Ziemeļkoreja ir viena no noslēgtākajām pasaules valstīm visos aspektos, tomēr tur var nokļūt, un šis process nav pārāk sarežģīts, tikai ilgs un dārgs. Lietuviešu uzņēmējs Jokubas Laukaitis dalās savos iespaidos un padomos, kā aizbraukt uz vienu no noslēgtākajām pasaules totalitārajām valstīm – Ziemeļkoreju un ko tur nekādā gadījumā nedrīkst darīt.
Ar ko sākt?
Ceļojot uz Ziemeļkoreju, obligāti jāizvēlas viena no grupu ekskursijām, ko piedāvā vietējo varasiestāžu apstiprinātas aģentūras. Ik gadu tiek rīkotas vairākas tūres, kuru ilgums ir no divām līdz 10 dienām. Tāpat ir iespēja organizēt privāto ekskursiju, taču tā maksās vēl krietni dārgāk.
Katrā tūrē dodas no pāris līdz dažiem desmitiem cilvēku, ko atkarībā no rīkotāja, pavada divi vietējie gidi un reizēm – gids-ārzemnieks. Visam braucienam jābūt saskaņotam, bet nauda jāpārskaita vismaz trīs mēnešus pirms ceļojuma – komunisms atlaides nepazīst. Cenas svārstās no pāris simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro.
"Par nedēļu Ziemeļkorejā man bija jāmaksā 2005 eiro, neskaitot lidojumu uz Ķīnu un atpakaļ, dzīvošanu un ēšanu Ķīnā, viesnīcas un dzeramnaudas gidiem (tās bija jāmaksā visiem), kā arī dažādus vietējos pakalpojumus un izmaksas, piemēram, cirka, kino, boulinga, bāru un restorānu apmeklējumus, kas neietilpst tūrē (piemēram, picērija). Kopumā izdevu ap 3000 eiro, un tas šķiet ļoti dārgi, ņemot vērā to, ka šī ir viena no neattīstītākajām pasaules valstīm. Bet no otras puses – es absolūti nenožēloju, jo šīs brauciens bija viens no spilgtākajiem un redzesloku paplašinošākajiem visā manā mūžā," stāsta Laukaitis.
"Absolūti visam, ko dari, tiek sekots līdzi, visu kontrolē gidi. Katra fotogrāfija, kontaktēšanās ar vietējiem, apģērbs vietās, kur jāgodina līderi. Praktiski katrai kustībai jābūt saskaņotai ar gidu. Vienīgā vieta, kur vari sajust nedaudz brīvības – viesnīca. tomēr no viesnīcas teritorijas iziet nedrīkst, par to vari tikt bargi sodīts," stāsta uzņēmējs.
Dīvaini, bet ļoti svarīgi noteikumi
Paradoksāli, bet Ziemeļkorejā pat laikraksti ar līderu attēliem esot jāloka tā, lai nesaburzītu fotogrāfiju. Ja nejauši tādu avīzi izmetīsi atkritumu urnā, pieļausi ļoti lielu kļūdu, stāsta ceļotājs. "Bet fotogrāfijas ir teju katrā izdevumā... Pie līderu statujām nedrīkst atrasties, ja esi tērpies necienīgi: iešļūcenēs, saulesbrillēs, nedrīkst stāvēt ar ap gurniem apsietu svīteri, aizliegts smieties, skaļi runāt, skriet. Tāpat nav pieļaujams nepaklanīties, kad esi pienācis pie pieminekļa, kā arī nenolikt ziedus utt."
Gandrīz visiem pie apģērba ir piespraudes ar līderu attēliem, domāju, ka vietējiem arī tas ir svarīgs noteikums.
Tāpat tūristi nedrīkst fotografēt ne darbaļaudis, ne militāristus, policistus, būvlaukumus vai nepabeigtas jaunceltnes (šis ir ļoti svarīgs noteikums), tuneļus. "Aizliegts nēsāt līdzi un izvest vietējo valūtu, ko mēs saņēmām tikai vienā vietējā veikalā."
Ar to vēl aizliegumi nebeidzas, nedrīkst arī no valsts izvest mūziku un filmas, iebraucot Ziemeļkorejā, tikuši pārbaudīti telefoni un datori. Tāpat aizliegts ievest reliģisko literatūru, kā arī nekādā gadījumā nedrīkst pastaigāties un apskatīt apkaimi bez gidu pavadības.
Ko atradīsiet Ziemeļkorejā?
Vietas, ko redzēsiet šajā valstī, atkarīgas no izvēlētās ekskursiju programmas. "Es izvēlējos septiņu dienu tūri, kuras laikā notika ikgadējais Phenjanas maratons – tajā piedalījās vairāk nekā 1000 tūristu," stāsta ceļotājs.
Jokubas uzskaitījis objektus, kuri viņam šķita visiespaidīgākie:
- Piemineklis čučhes (Kima Irsena mācība, uz kā balstās Ziemeļkorejas ideoloģija – red.) idejām – augstākais akmens tornis pasaulē. No tā visa Phenjana redzama kā uz delnas.
- Kimsusanskas memoriālā Saules pils – vieta, kur glabājas Kima Irsena un Kima Čenira mirstīgās atliekas.
- Demilitarizētā zona – Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas robeža.
- Kesona – vienīgā pilsēta Ziemeļkorejā, kur vēl ir daudz senu korejiešu būvju, amerikāņi šo vietu nebombardēja, jo cerēja – pilsēta tiks viņiem.
- Phenjanas metro – veclaicīgs metro ar dažām līnijām un pieturām. Tūristiem tika ļauts izbraukt pāris pieturas.
- Un daudzas citas vietas, piemēram, cirks, atsevišķi parki, lielais dambis pie Phenjanas, neskaitāmās līderu statujas (pie kurām jānoliek ziedi un jāizturas cieņpilni), dažas universitātes, skolas, bērnudārzi utt.
Kādēļ ir vērts apmeklēt Ziemeļkoreju?
Ziemeļkoreja visos aspektos ir viena no unikālākajām un interesantākajām, kā arī dīvainākajām valstīm visā pasaulē. Te it viss ir ļoti neparasts, dīvains un interesants – no politiskās situācijas līdz vietējiem likumiem un sadzīvei, stāsta lietuviešu uzņēmējs.
Viņš uzsver, ka šī nav valsts, kurā var zvilnēt pludmalē, dzert kokosriekstu pienu un sauļoties.
"Toties te sapratīsiet, ko nozīmē katru dienu klausīties propagandu, lasīt vienveidīgu presi, dzīvot ar minimālu brīvības apziņu vidē, kur katru detaļu diktē nemirstīgie līderi, kas nekad nepieļauj kļūdas. Sapratīsiet, kā tas ir, kad nav iespējas kaut soli spert bez atļaujas, nemitīgi tikt novērotam un kontrolētam – gan dienu, gan nakti."
"Tā kā es ļoti augstu vērtēju brīvību, iespēju pašam pieņemt lēmumus savā dzīvē, nedēļa tur man nebija viegla. Šķita dīvaini lūgt atļauju aiziet uz tualeti vai kaut ko nofotografēt. Atgriežoties Pekinā, es divas dienas nevarēju atgūties no tā, ka varu darīt to, ko, kā un kad vēlos," stāsta ceļotājs.
Šis bija pirmais stāsts, par to, kā Jokubas Laukaitis pavadīja septiņas dienas Ziemeļkorejā, bet par viņa pieredzi komunistiskajā valstī stāstīsim arī turpmāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
