Vasara ir lielo piedzīvojumu un skaisto ceļojumu laiks. Teju ikviens no mums izplāno kādu amizantu pikniku vai laivošanas sesiju, dodas pārgalvīgā pārgājienā vai arī vienkārši izbauda gleznainus skatus pie jūras, kalnos, mežā. "Delfi Aculiecinieks" izsludinājis stāstu konkursu, kurā dalīties šīs vasaras piedzīvojumos, un daudzi lasītāji atsaukušies, iesūtot patiešām interesantus ceļojumu stāstus. Dažus no tiem publicēsim arī "Tūrismagids".
Lūk, Annas Brokānes stāsts par to, kā piedzīvojumus atrast tepat Latvijā – Ķemeros: "Vētrains pārgājiens Ķemeru nacionālajā parkā".
"Jūnija vidū, spītējot vētras draudiem, mēs ar meitenēm devāmies plānotajā pārgājienā. Protams, uztrauca nelabvēlīgie laika apstākļi un brīdinājums par vētru. Vēl stiprākas bažas radās, sestdienas rītā pamostoties un redzot, ka ārā līst un plosās vējš, taču tas mūs neatturēja. Sēdāmies vilcienā un devāmies uz Ķemeru staciju. Izkāpjot nedaudz lija un bija stiprs vējš, bet mēs satināmies savos pončo kārtīgāk un devāmies piedzīvojumā.
Mūsu izvēlētais galamērķis bija Lapmežciems, pa ceļam apskatot bagāto dabas daudzveidību Ķemeru nacionālajā parkā. Plānotais maršruts veda gar Zaļo kāpu un Kaņiera ezera labo krastu.
Bet pirms sākām ceļu... Kas gan būtu Ķemeru apmeklējums bez došanās pie Ķirzaciņas, lai pagaršotu sēravota ūdeni. Taisnība vien ir – smird pēc puvušām olām un labāk arī negaršo, toties veselīgi. Lieta ko vērts pievienot savam izdarāmo lietu sarakstam.
Devāmies arī uz Meža māju jeb Ķemeru nacionālā parka tūrisma informācijas centru, lai uzzinātu vairāk par izvēlēto maršrutu. Tūrisma centrā bez maksas ir pieejamas dažādas kartes ar izveidotajiem maršrutiem un apskates vērtām vietām. Turpat nolēmām arī ieturēt pusdienas, lai pēc tam sāktu savu īsto maršrutu, kas solījās būt aptuveni 20 kilometrus garš. Lietus lēnām pierima, vējš bija patīkami silts un arī mēs nolēmām doties.
Zaļās kāpas taka ir mierīga, tā vijoties daudzos līkumos izved cauri dažādiem mežu veidiem, purviem. Līdz šim īsti neticējām, ka Zaļā kāpa sāksies vietā, kur atdursimies kā pret sienu, bet nonākot tur sapratām, jā. Liela, zaļa siena. Zaļā kāpa ir vairākus kilometrus garš apaudzis smilšu valnis, kas veidojies kā Baltijas jūras senais krasts. Tā teikt tajos laikos, kad ūdens bija vairāk un zemes mazāk.
Mums visām ļoti saistošs šķita dabas takas marķējums, gluži kā Marko Rotko darbi.
Ceļš gar Kaņiera ezeru ir skaists, viss ko redzi ezera plašumi, kuri aizauguši ar niedrēm, kurās slēpjas dažādi putni. Apkārt valdīja miers. Mums lielu prieku sagādāja gulbju pāris, kurš bija izvedis peldēties savus mazos. Jāpiebilst, ka viens no mazajiem bija izdomājis pavizināties uz mammas, sanāca amizants skats. Apmeklējām arī putnu vērošanas torni un izstaigājām niedru laipu. Pārgājiens noteikti bija izdevies un stiprais vējš nevis traucēja, bet palīdzēja izžāvēt samirkušās drēbes. Cik gan daudz skaitā var ieraudzīt, ja atver acis! Tepat Latvijā un neskatoties uz laika apstākļiem."
Krāšņāko foto un stāstu autorus apbalvosim ar dāvanu kartēm 30 eiro vērtībā iepirkumiem lielākajos tirdzniecības centros Rīgā – "Alfa", "Origo", "Galerija "Centrs"", "Mols" un "Dole".
Konkurss turpināsies līdz 7. septembra pusnaktij.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
