Jelgavas daiļdārzu pērles – sakoptākie īpašumi šajā gadā

Šis ir tradicionāls pašvaldības organizēts konkurss, kurā pieteikt skaisto pagalmu, sētu, dārzu saimniecības var gan kaimiņi, gan draugi, garāmgājēji, gan paši. Lauku cilvēki ir diezgan skubināmi un mudināmi piekrist piedalīties konkursā gan dabas dēļ, gan savrupā kautrīguma un kritiskuma dēļ, jo vienmēr liekas, ka kaimiņam noteikti viss ir vēl smalkāk un daiļāk. Taču konkurss katru gadu atklāj brīnišķīgas pērles dažādos privātīpašumus. Turklāt jāņem vērā, ka Jelgavas novads ir izteikti lauku teritorija bez pilsētvides – tātad cilvēkiem nav tik daudz laika, lai pucētu tikai savus piemājas apstādījumus – ir vēl dārzeņu dārzs, lauks, tīrums, pļava, ir sējumi vai lauksaimniecības darbi. Tieši tāpat jāatzīmē, ka lauku teritorijā nav tik svarīgi ievērot angļu mauriņa zāles garumu, bet gan radīt harmonisku vidi lieliem kokiem vai garai zālei. Bet, nu svarīgākais – iegūto nomināciju daiļdārzi.

"Sakoptākā māja ciemā" godam pienācās Sakinai un Vladislavam Beitāniem no Līvbērzes pagasta.

Beitānu ģimene šajā mājā saimnieko vien sešus gadus, bet no pirmā brīža, kad sper soli aiz dārza vārtiņiem, pārņem mazliet idilliska noskaņa. Bruģētais celiņš ar sulīgiem rododendru stādiem aizvijas līdz mājām, pagalms ar dažādām ziedu salām atdala gleznaino un romantisko dīķīti no augļkoku zonas un sakņudārza daļas. Koši pelargoniju un petūniju podi, klinšrozīšu krūmi ieskauj gan celiņa malas, gan mājas stūrus un lodžijas. Pa pirtiņas sienu sauļodamies kāpj vīteņaugi un saldā mīlestība, - viss kā no žurnālu vākiem. Viņu sētā labi uzvedas ne tikai zālājs un ziedi, bet pat suns, kas neskatoties uz savu izmēru, pieklājīgi staigā pa taciņām.

"Sakoptākā lauku viensēta 2016" nešaubīgi un pavisam cieņpilni iemantoja mājas "Sniedzes" Vilces pagastā, kur saimnieko Uldis un Vēsma Dunavski.

Saimnieki atjauno Latvijas laikā celtu saimniekmāju, kas pēc sava projekta atgādina nelielu muižu. Kad tā tika iegūta īpašumā, saimniecība pēc padomju gadu kalpošanas bija nolaista kā mūžamežs ar atkritumu kalniem – virs zemes un ieraktiem zemē. Pagasta pārvaldes vadītāja brīnīdamies brīnās, kā vēl pirms gadiem tik lielā biežņa ieguvusi skaistas sētas auru un ne jau nu bez sūra darba tas panākts. Mājai pašai piemīt aristokrātisks veidols un dārzs ap māju palēnām sāk atgādināt angļu rezidenci, bet patiesībā viss darīts ar ģimenes iesaisti – lieliem un maziem.