Eiropa ir pilīm bagātākā pasaules daļa, un šīs brīnišķīgās celtnes ieskauj gan romantikas, gan neticamas nežēlības plīvurs, kas bijis par pamatu daudzām leģendām un mītiem. Tādēļ un, protams, to izcilās arhitektūras un mākslas bagātību dēļ, Eiropas pilis ik gadu piesaista miljoniem apmeklētāju.
Lūk, ja tā var teikt, piļu minimums, ko Eiropā vajadzētu redzēt ikvienam, kas sevi vēlas saukt par ceļotāju, kā arī tiem, kam vienkārši patīk skaistas vietas un lietas.
Noišvānšteinas pils
Kad tiek pieminētas krāšņās Vācijas pilis, vairākumam cilvēku prātā kā pirmā un skaistākā nāk tieši šī – Noišvānšteinas pils. Teiksmaino pili, kas1869. gadā uzcelta uz augstas klints, pamatoti uzskata par vienu no septiņiem jaunās pasaules brīnumiem.
Nosaukums "Neuschwanstein" tulkojumā no vācu valodas nozīmē "Jaunā gulbja klints".
Pils uzcelta dienvidrietumu Bavārijā, netālu no Austrijas pierobežas mazpilsētas Fūsenas (Fussen).
Šī ir viena no visvairāk apmeklētajām pilīm Vācijā un viens no populārākajiem tūristu galamērķiem visā Eiropā. Mūsdienās pili apmeklē aptuveni 1,4 miljoni tūristu gadā.
Pili, kas atgādina Disneja pasaku filmu pasauli, cēlis Bavārijas karalis Ludvigs II, ko pazīst arī kā Trako karali Ludvigu. Karalis vēlējās uzcelt pili, kas asociētos ar komponista Riharda Vāgnera Vāgnera operām un viduslaiku arhitektūru. Pils būvdarbi noritēja 30 gadus un izputināja valsts kasi. Tā celta Vācijas seno bruņinieku piļu stilā – pils ir sniegbalta, atrodas uz stāvas klints un gleznaina kalna fona.
Šajā pārsteidzošajā arhitektūras brīnumā karalis smalki apvienojis fantāziju ar realitāti – par spīti pils pasakainajiem apveidiem tā tika aprīkota ar tā laika jaunākajām tehnoloģijām. Karaļa apartamenti bija aprīkoti ar centralizētu apkuri – pa caurulēm telpās pienāca karstais gaiss, tualetēs bija automatizēta ūdens nolaišanas sistēma, kalpu izsaukšanai izmantoja elektriskas ierīces, pilī darbojušies vairāki tālruņi.
Mūsdienās šī pils ir aboslūts "must see" objekts Eiropā.
Vairāk par Vācijas ievērojamajām pilīm lasiet šeit.
Versaļas pils
Versaļas pils ir viena no lielākajām un greznākajām pilīm pasaulē. Tas ir ēku un parka ansamblis, kas, kā vēsta leģenda, "izaudzis" no neliela mednieku namiņa, ko šeit 1624. gadā uzbūvējis Ludvigs XIII. Mūsdienās pils ir unikāls franču 17. - 18. gadsimta mākslas paraugs. Pils arhitektūra pilnībā atbilst klasicisma kanoniem – simetrisks dizains, fasāde ar kolonnām, antīkas un mītiskas figūras.
Versaļas pils tiek uzskatīta par absolūtās monarhijas sistēmas simbolu. Tajā ir apmēram 2300 istabu, 1252 kamīni un 67 kāpnes. Kopējā celtnes platība – 67 000 kvadrātmetru.
1979. gadā Versaļas pils komplekss tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tās arhitektūras iespaidā 18. gadsimtā vairākiem Eiropas valstu monarhiem uzcēla līdzīgas pilis, piemēram, Šēnbrunnas pili Austrijā, Krievijas impērijas ķeizara Pēterburgas un tās apkārtnes pilis, Prūsijas karaļa Sansusī pili Potsdamā, Kurzemes hercoga Jelgavas un Rundāles pilis.
