Iepazīstam Latviju: lēnām atdzimst Ērģemes pilsdrupas; pazemē meklēs senas ejas
Ērģemes pili Lielā Ziemeļu kara laikā pēc Omuļu jeb Hummeļu kaujas 1702. gada jūlijā uzspridzinājuši zviedru karavīri. Leģenda vēsta, ka pilī bijusi paslēpta armijas kara kase. Tā nu pils gājusi bojā. Mūsdienās apskatāmas 14. gadsimtā celtās Livonijas ordeņa pils drupas ar torni, kurā saglabājušies četri stāvi. Gan pilsdrupas, gan zeme ap tām pieder pašvaldībai, bet to apsaimnieko vietējais uzņēmējs Jānis Biezais, kas ar apkārtnes iedzīvotāju atbalstu sācis to atjaunošanas un sakopšanas darbus. Viņš atklāj, ka nostāsti vēsta arī par pazemes ejām zem pils un arheoloģiskajos izrakumos atrasts kāds tunelis, kas šīs leģendas varētu arī apstiprināt. Senās drupas, netālu esošas igauņu pilis, jaunā laipu taka un vēl pazemes ejas Ērģemi potenciāli varētu padarīt par interesantu apskates objektu.

Ērģeme atšķirībā, piemēram, no Alūksnes vai Cēsu pils nav bijusi pastāvīga augstmaņu vai bruņinieku rezidence, bet gan priekšpils, tomēr šīs drupas ir autentiskas un labi saglabājušās. Miera laikos šī pils kalpojusi kā noliktava, bet kara laikos tas bijis spēcīgs cietoksnis aizsardzībai pret krievu iebrukumiem. Šeit pulcējušies algotņi pirms karagājieniem. "Tie parasti bija trešie tēva dēli bez mantojuma un visādi laimes meklētāji, kas liek domāt, ka sabiedrība te nav bijusi tā labākā," stāsta Jānis Biezais.

Iepazīstam Latviju: lēnām atdzimst Ērģemes pilsdrupas; pazemē meklēs senas ejas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!