Iepazīstam Latviju: lēnām atdzimst Ērģemes pilsdrupas; pazemē meklēs senas ejas  (3)

Ērģeme atšķirībā, piemēram, no Alūksnes vai Cēsu pils nav bijusi pastāvīga augstmaņu vai bruņinieku rezidence, bet gan priekšpils, tomēr šīs drupas ir autentiskas un labi saglabājušās. Miera laikos šī pils kalpojusi kā noliktava, bet kara laikos tas bijis spēcīgs cietoksnis aizsardzībai pret krievu iebrukumiem. Šeit pulcējušies algotņi pirms karagājieniem. "Tie parasti bija trešie tēva dēli bez mantojuma un visādi laimes meklētāji, kas liek domāt, ka sabiedrība te nav bijusi tā labākā," stāsta Jānis Biezais.

Pils celta pirms 1323. gada, jo tad atrodamas pirmās ziņas par pili rakstiskos avotos, bet konkrēts celšanas gadskaitlis nav minēts. Ērģemē bijusi slēgta, konverta tipa pils ar diviem apaļiem aizsardzības torņiem ap kvadrātveida iekšējo pagalmu, teikts Valkas tūrisma informācijas centra mājaslapā "VisitValka". Pils celta no vietējiem laukakmeņiem, kas vēlāk papildināti ar ķieģeļiem un kaļķu javu. Pilij apkārt bijuši grāvji, kas pildīti ar ūdeni. Priekšpili ar centrālo daļu saistīja paceļamais tilts.

Arī tagad redzams pils plānojums, un apmeklētāji var ielūkoties vietās, kur nostiprināts un atjaunots mūris. Uzstādīts informācijas stends un puķu podi. Biezais stāsta, ka plānots savest kārtībā arī torni, lai tajā būtu droši kāpt un varētu, piemēram, tur svinēt jubilejas un noīrēt to citiem pasākumiem. Plānos esot arī nelielas Valkas muzeja filiāles izveide pilsdrupās. Jānis Biezais arī uzsver, ka tagad un turpmāk apmeklētājiem drupas būšot brīvi pieejamas un bez maksas, bet viņa plāns tur esot attīstīt pasākumus ar pievienoto vērtību – koncertus, ekskursijas, organizēt pasākumus un tamlīdzīgi. Nesen tur noticis pirmais lielais koncerts par godu Kapusvētkiem, kas pulcējis ap 700 cilvēku.

Ap pilsdrupām sens parks ar Vācijas lapeglēm un Sibīrijas balteglēm. Lielākā parka daļa jau ir sakopta, un darbi pie šī parka tiek turpināti. Tur nesen izbūvētas laipas un arī atpūtas vieta ar galdiem un krēsliem.

1986. gadā pilsdrupās veikti konservācijas darbi ziemeļu sienai. Tagad tur ar atbildīgo institūciju piekrišanu jau pāris gadus notiekot arī arheoloģiskie izrakumi – atrasts, piemēram, košs šķīvis, kas nodots muzejam, un atrakts pagrabs, kur redzams arī jau minētā tuneļa sākums, stāsta Jānis. Jāpiebilst, ka pilsdrupas ir labi saglabājušās. Tas redzams arī igauņu 1912. gadā filmētā kinohronikā, kur parādītas tā laika pilis Igaunijā. Sākot ar 2.17 minūti, redzama arī Ērģeme, turklāt 100 gadus vecie, melnbaltie kadri rāda, ka drupas gandrīz nav mainījušās.

Tā kā pilsdrupas atrodas pavisam netālu no Igaunijas robežas Jānis Biezais apsvēris arī sadarbību ar kaimiņvalsts pilīm. Piemēram, ja atklātos, ka zem Ērģemes pils tiešām ir senas ejas, varētu veidot kopīgu maršrutu ar Helmes ordeņa pilsdrupu apsaimniekotājiem. Arī tur stāva paugura galā pie Pērnavas – Valgas lielceļa slienas drupas, zem kurām ir senas alas. Netālu ir arī Gaujienas muižas ansamblis un parks.