Iespaidīgākās vietas pilī ir Spoguļu zāle, Andrē le Notra veidotie dārzi, kā arī Marijas Antuanetes īpašais "Hameau de la Reine" jeb Karalienes ciemats, kur dāma devās izbēgt no galma intrigām, un tā vietā iztēlojās, ka ir zemniece lauku mājās. Protams, karalienei būt par zemnieci nozīmēja iztēloties skaistu idilli – viņas "fermā" cūkām bijušas apsietas rozā lentītes, bet aitas iesmaržotas ar franču smaržām. Šī vieta sava ziņā lieliski parāda to, cik tolaik tālu monarhi atradās no parastas tautas. Tomēr rožu krūmu ieskautā saimniecība pils dārza stūrī nenoliedzami ir viens no skaistākajiem tā objektiem.
Šēnbrunnas pils
Šī ir viens no visslavenākajiem arhitektūras objektiem Austrijā. Šēnbrunna ir bijušo imperatoru vasaras rezidence baroka stilā. Tā atrodas Vīnes dienvidrietumos un pili ieskauj franču baroka parks.
Tā ir neticami liela pils, kurā ir 1441 istaba. Pils ir īpaša ar unikālo rokoko interjeru. Tā būvēta no 1692. gada līdz 1780. gadam kā ķeizarienes Marijas Terēzijas un pārējo Habsburgu dinastijas valdnieku vasaras mītne. Tajā aplūkojami Marijas Terēzijas un Franča Jozefa apartamenti, Ķīniešu kabinets, Zilā istaba, Spoguļu zāle, Napoleona istaba, Miljonu zāle, kas liecina gan par to iemītnieku ārišķību, gan karalisko vērienīgumu. Rokoko stila interjerā vērojamas baltas virsmas, rotājumi, kas dekorēti ar 14 karātu zelta lapiņām, Bohēmijas (šī mūsdienu Čehijas teritorija reiz ietilpa Austroungārijas impērijā) stikla lustras, podiņu krāsnis. Šī vieta ir Vīnes obligāti apmeklējamo objektu sarakstā.
Parkā apskatāms arī zooloģiskais dārzs, greznas strūklakas un skulptūras. Slavenākie objekti ir Gloriette kolonāde, Neptūna strūklaka, romiešu drupas un obelisks.
Prāgas pils
Ik gadu to apmeklē 1,7 miljoni tūristu, liecina valsts tūrisma aģentūras "Checztourism" publicētie dati, tādējādi tā atzīta par apmeklētāko apskates objektu galvaspilsētā.
Šis pils komplekss ir būvēts uz kādreizējās pagānu svētvietas. Pils kompleksu veido gotiskā stila Svētā Vita katedrāle, baroka stila Vecā karaļpils, romānikas stila Svētā Georga bazilika, muzeji, galerijas. Tomēr daudzi izvēlas nevis stāvēt garajās rindās un doties telpās apskatīt Čehijas karaļu dārgumus, bet vienkārši pastaigāties un izbaudīt apkārtējo atmosfēru, it īpaši pēc tumsas iestāšanās, kad tā tiek izgaismota un paveras brīnišķīgs skats uz Zelta Prāgu. Savukārt pavasarī pili ieskauj ziedošu aprikožu un ķiršu dārzi, kas pastaigas padara īpaši romantiskas.
Vairāk informācijas: www.hrad.cz
Čehijā ir vairāk nekā 400 piļu, ko iespējams apskatīt, par dažām no tām, lasiet šeit.
Luāras ielejas pērle – Ševernī pils
Greznā un iespaidīgā Ševernī (Cheverny) pils Luāras ielejā celta 30 gadus – no 1604. līdz 1634. gadam. Interesanti, ka šis īpašums jau vairāk nekā sešus gadsimtus pieder vienai un tai pašai aristokrātu ģimenei, ko tās pēcteči apdzīvo vēl joprojām. Turklāt kopš 17. gadsimta tā mainījusies pavisam nedaudz – pils ir īsts simetrijas, miera un aristokrātiskas dzīves paraugs.
