Lielāko ogu audzētāji – 40 šķirņu ķirbju plantācijas Tukuma novadā

Pūres pagastā, Tukuma novadā zemnieku saimniecībā ''Kliblapsas" jau no pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma audzē ķirbjus lielās platībās. Saimnieki stāsta, ka sākotnēji tas nebija tik lielos apjomos, bet ar 2010. gadu ķirbji auga jau hektāra platībā, un nu skaitlis sasniedzis 46 hektāru atzīmi. Tāpēc pelnīti ''Kliblapsas'' ierindojas starp lielākajām ķirbju audzēšanas saimniecībām Latvijā.

Kā jau katrā biznesā, arī šeit neiztrūkušas pārmaiņas un jauni lēmumi. Sākotnēji audzētie ķirbji bijuši ļoti lieli un smagi, un pēc tik liela izmēra ogām nebija pieprasījuma, tāpēc saimnieki sākuši interesēties par mazākiem ķirbjiem.

Nu saimniecībā audzē aptuveni 40 dažādas ķirbju šķirnes, kas iedalāmas septiņās grupās: sviesta, muskata, spageti, ozolzīļu, rieksta un vēl citās. Katra šķirne ir atšķirīga ne vien pēc izskata, bet arī garšas. Ar ķirbjiem ēdienkartē var eksperimentēt – ēst svaigus, vārītus vai ceptus, kamēr atrod to garšu, kas vislabāk patīk, stāsta ķirbju audzētāja Ilze Venterzute.

Kā atklāj saimniece, ķirbju sezona sākas aprīļa otrajā pusē, kad sākas sēja, tagad jau kūdras briketēs. Stādus izstāda uz lauka maija beigās, jūnija sākumā, kad beigušās salnas. Šogad iesētas 80 000 sēklas, tāpēc gaidāma bagātīga raža.

Pavasaris bija ķirbjiem labvēlīgs un sēklas labi sadīga, tādēļ ķirbju platība šogad palielināta līdz 46 hektāriem, un kopējais daudzums būs vairāk par 300 tonnām ražas. Taču ar iesēšanu darbi vis nebeidzas. Jūnija un jūlija mēneši paiet neatlaidīgi cīnoties ar nezālēm – kultivējot, rušinoties un ravējot. Pirmie ķirbji ienākas jūlija nogalē, augusta sākumā, atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem vasarā. Ķirbis ir saules oga un ļoti mīl gozēties saulē. Agrākās šķirnes ražu sāk novākt septembra sākumā jau ziemas glabāšanai, bet, piemēram, 2015. gada sezonas pēdējos svaigos ķirbjus tirgoja jūlija sākumā, atklāj saimniece.

Latvijā vasaras ir īsas, tādēļ jācenšas atrast šķirnes, kas ir siltuma mazprasīgas un īsāku veģitācijas periodu. Ja ļoti vēlas iegūt kādu siltumprasīgāku šķirni, tad vairāk jālutina – jācenšas, lai ķirbim būtu siltāks. Galvenais, lai pašam garšotu izvēlētā ķirbju šķirne, jo ķirbji nepavisam nav ar vienādu garšu un struktūru, skaidro ķirbju audzētāja. Vieglāk audzēt noteikti būs parastos ķirbjus, piemēram, šķirnes 'Rote centner', 'Gelber centner', bet grūtāk ir rudenī izaudzēt muskata ķirbjus.

Piemājas dārzam saimniece iesaka izvēlēties sev garšīgāko ķirbi – kāds no 'Hokkaido' ķirbjiem (cepts garšo kā cūku pupas) vai 'Acorn' (ozolzīļu) ķirbjiem noteikti neliks vilties, bet sulas bagāti ir muskata šķirnes ķirbji ('Muscade de Provence').

Ķirbjus jāstāda saulainā vietā un labi drenētā augsnē, kā arī pareizi jāmēslo. Garšīgam ķirbim noteikti nevajag komposta kaudzi, kur daudz slāpekļa. Lielākai ražai palutiniet ar fosforu, garšīgākiem augļiem ar kāliju, audzēšanas knifiņiem padalās ķirbju audzētāja.