Vienas dienas maršruts gar Kurzemes jūrmalu: draudzīgi dzīvnieki, brīnišķīgi skati un dabas takas

Tā nu devāmies vienas dienas izbraukumā gar jūru, ja tā var teikt, uz augšu – no Rīgas līdz Kaltenei.

Sākumā nolēmām nobraukt lielāko ceļa gabalu bez apstāšanās un devāmies uz Enguri – jauku, klusu vietu ar senām zvejniecības tradīcijām. Tur ir brīnišķīga, neliela osta, kur izjust vēju un viļņus, pašam vēl esot drošībā.
Lai iepazītu šīs senās jūrniecības ostas vēsturi, vērts aiziet apskatīt nelielo Engures jūrskolas un pagasta vēstures piemiņas ekspozīciju, kas veltīta Engures jūrskolai. Tā dibināta 1875. gadā, kā ceturtā no 10 Krišjāņa Valdemāra jūrskolām. Ekspozīcija iepazīstina ar Engures pagasta vēsturi. Adrese: Jūras iela 114, Engure.
Savukārt Engures baznīca ir viena no retajām koka baznīcām, vienīgā Tukuma rajonā, kas nav nopostīta vai pārbūvēta par mūra baznīcu. Tā uzcelta 1804. gadā, bet vēlāk vairākkārt pārbūvēta un remontēta.
Tiem, kas vēlas arī nobaudīt kaut ko no zvejnieku loma, jādodas uz Labiešu ielu 2, kur no maija līdz oktobrim ir vietējo amatnieku izstrādājumu, zivju produkcijas, lauku labumu, medus, stādu un citu labu lietu tirdziņš.

Tālāk noteikti jāapskata Engures ezera dabas parks, kas pārsteidz ar draudzīgumu – gan tūristiem piemērota infrastruktūra, gan brīnišķīgi dzīvnieki.

Dabas parks "Engures ezers" izveidots 1998. gadā, un tajā ietilpst ne tikai Engures ezers un zemes ap to, bet arī Rīgas jūras līča piekraste no Mērsraga līdz Engurei, kā arī meži starp piekrasti un ezeru. Šeit atrodams viens no putniem bagātākajiem liegumiem - tur ligzdo 187 putnu sugas.

Engures ezera krastā, parka teritorijā vairāk nekā 40 gadus atrodas Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas lauku bāze. Ceļotājiem un interesentiem apskatāma Orhideju taka, kur redzami reti un aizsargājami augi.
Tomēr lielāko pārsteigumu rada savvaļas dzīvnieku aploki – govis un zirgi, kas šeit klejo un laimīgi dzīvo, nemaz nebaidoties no cilvēkiem. Ar iespaidīgajiem dzīvniekiem var nofotografēties un tos pat paglaudīt. Šī ir brīnišķīga vieta ģimenes braucienam, jo arī bērni par taku un dzīvniekiem būs sajūsmā.

Adrese: Dabas parks "Engures ezers", Bērzciems, Engures novads.

Mājaslapa: www.eedp.lv

GPS 57.2144651 23.1484854

Teritorija atvērta apmeklētājiem no 15. aprīļa līdz 31. oktobrim.

Vēl viena cēla un ar jūrniecības vēsturi cieši saistīta vieta atrodas vien dažu kilometru attālumā - tā ir Mērsraga bāka.

Mērsraga bāka atrodas Mērsraga zemesragā Mērsraga novadā, aptuveni kilometru uz ziemeļiem no Mērsraga ciema centra. 873.gadā Rīgas biržas komitejas lūdza Jūrlietu ministrijas Hidrogrāfijas dienestam Pēterburgā pēc iespējas ātrāk ierīkot bāku Mērsragā, jo akmeņainais sēklis apdraud tos kuģus, kas kaut nedaudz novirzījušie no līnijas starp Kolkas uguns kuģi un Daugavas grīvu, teikts Mērsraga mājaslapā. Bāka tika iesvētīta 1875.gada 10.septembrī. Bākas uguns augstums ir 21,3 m. Bākas tornis izgatavots "Sotera, Lemonjē & Co" fabrikā, Parīzē.

Apskatījām arī Mērsraga ostu, kur arī mūsdienās piestāj zvejnieku kuģīši. Diemžēl to ir krietni mazāk, nekā senāk.

Tālāk braucām uz Kalteni.

Kaltenes mežu un jūras piekrastes dabas daudzveidība ir iespaidīga. Kaltenes iedzīvotāji var lepoties ar putnu taku, tā ir aptuveni 800 metrus gara, un tās posmā atrodas arī putnu vērošanas platforma un tornis.

Unikālas ir arī Kaltenes kalvas – akmeņu krāvumi mežā, kuriem līdzīgus veidojumus nevar sastapt nevienā citā Latvijas piekrastē. To apskatei mežā ir ierīkotas speciālas pastaigu laipas.

Pēc tam aizbrauciet līdz Kaltenes jūrmalai, kas ir unikāla ar gleznainajiem akmeņu krāvumiem un nepieradināti skaistu piekrasti.

Krastā slejas Kaltenes akmens baznīca, kas šajā vietā pastāvējusi jau no 16. gadsimta beigām, bet pašreizējā celtne būvēta 18. gadsimtā un vēlāk tikusi pārbūvēta.

Kas gan tas par braucienu uz jūrmalas ciemiem bez zivju nobaudīšanas? Dodoties tālāk, ir iespēja paviesoties nelielā uzņēmumā SIA "Kaltene VM", kas atrodas ciemā un ražo 32 veidu zivju kulinārijas produktus. Tur iespējams pieteikt arī ekskursijas ražošanas procesa aplūkošanai, kā arī iegādāties saražoto produkciju.

Atceļā, braucot pa Talsu šoseju, ceļš vīsies tieši gar pašu Kurzemes jūrmalas krastu, un daudzviet ir izveidoti arī stāvlaukumi un laipas, kas ļauj pieiet pie jūras un baudīt tās spēku. Klapkalnciemā un arī citur krasta priedes nomaina arī lapu koku meži. Klapkalnciemā kājas var izlocīt, apskatot dendroloģisko parku meža ielokā Lāčupītes takā. Te neliels stāsts par to, kā tur izskatās pavasarī, bet arī vasaras nogalē tur ir ko redzēt.

Izbraucot cauri Lapmežciemam, kreisajā pusē, tieši pie Bigauņciema sākuma zīmes, ir vēl viena skaista taka – Kupskalnu dabas taka, kas gar gleznaino Siliņupīti aizvedīs līdz jūrai.
Šādi nemanot jau būs pienācis augusta tumšais vakars un, ja laiks tiešām ir jauks, tad var pie jūras pavērot arī spožās zvaigznes.