Leģenda vēsta, ka pils par jaunu celta, jo tās īpašnieks Anrī, kurā ritēja karaliskas asinis, guļamistabā nepārprotamā situācijā ar citu aristokrātu pieķēris savu jauno sievu, kurai pēc tam licis izdzert indi, bet viņas mīļāko sodījis ar nāvi. Pēc šiem notikumiem viņš, protams, pili cēlis no jauna, un to iekārtojusi un plānojusi jau viņa otrā sieva.
Šī privātā medību pils plaši pazīstama no dažādiem literatūras un kino darbiem. Piemēram, slavenajiem beļģu rakstnieka Žorža Remī jeb Eržē komiksveidīgajiem stāstiem bērniem "Tintiņa piedzīvojumi", kur tā attēlota kā kapteiņa Haddoka senču māja, un ir ļoti precīzi aprakstīta un uzzīmēta, raksta portāls Atlasobscura.com.
1922. gadā šī pils bija viena no pirmajām Francijā, kas vēra savas durvis publiskai apskatei. Apmeklētāji tur var apskatīt patiešām krāšņu interjeru, kas saglabājies gadsimtiem ilgi, botānisko dārzu, medību suņu mājvietas (tur mitinās ap 70 medību suņu) un arī Tintiņam veltītu ekspozīciju.
Pilī ir daudz interesantu telpu, piemēram, pirmajā stāvā atrodams dzemdību kambaris, bērnistaba, privātas ēdamistabas un citas dzīvošanai nepieciešamas telpas. Protams, kā jau kārtīgā pilī, te ir arī ieroču kambari, greznas guļamistabas un daudzas citas.
Ikviens var apskatīt arī pils sakņu dārzu, kur labumi aristokrātu galdam audzēti gadsimtiem. Pavasarī īpaši krāšņs ir pils lepnums – tulpju dārzs, kurā ik gadu tiek iestādīti vairāk nekā 100 tūkstoši puķu sīpolu. Pili ieskauj krāšņs angļu stila parks, kas iekopts 19. gadsimta vidū. Jautra un patīkama izklaide ir izbraucieni pa to ar laivām un elektriskajām mašīnītēm.
Bērniem vecumā no 7 līdz 14 gadiem Ševernī pilī piedāvā iesaistīties spēlē un atklāt pils noslēpumus un mistērijas. Ierodoties pilī, bērni un jaunieši saņem instrukcijas, kā spēle jāspēlē un, izmantojot attapību, novērošanas spējas un savas zināšanas, viņiem jātiek galā ar dažādiem uzdevumiem.
Vairāk par krāšņo Luāras ieleju lasiet šeit.
Vindzoras pils
Vindzoras pils tiek uzskatīta par vienu no senākajām karalisko ģimeņu mājvietām pasaulē. Tā devusi pajumti britu karaļiem un karalienēm jau gandrīz 1000 gadus. Arī šobrīd Vindzoras pili saviesīgiem pasākumiem un nedēļās nogaļu atpūtai izmanto Anglijas karaliene Elizabete II.
Vindzoras pils izceļas ar savu krāšņumu, ekskursiju laikā tūristi var aplūkot istabas, kas rotātas ar dārgiem elementiem un mākslas darbiem, Svētā Džordža baznīcu, kurā apbedīti 10 monarhi, pasaulslaveno karalienes Mērijas leļļu mājiņu, kā arī citus iespaidīgus apskates objektus.
Ieteikums! Plānojiet savu vizīti laicīgi, jo pils dažkārt var būt slēgta saviesīgu pasākumu dēļ.
Vairāk informācijas: Royal.gov.uk
Britu salās netrūkst arī citu brīnišķīgu piļu ar senu vēsturi un leģendām. Lūk, dažas no tām.
Trāķu ezerpils
Trāķi, kas atrodas vien pārdesmit kilometru attālumā no Viļņas, attīstījušies par modernu atpūtas pilsētiņu, kur vasarā sabrauc tūkstošiem tūristu un atpūtnieku. Galvenais apskates objekts tajā ir pils ezera vidū. Šī majestātiskā, sarkano ķieģeļu pils ir Lietuvas simbols, kas iekļauts arī UNESCO kultūras mantojumā.
