iespējams sekot līdzi "On The Way of Freedom" Facebook kontā un mājaslapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
