Kokmuiža jeb Kokenhofa esot celta poļu laikos, teikts 1937. gadā izdotajā Kārļa Vanaga ceļvedī pa dzimto zemi. Tolaik tā ne tuvu nav bijusi tik lepna, kā tagadējā gaišā zaļibaltā muiža. Kungu māja bijusi vien koka ēka. 1622. gadā to savā īpašumā ieguva Zviedrijas valsts kanclers, diplomāts, grāfs Aksels Uksenšerns, kas bija varenā karaļa Gustava II Ādolfa un karalienes Kristīnes I uzticības persona. Tie bija savā ziņā gaišie zviedru laiki Vidzemē, kad tur atvērtas skolas.
1681. gadā muižu reducēja zviedru valdības vajadzībām un iznomāja bagātam Rīgas lieltirgotājam Reiteram, kurš to tālāk apakšnomā atdeva iepriekšējam muižas arendātoram (nomniekam) Cakarijam Kasparam Holdem. Iespējams, ka tieši viņa saimniekošanas laikā Kokmuiža piedzīvojusi savu pirmo pārbūvi – šo laiku raksturo 1688. gada 7. jūlijā veiktais Kokmuižas inventāra apraksts. Ap to laiku tur sākts brūvēt arī alus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