Trāķu pils ir grandioza, nocietināta valdnieku rezidence uz salas Galves ezera vidū. Sarkano ķieģeļu celtne ir viens no apmeklētākajiem Lietuvas objektiem. Tā celta 15. gadsimtā. Pils pagalmu, telpu un muzeja ekspozīciju apskate ļauj izjust patieso viduslaiku gaisotni, lai arī daudzi vēsturnieki uzskata, ka tā nav atjaunota gluži korekti, tomēr tā izskatās iespaidīgi. Muzejs sastāv no vairākām telpām pils mūros, kur var iepazīt gan seno pils iemītnieku dzīves apstākļus, gan dažādus medību un cīņu atribūtus.
Vasarā ezers ir lieliska atpūtas vieta, kur peldēties kristāldzidrā ūdenī. Savukārt ziemā, ja ezers ir aizsalis, tas tiek izmantots kā laukums ziemas burāšanai.
Tomēr jāņem vērā, ka ezera apkaimē ir gandrīz tikai maksas autostāvvietas.
Ieeja pilī: 6 eiro. Vairāk informācijas: www.trakai-visit.lt
Par citiem apskates objektiem Lietuvā lasiet šeit.
Rundāles pils
Rundāles pils ir viens no Latvijas izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem, kas diez vai kādam vēl jāreklamē, – nozīmīgs baroka laikmeta pils ansamblis ar pili, staļļiem un parku. Pils tapusi kā Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas favorīta, Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence.
Celta laikā no 1736. līdz 1740. gadam pēc slavenā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta. Pils ansamblis paceļas Zemgales līdzenumā, neskartā lauku ainavā, tā saglabājot sākotnējo arhitekta ieceri – centrā visam pāri ir pils kā valdnieka varenības simbols, no kura alejas aiziet bezgalībā.
Pils īpašo vērtību nosaka arī telpu vienotā mākslinieciskā apdare. Lielākā daļa interjeru ir radīta no 1765. līdz 1768. gadam, kad pilī darbojās Berlīnes tēlnieks Johans Mihaels Grafs un itāļu gleznotāji no Pēterburgas Frančesko Martini un Karlo Cuki. Šobrīd interjera iekārtojums atspoguļo pils izskatu 18. gadsimta otrajā pusē. Pilī ir apskatāmas svētku zāles austrumu korpusā, hercoga apartamenti pils centrālajā daļā un hercogienes apartamenti rietumu korpusā.
Pilī regulāri notiek arī izstādes un koncerti – lielākais muzikālais pasākums tur izskan vasaras vidū – Senās mūzikas festivāls.
Franču baroka regulārais pils parks lepojas ar lielāko vēsturisko rožu dārzu Ziemeļaustrumeiropā, Zaļo teātri, ornamentāliem parteriem un strūklaku. Vasarās parkā tiek rīkoti dārza svētki un senās mūzikas koncerti. Parkā ir arī dīķis, kurā var vizināties ar laivām un apciemot uz saliņas mītošos trušus viņu pilī.
Vairāk informācijas: Rundale.net
Kuresāres pils
Ja Latvijai nav nevienas salas, tad kaimiņiem igauņiem gan to netrūkst. Un uz salām ir arī skaistas pilis un muižas. Ievērojamākā neapšaubāmi ir Kuresāres pils Sāremā salā.
Kuresāres bīskapa cietoksnis, kas tautas valodā tiek saukts arī par Kuresāres pili, ir būvēts 14. gadsimtā. Mūsdienās cietoksnī atrodas Sāremā muzejs ar pastāvīgo ekspozīciju un dažādām pagaidu izstādēm.
Kuresāres bīskapa cietokšņa ēka un vienīgā viduslaiku cietokšņa ēka, kas Baltijas valstīs ir saglabājusies bez nozīmīgas pārbūves. Cietokšņa apmeklējums sniedz plašas vēsturiskas zināšanas, piedāvā panākt tiešu kontaktu ar pagātni un izjust viduslaiku atmosfēru.
