Ķīnas mūris celts aptuveni 2000 gadus. Tas būvēts no Ķīnas austrumiem uz rietumiem pāri valsts ziemeļu apgabaliem un Mongolijas dienvidiem.
Tā celtniecību pirmais Ķīnas imperators Cjiņs Šihuans uzsāka 3. gadsimtā pirms mūsu ēras. Tomēr vislabāk saglabājusies mūra daļa ir celta Minu dinastijas, kura valdīja Ķīnā no 1368. gada, laikā no 14. līdz 17. gadsimtam.
Ķīnas mūri dēvē arī par pasaules garāko kapsētu, jo celtniecības laikā šeit bojā gājuši vairāk nekā miljons strādnieku. Daļa no tiem apglabāti turpat zem mūra sienām. Pašreizējais mūra kopgarums ir 8800 kilometru, bet kādreiz tas sasniedzis 21 tūkstoti kilometru – salīdzinājumam, tas ir vairāk nekā puse no zemeslodes ekvatora garuma. Iespaidīgās sienas augstums dažviet sasniedz deviņus metrus, bet biezums 4,5 līdz 6 metrus. Tādēļ atsevišķos mūra posmos pa to var pārvietoties pat ar automašīnu. Saglabājušies arī apmēram 20 tūkstoši mūra torņu un 10 tūkstoši sargtorņu jeb signāltorņu, no kuriem ar signāluguņu palīdzību kādreiz ziņoja par ienaidnieku uzbrukumu.
Pekinas tuvumā Lielais Ķīnas mūris tiek uzturēts labā kārtībā, lai to varētu apskatīt tūristi. Savukārt tālāk no galvaspilsētas atsevišķos posmos tas lēnām sabrūk. Vairāk par to lasiet šeit.
1987. gadā Ķīnas mūris iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Mūris 2007. gadā atzīts par vienu no 7 jaunajiem pasaules brīnumiem. Tas, ka Ķīnas mūri var saskatīt no kosmosa, gan esot tikai mīts, jo ar neapbruņotu aci to nevarot redzēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