Neraugoties uz to, ka cietoksnis piedzīvojis restaurāciju, tajā aizvien jūtama īstena viduslaiku atmosfēra.
Vairāk par Igaunijas pilīm lasiet šeit.
Katrīnas pils
Lūk, vēl viens Rastrelli meistardarbs. Runā, ka Puškinā, "Царское Село", būvējot Katrīnas pili, slavenais itāļu arhitekts Rastrelli trenējies izcilās Ziemas pils celtniecībai. Katrīnai Lielajai būvētā pils viņam izdevusies majestātiski viegla un eleganta, pārpilna dārgumu un smalku detaļu.
Pils ir slavena ar savu bagātīgo zeltījumu. Tās āriene vien ir ietērpta ap 100 kg zelta. Katrīnas valdīšanas laikā pat esot izsludināts likums, kas noteicis, ka viesiem pie pils jāpiebrauc cik vien lēni iespējams, lai varētu pilnā mērā novērtēt tās grezno ārieni.
Gadu pirms celtniecības darbu pabeigšanas uz pili tika pārvesta Prūsijas karaļa dāvinātā Dzintara istaba, kura Otrā pasaules kara laikā mistiskā kārtā ir pazudusi bez pēdām. Šobrīd pilī apskatāma krievu meistaru atjaunotā Dzintara istaba.
Katrīnas pili ieskauj arī vieni no Krievijas krāšņākajiem dārziem – pils parkā var priecāties par izciliem dārzu arhitektūras meistardarbiem, brīnišķīgiem paviljoniem, dīķiem un strūklakām.
Puškina atrodas 29 kilometru attālumā no Pēterburgas. Turp var nokļūt ar vilcienu no "Vitebskas stacijas" vai arī ar maršruta taksometriem, ceļā pavadot 20 – 30 minūtes.
Vairāk par Sanktpēterburgas apskates objektiem lasiet šeit.
Stokholmas karaļpils
Stokholmas vecpilsēta atrodas uz saliņas Galma Stad un ir patiess arhitektūras un mākslas baudījums ikvienam. Tur var ērti nokļūt ar metro vai tramvaju.
Pilsēta ir bagāta ar vēstures liecības glabājošiem pieminekļiem un celtnēm, turklāt to apskate mijas ar citu neparastu vietu izpēti. Piemēram, klīstot pa vecpilsētas ielām, noteikti jāapskata vien 88,9 centimetrus platā gatve – Marten Trotzigs. Pilsētā šaurāku ielu par šo neatrast. Tāpat neparastas un nedaudz biedējošas ir valdnieku kapenes baznīcas pagrabā.
Pašā Stokholmas sirdī atrodas arī lielākā Eiropas pils, kas joprojām ir apdzīvota, – Stokholmas pils. 1754. gadā baroka stilā būvētā ēka atrodas vietā, kur reiz jau bijusi cita pils – tā nodega 1697. gadā.
Stokholmas pils joprojām ir Zviedrijas monarhu rezidence, tās aristokrātiskais šarms nekur nav zudis, bet joprojām mājo katrā no 608 pils istabām – gan Valsts zālē, gan Bruņinieka ordeņa apartamentos, gan karaliskajos apartamentos, gan dārgumu glabātavā un citviet.
Pierādījumi par seniem notikumiem, kas tur reiz risinājušies, tiek rūpīgi glabāti pils muzejos – Ieroču muzejā, Gustava III senlietu muzejā, muzejā "Trīs kroņi" un sadzīves lietu kambarī "Livrustkammaren" – tie visi pieejami tūristiem apskatei.
Pils ir iespaidīga ne tikai no iekšpuses, bet arī no ārpuses. Neparastas ir pils fasādes, kas katra veidota savā tematikā un ar atšķirīgiem stila elementiem – karaļa fasādē ir manāmi vīrišķīgi vaibsti, karalienes fasādi rotā milzīgi pilastri, bet nācijas fasādi – triumfa arka.
Apmeklējot pili, noteikti jāredz arī sardzes maiņas ceremonija pie pils – katru dienu pulksten 12.
Ko vēl apskatīt Stokholmā, lasiet šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
